Sērgas priekšā koalīcijas vairākums sola aprakt kara cirvjus

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Iekšēji bīstami nestabilās partijas KPV LV un koalīcijas partneru savstarpējie ķīviņi, kas mēdz izrauties ārpus slēgtajām koalīcijas sēdēm, valdības stabilitāti Covid krīzes apstākļos neietekmēšot. Tā no piecām Krišjāņa Kariņa valdību veidojošām partijām sola četru partiju pārstāvji. Savukārt Jaunā konservatīvā partija, uzsverot, ka tās galvenā prioritāte ir cilvēku dzīvības, patur tiesības uz izņēmumiem.

Jau vēstīts, ka Jaunā konservatīvā partija brīdināja koalīcijas partnerus, ka tā varētu pieprasīt KPV LV pārstāvošās labklājības ministres Ramonas Petravičas demisiju, jo uzskatīja, ka viņa vairāk atrunājusies nekā darījusi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros.

Reaģējot uz šādu paziņojumu, KPV LV vadība informēja, ka pirmdienas koalīcijas sēdē vēlēsies pārrunāt partneru attiecības un koalīcijas partneriem izrādāmo cieņu. Vismaz publiskajā telpā.

Sola pandēmijas laika pamieru

Politiķu teiktais pēc koalīcijas sēdes liecina, ka saruna patiešām notikusi, taču ne visiem koalīcijas partneriem tās rezultātā pielemtais bijis līdz galam pieņemams.

Konservatīvo servēto krupi, šķiet, norijusi KPV LV un pati R. Petraviča, kas pirmdien gan iepazīstināja sabiedrību un koalīcijas partnerus ar izstrādāto plānu sērgas izplatības ierobežošanai sociālās aprūpes centros, gan skaidroja jau līdz šim paveikto konservatīvo Saeimas frakcijai.

“Šajā koalīcijā mums ir bijuši dažādi saasinājumi, bet vienmēr izdevies nogludināt tos. Ja rodas jautājumi, tie jārisina sadarbības sanāksmē, izsakot savu neapmierinātību vai pieprasot situācijas skaidrojumu - tikai tādā veidā, nevis publiski mazgājot netīro veļu [..]. Pandēmijas apstākļos vairāk nekā jebkad vajadzīga valdība, uz kuru iedzīvotāji var paļauties,” saka R. Petraviča.

Arī “Attīstībai/Par!”, kura, būdama neapmierināta ar Nacionālās apvienības virzīto Satversmes grozījumu nonākšanu Saeimā, par spīti tam, ka pretēji koalīcijas līgumā noteiktajam atbalstu šai iniciatīvai nav devušas visas valdības partijas, uz tepiķa izsauca premjeru, šo jautājumu publiski vairs nevēlas cilāt.

““Attīstībai/Par!” partneriem šobrīd nekādas pretenzijas neizvirza. Strādājam tajās jomās, kur ir mūsu ministri. Mēs iestājamies, ka valdība saglabā stabilitāti un runā vienotā balsī, vieš sabiedrībā pārliecību, ka spējam noturēt kursu taisni,” saka organizācijas līderis Daniels Pavļuts.

Polemikā par ideoloģiskajām vērtībām, kas šajā valdībā esošajām partijām dažos jautājumos atšķiras radikāli, vairs nevēlas ielaisties arī Nacionālā apvienība. Koalīcijas sēdē to pārstāvošais Ritvars Jansons līdzīgi kolēģiem uzsvēra, ka koalīcija spriedusi par to, ka savstarpējas domstarpības ir jāizrunā savā starpā un šajā situācijā, kad jārisina svarīgākas problēmas, laika savstarpējiem ķīviņiem nav. “Šobrīd koalīcijas nestabilitāte nozīmētu traģēdiju visai sabiedrībai kopumā,” uzsver R. Jansons.

Konservatīvo atbalsts atturīgs

Zināmu brīvību savā rīcībā, nemētājoties ar solījumiem un saukļiem par valdības stabilitātes nozīmīgumu, izvēlējās saglabāt Jaunā konservatīvā partija. Tās līderis tieslietu ministrs Jānis Bordāns, izjautāts par to, vai savstarpējās domstarpības pārrunātas un kara cirvji norakti, atbildēja lakoniski: “Jaunajai konservatīvajai partijai ir tikai viena prioritāte - tās ir cilvēku dzīvības.”

Iespaidu, ka konservatīvie pie izdevības turpinās uz koalīcijas partneru rēķina audzēt savu ietekmi K. Kariņa valdībā, vēl pirms koalīcijas sēdes noslēguma apliecināja konservatīvo Saeimas frakcijas paustais pēc R. Petravičas uzklausīšanas.

Proti, konservatīvie aizvien nav guvuši pārliecību par R. Petravičas vadītās ministrijas pietiekamu darbību Covid-19 ierobežošanai sociālās aprūpes iestādēs.

Tikšanās laikā R. Petraviča sniedza skaidrojumu par padarīto un turpmākajiem darbiem Covid-19 ierobežošanai pansionātos un sociālās aprūpes namos. “Lai arī ministre sniedza diezgan garu skaidrojumu par aktivitātēm, kuras iecerēts darīt sērgas ierobežošanai, JKP frakcijai neradās iespaids, ka pasākumi ir veikti pietiekami ātri un tiek rūpīgi kontrolēta epidemioloģisko vadlīniju ievērošana,” pauž konservatīvo frakcijas vadītājs Juris Jurašs.

Tiesa, koalīcijas sanāksmē vismaz premjerministrs K. Kariņš neesot saklausījis iebildumus par R. Petravičas prezentēto plānu.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.