Jānis Ādamsons: Iekšējās drošības birojs ir pierādījis savu neefektivitāti

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Līdz ar iekšlietu ministra ierosinājumu pievienot Iekšējās drošības biroju (IDB) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, aktualizējusies ideja par dažādu tiesībsargājošo iestāžu reorganizāciju. Premjers sava ministra ideju gan neatbalsta, taču arī Valsts kontrole sola pievērsties šim jautājumam, bet bijušais iekšlietu ministrs, Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Jānis Ādamsons (“Saskaņa”) uzskata, ka IDB sevi ir kompromitējis.

Iekšlietu ministrijas padotības iestādi IDB iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens rosina pievienot KNAB, jo tas ietaupīšot resursus un ļaušot vienā iestādē koncentrēties labākajiem izmeklētājiem.

“Es uzskatu, ka valsts interesēs ir izveidot spēcīgas tiesībsargājošās iestādes. Jo šobrīd iestādes, kas cīnās ar amatpersonu korupciju, manā ieskatā ir sadrumstalotas. Katrs dienests atsevišķi cīnās par cilvēku resursiem, kvalitatīviem izmeklētājiem. Katra no iestādēm pēc būtības pērk savu aprīkojumu. Tāpēc es uzskatu, ka valstī noteikti vajadzētu sākt diskusiju par KNAB, IDB un, es teiktu, arī VID Iekšējās drošības pārvaldes apvienošanu. Tas sekmētu efektīvāku darbu, labākus rezultātus. Un, ja mēs paskatāmies pēdējos pētījumus par reitingu korupcijas apkarošanas sfērā, tad kopumā Latvijas reitings krīt, kas ir nopietns signāls,” televīzijas raidījumam “Nekā personīga” pauda ministrs.

IDB izveidoja pirms pieciem gadiem. Birojs pamatā izmeklē iekšlietu sektora darbinieku noziegumus, un apsūdzības šajos gados celtas pret daudziem policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem. Divās krimināllietās aizdomas krīt arī uz īpaši augsta līmeņa amatpersonām - par iespējamo sadārdzināto policistu formu iepirkumu un miljonu šķērdēšanu Krievijas un Baltkrievijas robežbūvē. Izmeklēšana šajās lietās uz priekšu strauji nevirzās.

Tiesa, premjerministrs Krišjānis Kariņš jau paudis, ka patlaban nav nekādas domas par abu iestāžu apvienošanu. Viņš pieļauj, ka var runāt par to, kā uzlabot iestāžu darbu, bet “par apvienošanu nav nekādas runas”.

Taču jautājums par tiesībsargājošo iestāžu apvienošanu valdības dienaskārtībā šogad noteikti nonāks, jo jaunais Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis atklājis, ka Valsts kontrole šogad veiks revīziju par tiesībaizsardzības iestāžu skaitu Latvijā.

Viņš pauž, ka ir rekomendācijas, kas saka, ka šis skaits, iespējams, ir par lielu. “Šobrīd faktiski ir deviņas tiesībaizsardzības iestādes, kas var veikt izmeklēšanu attiecībā pret valsts amatpersonām. Tas skaits ir ļoti liels,” saka valsts kontrolieris un sola, ka ziņojums par šo tēmu kaut kādā apmērā būs pieejams arī sabiedrībai.

Izskanējis ierosinājums par Iekšējās drošības biroja (IDB) pievienošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā jūs to vērtējat?

Manā ieskatā IDB sevi ir kompromitējis ar dažādām lietām, kur neredz ne galu, ne jēgu. Piemēram, to, kas skar robežsardzes vadību, un Valsts policijas un Valsts robežsardzes vadība ir zem dažādiem kriminālprocesiem, kas jāizmeklē ātri un efektīvi, bet tie jau velkas gadiem.

Ir daudzas lietas, kuras ir viņu lietvedībā un ir apšaubāmas kvalitātes. Ar lielu pompu aiztur vienu ģenerāli, otru, bet, izrādās, nekā nav. Acīmredzot slimība IDB pārņēmusi diezgan kapitāli - tas neprofesionālisms, tā ka labākais veids acīmredzot ir tā reorganizācija.

Ja par KNAB lietām, kas līdzīgi velkas bez rezultāta gadiem: tās ir sekas no iepriekšējās vadības, no kuras viens otrs ir jau ar politiķa ietekmi. Pie esošajiem darbiniekiem pēdējā laikā tādas lietas neatkārtojas.

Mēs varam diskutēt par niansēm, bet profesionāli KNAB ir audzis. Ne viss apmierina viņu darbībā, gribētos lielāku efektivitāti, bet tajā pašā laikā nevar salīdzināt ar to, kāds bija KNAB piecus gadus atpakaļ un tagad. Tagadējā KNAB vadība darījusi ļoti daudz, lai birojs varētu strādāt normāli un godprātīgi.

Daudzas lietas, ka ir tiesā tagad un sāk izgāzties, bija tajos laikos radītās.

Vienlaikus jaunais Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis atklājis, ka iestāde šogad veiks revīziju par tiesībaizsardzības iestāžu skaitu Latvijā. Ja jāapvieno vai jāreorganizē vēl kādas iestādes, kurām, jūsuprāt, tām būtu jābūt?

Atgriežoties pie IDB - KNAB jāpārņem lietas, kas IDB ir saistībā ar korupciju. Daudzas lietas var pāriet no IDB uz Ekonomikas policiju vai uz Valsts policiju. IDB ir pierādījis savu neefektivitāti.

Mums ir 11 vai 12 operatīvās darbības subjekti, kuru lietderība jāizvērtē atsevišķi. To, kas skar valsts drošības iestādes, vajadzētu apvienot zem viena jumta, un tad efektivitāte būtu daudz lielāka.

Ja runājam par tiesībsargājošajām institūcijām, to darbu un ņemam vērā, ka Saeima nule ar ievērojamām debatēm atbalstīja Artusa Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai. Kā jūs vērtējat šo procesu?

Uzskatu, ka Satversmes tiesas lēmums, ar kuru kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem ļauj turpināt veikt deputāta pienākumus, ir kļūdains un pārsteidzīgs. Jo, tikko kā ir aizdomas vai, nedod dies, arī kriminālprocess par kādu prokuroru, tiesnesi vai policistu, tos nekavējoties atstādina no amata un nedod iespēju pildīt dienesta pienākumus. Bet deputāti var.

Un deputāti, kuri ir zem dažādiem kriminālprocesiem un tiesvedības, ir komisiju vadītāji. Manuprāt, Juraša kungs [Juris Jurašs, Jaunā konservatīvā partija, vada Saeimas Juridisko komisiju, tiek tiesāts par valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušanu], uzstājoties ar kritiku par Ģenerālprokuratūras prokuroriem, pierādīja, ka Satversmes tiesas lēmums ir kļūdains, jo Juridiskās komisijas priekšsēdētājam ir tiesības aicināt jebkuru tiesnesi, tai skaitā arī viņa lietu iztiesājošo, uz komisija sēdēm, kritizēt, dot vērtīgus padomus, neviens viņu šajā netraucē.

Mēs varam diskutēt un ir jādiskutē, kāpēc krimināllietas, kas skar amatpersonas, tiek ilgi iztiesātas, bet noteikti to nedrīkst darīt tie, kas ir iesaistīti šajos procesos. Turklāt Jurašs kritizēja prokuroru, kurš uztur apsūdzību viņa lietā, tas neiet nekādos vārtos.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.