Par spīti konservatīvā spārna politiķu izteicieniem, kuros pēc Satversmes tiesas sprieduma par viendzimuma pāru tiesībām tika apšaubīta gan tās kompetence, gan pamats pastāvēšanai, tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova ir pārliecināta, ka visi tiesas spriedumi tiek un tiks iekļauti likumos.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma, kurā likumdevējam par pienākumu uzdots mainīt normatīvo bāzi tā, lai arī viendzimuma pāri baudītu tādas pašas tiesības, kā divdzimumu, konservatīvie spēki neslēpa sašutumu par tiesas nostāju un pat neslēpa viedokli, ka Latvijā šāda institūcija nemaz nav nepieciešama.
“Satversmes tiesa nevar iesaistīties politiskajā polemikā. Mēs esam ārpus tā, mēs esam neitrāli. Mēs dzirdam, bet mēs nedrīkstam reaģēt. Tas ir normāli, ka par svarīgiem jautājumiem sākas polemika,” uz jautājumu, ko tiesas priekšsēdētāja atbildētu institūcijas kritizētājiem, teica S. Osipova.
Likumdevēju reakcija S. Osipovā arī nerada šaubas par to, ka netīkamākos, likumdevēju kompromitējošos tiesas spriedumus, Saeima varētu neiedzīvināt.
“Satversmes tiesas darbs būtu bezjēdzīgs, ja mūsu nolēmumi netiktu realizēti dzīvē. Latvija ir tiesiska, demokrātiska valsts, kurā starp konstitucionālajiem orgāniem valda savstarpēja cieņa un Satversmes tiesas spriedumi līdz šim tiek pildīti [..] Satversmes tiesai nav bažu, ka mūsu spriedumus var nepildīt. Šādu varbūtību es nepieļauju,” saka S. Osipova un norāda, ka Satversmes tiesa, atzīstot kādas normas par neatbilstošām valsts pamatlikumam, pie lielākām izmaiņām dod valstij ilgāku laiku sprieduma izpildei.
Savukārt vērtēt, vai likumdevējs kāda tiesas sprieduma izpildei varētu pieiet formāli, tiesas priekšsēdētāja neņēmās, norādot, ka šādi varētu nejauši vērtēt likumu, kas nonāks Satversmes tiesā.
“Ja likumdevējs izpildījis Satversmes tiesas spriedumu, bet persona joprojām uzskata, ka tiesības aizskartas, tā var atkārtoti vērsties Satversmes tiesā. Tikai šādā gadījumā tiesa vērtē, vai grozījumi likumā ir bijuši formāli un apstrīdētā norma ir mainījusies pēc būtības. Satversmes tiesa nevar publiski izteikties par jaunajām normām, kuras izstrādājis likumdevējs, jo Satversmes tiesai jābūt objektīvai un jāiedziļinās lietas apstākļos,” skaidroja tiesas priekšsēdētāja.
“Jebkurā gadījumā ST ir sākusi dialogu ar konstitucionālajiem orgāniem -prezidentu, Saeimu un Tieslietu ministriju par to, vai nepieciešams jēgpilni izveidot biroju, kurš seko līdzi tam, lai termiņos tiktu savlaicīgi sagatavoti un izdiskutēti projekti, kā arī tiktu sekots līdzi, vai Satversmes tiesas prasības saprastas pareizi,” uzsvēra S. Osipova.
Taču ar Satversmes tiesas spriedumu saprašanu Latvijā varētu būt problēmas. Vismaz statistiski. S. Osipova norādīja, ka, pēc tiesas pasūtītas aptaujas rezultātiem, 14% Latvijas iedzīvotāju pat nezina, kas ir Satversme.
“Tas nozīmē, ka šie cilvēki nevar pilnvērtīgi iekļauties pilsoniskajā sabiedrībā un nespēj arī aizstāvēt savas Satversmē nostiprinātās tiesības,” secina tiesas priekšsēdētāja.
Par to liecina arī fakts, ka divas trešdaļas no pērn Satversmes tiesas saņemtajiem pieteikumiem atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem Satversmes tiesai. Lai situācija nākotnē uzlabotos, tiesa uzsākusi jaunatnes izglītošanas programmu.
