Laikā, kad Satversmes tiesa sākusi izsvērt vietvaru iebildumus par administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotajām pašvaldībām, Centrālā vēlēšanu komisija izsludinājusi pašvaldību vēlēšanas. Tām jānotiek 5. jūnijā. Pirmajam Satversmes tiesas spriedumam par reformas rezultātā apvienotajām pašvaldībām, kas potenciāli var ietekmēt vēlēšanu norisi, vajadzētu būt gatavam, vēl pirms jauno novadu iedzīvotāji dosies uz vēlēšanu iecirkņiem.
Jau vēstīts, ka administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesā apstrīdējusi 21 novada dome, no kurām 19 pieteikumi guvuši tālāku virzību. Pašlaik tiesa izskata lietu, kas tika ierosināta pēc Limbažu novada domes pieteikuma par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam, un lietu, kas tika ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Šīm pašvaldībām, kuru pieteikumi apvienoti vienā lietā, Satversmes tiesas spriedums kļūs zināms vēl pirms 5. jūnija.
Izsludinot pašvaldību vēlēšanas pirms Satversmes tiesas spriedumiem, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa norādīja, ka prognozēt Satversmes tiesas spriedumu nav iespējams un komisijai saistošs ir pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums. Tādēļ CVK uz tiesas spriedumu reaģēs post factum.
“Ja vēlēšanas būs jau notikušas un Satversmes tiesa pieņems lēmumu, ka pieteikuma iesniedzējiem ir taisnība, būs jārīko jaunas vēlēšanas tajās pašvaldībās, uz kurām šis lēmums attieksies, taču tiesas lēmums vēlēšanu rezultātus uzreiz nederīgus nepadarīs,” skaidro CVK vadītāja.
Savukārt CVK loceklis Valdis Verners pieļauj, ka Saeimai, reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumiem, būs jāpieņem atsevišķs likums, kas regulēs atkārtotās vēlēšanas. Protams, ja tādas būs nepieciešamas.
Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26. janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.
Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēlē 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.
Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī savā vēlēšanu apgabalā. Vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos pirmo reizi tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs.
Vēlēšanu iecirkņu darba laiks pašvaldību vēlēšanu dienā sestdien, 5. jūnijā, būs no plkst. 7 līdz 20. Vēlētāji varēs izmantot arī iespēju nobalsot iepriekš - pirmdien, 31. maijā, no plkst. 16 līdz 20, ceturtdien, 3. jūnijā, no plkst. 9 līdz 16, un piektdien, 4. jūnijā, no plkst. 13 līdz 20.
Šogad pirmo reizi vēlētāji, kuriem ir balsstiesības pašvaldības vēlēšanās, bet kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, varēs pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. Pasta balsošanai būs jāpiesakās iepriekš - no 27. marta līdz 24. aprīlim. Pieteikties varēs valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā, Latvijas vēstniecībās vai pārstāvniecībās, CVK vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi.
Savu vēlēšanu apgabalu un apgabala vēlēšanu iecirkņus vēlētāji varēs noskaidrot, sākot no 27. marta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā internetā vai arī pa CVK uzziņu tālruni. No 27. marta līdz 27. maijam vēlētāji tiešsaistē vai klātiene varēs arī mainīt vēlēšanu apgabalu, ja vēlēsies balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums.