JKP: Krievijas vakcīnas izmantošana Latvijā nav pieņemama

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Laikā, kad Latvija un citas Eiropas Savienības dalībvalstis cīnās ar nepietiekamā daudzumā piegādātajām Covid-19 vakcīnām, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par Krievijas izstrādātās vakcīnas “Sputnik V” ielaišanu ES tirgū. Tā gan nav pat pieteikta reģistrācijai ES, taču jautājumā, vai Eiropai vajadzētu izmantot austrumu kaimiņa, pret kuru vērstas ekonomiskās sankcijas Krimas okupācijas dēļ, produktu, politiskas vienprātības nav.

Ziņa par to, ka Krievijas varas iestādes pieteikušas “Sputnik V” reģistrēšanai Eiropas Savienībā, viešot cerības, ka drīz tiks atrisināta problēma ar nepietiekamajām Rietumu izstrādātāju vakcīnu piegādēm, informatīvo telpu pāršalca janvāra nogalē. Taču vēlāk Eiropas Zāļu aģentūra paziņoja, ka šī ziņa neatbilst patiesībai.

Proti, vakcīnas izstrādātāji no Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) ir saņēmuši vien zinātnisku padomu, kas ietver jaunākos normatīvā regulējuma un zinātniskos norādījumus attiecībā uz šīs vakcīnas izstrādi. Saskaņā ar EZA caurskatāmības politiku šī vakcīna ir iekļauta Covid-19 zāļu un vakcīnu sarakstā, kam EZA sniegusi zinātniskus padomus. Pašlaik EZA sadarbojoties ar “Sputnik V” izstrādātāju, lai noteiktu tālākās nepieciešamās darbības. Vakcīnas izstrādātāji ir pauduši interesi par vakcīnas paātrinātās vērtēšanas veikšanu.

Ukraiņiem nepieņemama

EZA precizējums sabiedriskajā debatē par vainīgo meklēšanu, vakcīnu deficītu, un veidiem, kā ar to cīnīties, aktualizēja jautājumu par to, vai Eiropas Savienības dalībvalstij būtu pieņemami iegādāties vakcīnas, kuras ražojusi ekonomiskajām sankcijām pakļautā, Krimu okupējusi Krievija.

Līdz šim fakts, ka EZA “Sputnik V” vēl nav reģistrējusi, nav traucējis šo vakcīnu iegādāties Ungārijai, kas pēdējos gados nodibinājusi labas attiecības ar Krieviju, un Slovākijai.

Savukārt Krimu zaudējusī Ukraina, par spīti tam, ka ar pasūtītajām vakcīnām nepietiek, lai pūļa imunitāti nodrošinātu 40 miljonu iedzīvotāju lielajā valstī, oficiāli aizliegusi tās teritorijā izmantot Krievijā ražotās vakcīnas pret Covid -19 vīrusu.

Šādu lēmumu pieņēma Ukrainas valdība, to oficiāli publicējot savā interneta vietnē. Kā norāda Ukrainas valdība, valsts teritorijā aizliegta “agresorvalsts” izstrādāto vakcīnu reģistrācija.

Termins “agresorvalsts” Krievijai Ukrainā tiek piemērots kopš 2015. gada, kad Krievija veica pretlikumīgu un militāru Krimas aneksiju un veicināja asiņaina kara izraisīšanu Austrumukrainā.

Prioritāte cilvēku veselība

Veselības ministrs Daniels Pavļuts gan norādījis, ka diskusija par “Sputnik V” izmantošanu Latvijā varēs sākties vien tad, kad to būs reģistrējusi EZA, taču likumdevējiem viedoklis šajā jautājumā ir jau tagad.

Tradicionāli unisonā ar Ministru kabinetu runājošās “Jaunās Vienotības” pārstāve, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietniece Inese Lībiņa-Egnere turpina D. Pavļuta teiktā vēstījumu.

“Eiropas Zāļu aģentūrā šāda medikamenta reģistrācijai pieteikums nav iesniegts, jebkurai vakcīnai jāiziet apstiprināšanas procedūra, līdz ar to šobrīd jautājums ir absolūti hipotētisks, nevis reālistisks,” norāda politiķe.

Ģeopolitiskajos jautājumos negrib iedziļināties medicīnas zinātņu doktors, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”), kurš saskaņā ar profesijas ētiskajiem kanoniem uzskata, ka cilvēka veselība ir pirmajā vietā.

“Es, ja to akceptēs EZA, kā ārsts saku, ka tai vakcīnai metode, kā tā izstrādāta, ir tieši tāda pati kā “AstraZeneca” vakcīnai un tās efektivitāte ir laba. Tādēļ, kāpēc lai neizmantotu, bet politiskā puse ir ārlietu resora ziņā,” saka A. Skride.

Vakcīnas nav jāpolitizē

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, kura pārstāvētā Nacionālā apvienība nereti savā retorikā pret Krieviju bijusi daudz asāka par oficiālo valsts ārpolitiku, šoreiz ir pielaidīgāks un uzsver, ka pašlaik jautājums nav par ģeopolitiku, bet par cilvēku veselību un dzīvībām.

“Jautājums ir par sabiedrības veselību kopumā. Neesmu ne epidemiologs, ne kādā citā veidā saistīts ar šo nozari, bet, ņemot vērā, ko teicis mūsu vadošais epidemiologs Uga Dumpis par šīs vakcīnas efektivitāti, un ņemot vērā, kāda situācija Latvijā ir ar vakcīnu pieejamību, šis jautājums paliek atklāts,” saka deputāts.

Kols norāda, ja “Sputnik V” reģistrēs EZA, vakcīna uzreiz būs brīvi pieejama visā Eiropas Savienībā un jebkura privāta klīnika varēs to piedāvāt vakcinēties gribētājiem.

“Tas ir kārtīgi jāizsver veselības nozares ekspertiem. Jāņem arī vērā, ka “Sputnik V” veidots sadarbībā ar Lielbritānijas ekspertiem un tā nav ražota Kremļa režīma iestādē. Domāju, ka vakcīnas politizēt nevajag. Jā, noteikti to kāds darīs, visticamāk, politiskie vakcīnu kari būs, bet te jānostāda globāls jautājums par pandēmijas pārvarēšanu. Prioritātes ir veselības drošība un vīrusa izplatīšanās mazināšana,” saka R. Kols.

Un viņam, šķiet, ir taisnība. Savu pozīciju “Sputnik V” jautājumā jau definējusi Jaunā konservatīvā partija, un tā ir noraidoša. “Mums šajā ziņā ir noraidoša attieksme. Jo

mums ir pieejams pietiekami liels apjoms ar vakcīnām, kuras varam iegādāties ar Eiropas Savienības starpniecību, un apzināmies ģeopolitisko spēli, ko Krievija spēlē līdzīgi, kā tas notiek ar gāzi, bet tagad ar vakcīnu,”

norādot, ka šis ir konservatīvo viedoklis, bet komisijā jautājums vēl nav apspriests, saka konservatīvos pārstāvošais Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Gatis Eglītis.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.