Valsts kontroliera amatam “Attīstībai/Par!” izvirzītā, ar “Jauno Vienotību” saistītā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Rolanda Irkļa ievēlēšana atbildīgajā amatā daļā Saeimā pārstāvēto politisko spēku radījusi neizpratni un rosinājusi attīstīt dažādas sazvērestības teorijas. Viena no tām – panākta vienošanās par jauno Satversmes tiesas tiesnesi.
“Kāpēc iestāde, kura darbojas ļoti labi, un šis profesionālais līmenis ir sasniegts tāds, ka šo darbu novērtē ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī starptautiski Valsts kontroles darbs tiek atzīts kā ļoti, ļoti labs. Un šajā situācijā ir nesaprotami, kāpēc būtu, kā lai saka, jāmaina zirgi un jāieliek kāds cits no malas kandidāts, tas, protams, neviļus liek domāt, ka ir kādi slēpti mērķi, par kuriem diemžēl ne man, ne arī lielai daļai Latvijas sabiedrības šobrīd nav informācijas,” paužot neizpratni, kāpēc koalīcijas partneri no “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par!” un Nacionālās apvienības, kā arī opozīcijā esošās “Saskaņas” nevēlas Valsts kontroles vadībā redzēt institūcijā līdz strādājošu un savu profesionalitāti apliecinošu kandidātu, sacīja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas priekšsēdētājs Juris Jurašs.
Viena no versijām, kas jau dzimusi Saeimas gaiteņos - R. Irkļa kandidatūru atbalstījušās partijas vienojušās par jauno Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka, koalīcijas partneriem nespējot vienoties par vienu Satversmes tiesas tiesneša kandidātu, amatā netika ievēlēts neviens no izvirzītajiem kandidātiem. Tikai divi no iemesliem: “Attīstībai/Par!” (izvirzīja zvērinātu advokāti Inesi Nikuļcevu) un “Jaunās Vienotības” (izvirzīja Saeimas deputāti, juristi Inesi Lībiņu-Egneri) interešu sadursme un Jaunās konservatīvās partijas, kas nebija izvirzījusi nevienu kandidātu, nevēlēšanās Satversmes tiesā redzēt “pārlieku” liberāli domājošu tiesnesi. Ar šo sociālpolitisko nostāju tiek saistītas abas kandidātes.
Tiesa, jautāti, vai diskusija par kandidātu uz Satversmes tiesu jau aizsākusies, partiju pārstāvji atsaka, ka tam atlicis pietiekami daudz laika - līdz 11. februārim - diskusija nav aizsākta.
Konservatīvo frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans gan pauž cerību, ka šoreiz koalīcijas partijas spēs vienoties par vienu kandidātu. “Ja vēl vienu reizi katrs virzītu savu kandidātu, man liekas, ka tas nebūtu kvalitatīvs politiskais process,” saka iepriekš savu kandidātu uz Satversmes tiesu nevirzījušā politiskā spēka pārstāvis.
Vienlaikus R. Feldmans pauž neizpratni par to, ka “Saskaņa”, balsojot par jauno valsts kontrolieri, rīkojusies pretrunā ar pašas iepriekš pausto. Proti, “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs iepriekš pauda, ka viņa vadītais spēks rūpīgi ieklausīsies Valsts kontroles aizejošās vadītājas Elitas Krūmiņas viedoklī, un viņa nepārprotamu atbalstu pauda savai kolēģei, revīzijas departamenta direktorei Ilzei Grīnhofai.
Debatēs pirms valsts kontroliera ievēlēšanas “Saskaņas” viedokli aizstāvošais Ivars Zariņš gan norāda, ka pie vēlēšanu rezultāta vainojama E. Krūmiņa, kas institūcijas vadītāja amatam izvirzīja divus, nevis vienu kandidātu. Balsojot par Valsts kontrolē nestrādājušu kandidātu, “Saskaņa” centusies neaizskart nevienu no E. Krūmiņas atbalstītajiem, vienlaikus, atzīstot viņu profesionalitāti, dodot iespēju tiem turpināt audzēt iestādes darba kvalitāti.
Zaļo un zemnieku savienība, savukārt, norāda, ka “Jaunā Vienotība” vēl dažas dienas pirms balsojuma raidījusi signālus, ka atbalstīšot KPV LV virzīto Valsts kontroles padomes locekli Edgaru Korčaginu, taču tās deputāti rīkojušies pretēji.
