Par spīti nepilnībām pirmstiesas izmeklēšanā, kuru rezultātā apsūdzība divkārt tika pārkvalificēta, citiem šaubas raisošiem apstākļiem un dažu bezkompromisa tiesiskai pārliecībai, ka Artusu Kaimiņu krimināli sodāmā nodarījumā apsūdz politisku motīvu dēļ, atbildīgās Saeimas komisijas pārliecinošs vairākums tomēr atbalstīja Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai.
A. Kaimiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, piesaistot saasinātu mediju un sabiedrības uzmanību, 2018. gada jūnijā aizturēja Saeimas telpās. Birojs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļus bija pārliecinājis, ka tas ieguvis pietiekami daudz pierādījumu, ka A. Kaimiņš nelikumīgi finansējis paša dibināto partiju KPV LV, kas uzskatāms par smagu noziegumu.
Tomēr pirmstiesas izmeklēšanas laikā apsūdzība divas reizes tika pārkvalificēta uz maigāku Krimināllikuma pantu - no grāmatvedības noteikumu pārkāpšanas mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu, līdz grāmatvedības noteikumu pārkāpšanai.
Šie fakti un tas, ka viņš gan 12. Saeimas, gan 13. Saeimas priekšvēlēšanu un attiecīgo parlamentu pilnvaru laikā savā retorikā ļoti bieži asi kritizējis Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partneri, partijas “Latvijai un Ventspilij” līderi Aivaru Lembergu, deputātam ļāvis secināt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pret viņu vērsies, izpildot politisku pasūtījumu.
“Esmu absolūti pārliecināts, ka, zinot cilvēkus, kas izpildīja dokumentācijas darbus šim procesam [..] ir, manuprāt, Aivaram Lembergam diezgan lojāli pilsoņi [..] Par to, kāpēc Aivars Lembergs šādi te rīkojies, te nav šaubu. Esmu vienmēr teicis, vienmēr uzskatījis, ka Aivars Lembergs ir lielākā Latvijas nelaime,” saka A. Kaimiņš.
Viņa versiju, ka A. Lembergs un ZZS ietekmējuši KNAB darbiniekus, lai izrēķinātos ar A. Kaimiņu, atbalstīja arī iepriekš kriminālvajāšanai izdotais Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, bijušais augsta ranga KNAB darbinieks Juris Jurašs.
Viņš, atsaucoties uz saviem sakariem KNAB, skaidroja, ka kriminālprocesa uzsākšana pret A. Kaimiņu ritējusi parastajai lietu kārtībai ļoti neierastā formā - vairāki izmeklētāji esot atteikuši ierosināt procesu, jo A. Kaimiņa darbībā neesot saskatījuši kriminālpārkāpuma pazīmes. Turklāt A. Kaimiņa kriminālvajāšanā vismaz netieši bijis ieinteresēts arī tolaik svaigi KNAB vadītāja amatā nonākušais Jēkabs Straume. “Jēkabs Straume amatā nonāca, lielā mērā pateicoties ZZS un Lemberga rokaspuišu gādībai [..] darbiniekiem bija pārliecība, ka šis viss tiek darīts ZZS un Lemberga interesēs,” savu redzējumu skaidroja J. Jurašs, kas pret A. Kaimiņu vērsto apsūdzību raksturo, kā “melnu lietu, kas šūta baltiem diegiem”.
Pie šādas pārliecības atbildīgās komisijas sēdes laikā turējās arī pārējie Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji.
Zināmas šaubas par patiesajiem kriminālvajāšanas vēršanas motīviem pret A. Kaimiņu bija arī citiem komisijā strādājošajiem deputātiem. Piemēram, komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība), kas arī 2018. gada vasarā (12. Saeimas pilnvaru pēdējie mēneši) bija viena no deputātiem, kas komisijā uzklausīja prokuratūras argumentus par labu A. Kaimiņa aizturēšanai Saeimas telpās un noticēja tiem, tagad ir neizpratnē par divkāršo apsūdzības pārkvalificēšanu un deputāta aizturēšanu televīzijas kameru priekšā parlamenta ēkā.
“Pastāv šaubas, atskatoties, kā tas noticis iepriekš, kad pieprasīja izdot, toreiz teica, ka pamatā visi pierādījumi savākti, izrādījās, ka nē. Man pārdomas raisa tā pompa un teatrālisms, aizturot,” saka politiķe, kas izdošanu kriminālvajāšanai tomēr atbalstīja, jo, viņasprāt, to, vai A. Kaimiņš ir vainojams viņam inkriminētajā nodarījumā, var izšķirt tikai tiesa.
Deputāte arī norādīja, nenododot kolēģi kriminālvajāšanai, pār viņu aizdomu ēna saglabātos mūžīgi neatkarīgi no tā, vai viņš turpinās politisko karjeru arī 14. Saeimā.
Ar līdzīgu skaidrojumu izdošanu kriminālvajāšanai atbalstīja arī kriminālvajāšanai izdotais “Jaunās Vienotības” deputāts Aldis Adamovičs, kurš, strādājot atbildīgajā komisijā, arī pats, paļaujoties uz neatkarīgu tiesu varu, atbalstīja savu izdošanu.
A. Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai atbalstīja desmit no 14 atbildīgās komisijas locekļiem. Pret to bija divi Jaunās konservatīvās partijas deputāti, bet balsojumā vispār nepiedalījās “Saskaņas” pārstāvji. Šāds balsu sadalījums vedina domāt, ka arī Saeimas balsojumā vairākums deputātu atbalstīs A. Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai.
Jāatzīmē, ka līdz 2019. gada decembra Satversmes tiesas lēmumam, deputāts, kas bija izdots kriminālvajāšanai, nedrīkstēja piedalīties Saeimas darbā. Pēc sprieduma šī norma tika grozīta un tiesības piedalīties parlamenta darbā deputāts zaudē tikai līdz ar spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu.
