Konservatīvie draud prasīt Petravičas demisiju

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Kamēr Latvijas iedzīvotāju ikdienu bendē Covid sērga un tās uzspiestā mājsēde, Krišjāņa Kariņa valdību, kurai ar visu šo nebūšanu jātiek galā, drebina pašēde. Atšķirīgu motīvu vadītas, divas no valdību veidojošajām partijām aicina sodīt partnerus koalīcijā vai vismaz izvērtēt šādu nepieciešamību. Premjers gan uzskata – pamatoti – ka viņa vadītā valdība joprojām ir tik pat (ne-)stabila kā tās izveidošanas dienā.

Tas, ka “Attīstībai/Par!” koalīcijas partneru - Nacionālās apvienības - Saeimas vairākuma parlamenta komisijām nodotā iniciatīva grozīt valsts pamatlikumu, lai tajā definētu ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību, būs kā dadzis acī, bija skaidrs, jau šādai iniciatīvai parādoties.

Galu galā - šīs politiskās organizācijas priekšvēlēšanu programmas trešais punkts, kas valsts lielākajā vēlēšanu apgabalā Rīgā, kuru partiju apvienība dēvē par savu bastionu, uzrunā daudzus, vēsta, ka “Attīstībai/Par!” mērķis ir panākt, lai “Visas ģimenes ir vienlīdzīgas. Valsts[..] pieņem kopdzīves likumu [..]”.

Vēl vairāk. Objektivitāti dusmām garantē tas, ka koalīciju veidojošo partiju sadarbību regulējošajā līgumā atrunāts, ka Satversmes grozījumus partneri virza skatīšanai parlamentā tikai tad, ja par to vienojušies visi. Nacionālās apvienības iniciatīvas gadījumā no piecām koalīcijas partijām to atbalsta trīs.

Visu ģimeņu vienlīdzība

Nemierā ar radušos situāciju “Attīstībai/Par!” uzstāj, ka “Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ir personīgi [..] jāgādā par koalīcijas līguma ievērošanu [..]. No premjerministra sagaidām izlēmīgu rīcību [..]. “Attīstībai/Par!” uzskata, ka grozījumu virzīšana bez apspriešanās un lēmuma sadarbības padomē ir klajš sadarbības līguma pārkāpums. Valdības koalīcijas destabilizācija pandēmijas krīzes grūtākajā brīdī AP! ir kategoriski nepieņemama”.

Tiesa, “Attīstībai/Par!” neizmantoja iespēju panākt, lai tai tik svarīgais jautājums būtu apspriests sadarbības padomē. Politiskās organizācijas Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva koalīciju veidojošo partiju sanāksmē, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) nostādīta fakta priekšā par likumprojekta iekļaušanu parlamenta darba kārtībā, tikai pauda neapmierinātību un iebilda pret šādu priekšlikumu, taču neizmantoja iespēju likumprojekta virzību apturēt vismaz uz nedēļu, kuras laikā būtu iespējams to apspriest.

“Mēs iebildām [koalīcijas] padomē, mēs pateicām: mums nešķiet, ka šis likumprojekts ir saskaņā ar koalīcijas līgumu, un ka mēs neesam apmierināti ar šo pagriezienu.

Ja mēs to bloķētu, tad pēc būtības būtu jāpasaka, ka lūdzam to neiekļaut Saeimas darba kārtībā, bet tas nemainītu likumprojekta virzību,” situāciju skaidro M. Golubeva.

Jautāta, kā tieši “Attīstībai/Par!” skatījumā premjeram būtu jāgādā par koalīcijas līguma ievērošanu, M. Golubeva noraidīja autora spekulācijas par Nacionālās apvienības sodīšanu, piemēram, norājot tās līderi Raivi Dzintaru vai kādu no ministriem.

“Koalīcijas vadītāja rokās ir gana plašs instrumentu klāsts: runāt ar prezidentu un Satversmes tiesas priekšsēdētāju, aicināt paust nostāju šajā jautājumā, paust satraukumu. To mēs uzskatām par būtisku. Jo valsts vadītāji ir atbildīgi par to, lai Satversmes demokrātiskais saturs netiktu sakropļots ar šādiem priekšlikumiem. Gribam saukt koalīcijas partnerus pie jautājuma risināšanas, jo likumprojekta turpmāka virzība būs nopietns apdraudējums Satversmes demokrātiskajam saturam. Tas nav par kāda sodīšanu, tas ir par situācijas novēršanu,” skaidro politiķe.

Politiskajos kuluāros gan mēļo, ka trešdien, virtuālajā vidē tiekoties ar premjeru, “Attīstībai/Par!” patiešām aicinājusi K. Kariņu kaut kā vērsties pret Nacionālo apvienību, taču publiski organizācijas pārstāvji pauž apmierinātību ar Ministru prezidenta paziņojumu, kuru viņš izplatīja pēc tikšanās.

“Saeimā iesniegtie grozījumi, ja tie tiktu pieņemti, būtu atgriešanās pagātnē, taču mums visiem kopā ir jāstrādā ar skatu uz priekšu, uz mūsu valsts izvēlēto attīstības virzienu, kur katrs cilvēks ir vērtība. Šie grozījumi nepiedodami šķeļ mūsu sabiedrību laikā, kad tās vienotība ir izšķiroša mūsu cīņā pret pandēmiju,” pauž K. Kariņš un uzsver, ka, tikai kopīgiem spēkiem Saeimā strādājot, būs iespējams novērst grozījumu pieņemšanu Satversmē un stiprināt mūsu valsts izvēlēto attīstības virzienu uz labklājības un ikvienam cilvēkam drošu, iekļaujošu valsti.

Ne bez konservatīvajiem

Premjera trešdienu vieglāku nepadarīja arī Jaunā konservatīvā partija. Tikai nedaudz vairāk nekā stundu pēc viņa tikšanās ar “Attīstībai/Par!” publiskajā telpā nonāca Jaunās konservatīvās partijas paziņojums, ar kuru tā aicina premjeru izvērtēt, kāda cita koalīcijas partnera ministra atbildību. Proti, konservatīvos neapmierina KPV LV pārstāvošās labklājības ministres Ramonas Petravičas sniegums, un partija aicina premjeru izvērtēt viņas atbildību valsts nespējā tikt galā ar Covid-19 ierobežošanu pansionātos.

“Lai arī iepriekš vairākas reizes Labklājības ministrijai (LM) ir norādīts uz kritisko situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību pansionātos, reāli uzlabojumi nav redzami, un situācija pansionātos turpina pasliktināties.

Ja tuvāko divu nedēļu laika netiks novēroti jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, jaunie konservatīvie apsver iespēju lūgt premjeru vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas demisiju,” vēsta konservatīvo paziņojums medijiem.

Konservatīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans, Neatkarīgās uzrunāts, gan tik kategorisks nebija. Norādot, ka R. Petraviča netiek galā arī ar citiem jautājumiem, piemēram, bērnu tiesībām bāriņtiesu kontekstā, politiķis skaidroja, ka konservatīvie vēlas nevis sodīt koalīcijas partneri, bet aicina premjeru šajos sarežģītajos laikos dalīt savu fokusu un pievērst uzmanību arī labklājības ministres sniegumam.

Te gan jāatzīmē, ka konservatīvie ar savu paziņojumi nedaudz nokavēja. Jau otrdien premjers nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš izdevis rezolūciju, kurā R. Petravičai (un citiem ministriem) uzdod par pienākumu līdz darba nedēļas beigām iesniegt koordinētas rīcības plānu tūlītējiem pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

Kā zināms, labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisijas pieprasījumu ieskandināja premjera publiski atgādinātās viņai izdotās rezolūcijas par Covid vakcinācijas plāna nepieciešamību.

****

Filips Rajevskis, politologs:

Lauris Aizupietis/F64

Ir trīs fundamentāli procesi, kas norit koalīcijā. Lielais process - viņi ir noguruši no šīs valdības ar tās neveiksmēm Covid otrajā vilnī, un tas kopumā raksturo partneru attiecības.

Jaunā konservatīvā partija pēc Viņķeles demisijas, kas vājināja “Attīstībai/Par!” pozīcijas koalīcijā, mēģina nostiprināt savu ietekmi valdībā, jo tā līdz šim bijusi fonā aiz Nacionālās apvienības un “Attīstībai/Par!”. Turklāt konservatīvajiem un viņu līderim Jānim Bordānam reitings nemaz nav tik slikts, un tas ļauj sajust, ka ir iespēja nostiprināt savu un partijas vietu.

Savukārt “Attīstībai/Par!”, līdz ar Viņķeles demisiju kļūstot vājākiem, atlika jautājums par minoritāšu tiesībām, kas viņiem bijusi prioritāte numur viens no brīža, kad tie sāka ceļu uz parlamentu. Viņi vienmēr teikuši, nekad nav slēpuši, ka tas ir viņu svarīgākais jautājums. Tāpēc ideoloģiski viņiem Nacionālās apvienības iniciatīvas nonākšana Saeimas komisijās ir nenormāls sitiens. Tas ir politisks fiasko, jo viņi nav spējuši vienoties ar partneriem. Tādēļ kā vēstījums elektorātam par to, ka cīņa vēl nav galā, uz paklāja tiek izsaukts premjers.

Petravičas esamība amatā konservatīvajiem nav dzīvības un nāves jautājums, bet “Attīstībai/Par!” visu ģimeņu vienlīdzība ir ideoloģisks stūrakmens.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.