Šodien valdība turpinās lemt par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas pasākumiem, kas valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem cita starpā paredz arī obligātu darbu attālināti. Likumdevējam izsludinātās ārkārtējās situācijas kontekstā nav daudz instrumentu, kā grozīt valdības lēmumus, un deputāti to arī nevēlas darīt. Tomēr netrūkst arī neskaidrību, kas bažas raisa pat koalīcijas deputātos. Piemēram, lēmums atjaunot aviopārvadājumus uz un no trešajām valstīm.
Otrdien valdība konceptuāli atbalstīja epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas mērenāko scenāriju. Proti, vīrusa izplatības mazināšana tiks balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinās ražojošo nozaru uzņēmumi. Citās nozarēs darbu klātienē varēs atļaut tikai ar iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varēs sniegt tikai ar iepriekšēju pierakstu.
Šī scenārija īstenošanas gadījumā rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tāpat paredzēts aizliegt apmeklēt publiskas vietas, transportā noteikt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, nodrošināt bērnudārzu to bērnu vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti.
Vienlaikus paredzēts savlaicīgi gatavot vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi. Līdz šim identificētās jomas, kuras iekļaujamas analīzē, ir aktīvās atpūtas vietas, amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi, bērnu nometnes, ēdināšana, fotopakalpojumi klātienē, izglītība un citas.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš šo scenāriju raksturo lakoniski - nekas strādājošs netiks slēgts, bet netiks arī atvērts.
Ārkārtējo situāciju regulējošie normatīvie akti nosaka, ka likumdevējam - Saeimai ir tikai divas iespējas: pārapstiprināt valdības lemto vai noraidīt, uzdodot izstrādāt jaunu dokumentu. Taču pilnībā noraidīt valdības lemto deputāti nedomā, jo veikumu kopumā atzīst par labu esam, norāda Saeimas atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kas katru nedēļu vēta valdības veiktos grozījumus epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas plānā.
Taču ir nianses, kas bažīgus dara pat koalīcijas pārstāvjus. Tā Nacionālo apvienību pārstāvošais Edvīns Šnore pievērsis uzmanību valdības lēmumam no 17. marta atjaunot gaisa pārvadājumus caur lidostām uz un no trešajām valstīm.
“Tur radās jautājumi. Man īsti neliekas pareizi un saprotami - no vienas puses, mums valsts iekšienē ir stingri ierobežojumi un līdz ar to situācija salīdzinoši labāka par kaimiņiem, no otras puses, mēs domājam par kaut kādu lidojumu atjaunošanu. Manuprāt, ja mēs gribam to situāciju noturēt, lai mums tas jaunais vīrusa paveids neienāktu, mums vajadzētu būt uzmanīgiem ar robežkontroli un lidojumu, pat braucienu, kas nav saistīti art kaut kādu pirmo nepieciešamību, atjaunošanu. Tas ir moments, kas man rada bažas,” paužot cerību, ka lēmumu pieņēmēji tās sadzirdēs, saka E. Šnore.
Arī opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Raimonds Bergmanis uzskata, ka lidojumu uz un no trešajām valstīm atļaušana, kas iekrīt līdz ar skolnieku brīvdienu sākumu, nav pārdomāts lēmums. “Komisijas sēdē bija ļoti daudz jautājumu, uz kuriem atbildīgās amatpersonas nespēja atbildēt. Iespējams rīt tas tiks salikts pa plauktiņiem,” saka politiķis. Viņš uzskata, ka daudzi vecāki savus skolniekus vēlēsies izvest brīvdienās no valsts, kā to apliecina līdzšinējā pieredze, bet pagaidām nav skaidrs, kā notiks testēšana un kādi noteikumi uz šiem tūristiem būs attiecināmi. Turklāt speciālisti norādot, ka Covid-19 vīrusa Lielbritānijas paveids vairāk izteikts ir tieši starp bērniem. “Kontrolei būs vajadzīgi lieli spēki. Tās veikšanai varētu pieaicināt robežsardzi un armiju, bet tas nav tik vienkārši, kā apliecināja komandantstundas periods,” norāda R. Bergmanis.
Viņš gan norādīja, ka atbildīgās komisijas darbu apgrūtina valdības lēmumu pieņemšanas kārtība. “Koalīcijas sanāksmē pirmdien viņi vienreiz pieņem konceptuālu lēmumu, otrdien Ministru kabinetā - otrreiz, bet ceturtdien viss nereti tiek mainīts. Līdz ar to runāt par potenciālajiem lēmumiem ir ļoti grūti,” neizpratni, kāpēc nav iespējams pieņemt lēmumu tā, lai jau pirms to spēkā stāšanās Saeima varētu kvalitatīvi izdarīt savu darbu, pauž R. Bergmanis.
Arī “Saskaņu” pārstāvošajam atbildīgajā komisijā strādājošajam Jānim Ādamsonam lidojumu atjaunošana šķiet pārsteidzīgs solis. “Tajā laikā ir skolēnu brīvlaiks! Kādā veidā mēs gribam ierobežot kovidu, ja brīvlaikā vecāki pacentīsies paceļot? Kāpēc tas būtu jāatļauj? Manā ieskatā bērni ir visneaizsargātākā grupa, jo viņus nevakcinē. Tāpēc tikai liela izņēmuma gadījumā var atļaut ģimenēm ceļot kopā ar bērniem,” uzskata politiķis, kurš līdzīgi kolēģim opozīcijā nav guvis pārliecību, ka valsts spēs izkontrolēt visus ceļotgribētājus.
J. Ādamsons gan norāda arī uz citu neskaidrību. Proti, joprojām ir spēkā dažādi tirdzniecības ierobežojumi, kaut arī tos ieteikušie eksperti tagad vairs neslēpj, ka sākotnēji tie bija iecerēti tikai uz Ziemassvētku laiku. Bet nu tie ir spēkā jau trīs mēnešus.
Satiksmes ministrija skaidro, ka dati pēc pārvadājumu aizlieguma atcelšanas uz un no citām Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kā arī Šveices Konfederācijas un Lielbritānijas rāda, ka starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums pats par sevi neietekmē jaunu Covid-19 gadījumu skaitu, jo ievesto gadījumu skaits ir neliels, it īpaši, ceļojot ar gaisa transportu.
Šogad lielākais Covid-19 gadījumu skaits tiek ievests ar privāto transportu - janvārī Latvijā ievesti 130 gadījumi, no kuriem ar aviāciju - 26. Pēdējās nedēļās, ievērojot papildus uzlikto pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu pirms iekāpšanas, ievesto Covid-19 gadījumu skaits ar aviāciju katru nedēļu samazinās.
Ministrija norāda, ka, personām ieceļojot Latvijā ar automašīnu, ir lielākas iespējas neaizpildīt “Covidpass.lv” apliecinājumu. Šīs personas, pārvietojoties ar automašīnu, var būt kontaktā ar daudzām citām personām gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, kas var novest pie lielāka šo personu inficēšanās riska un kontaktpersonu neizsekojamības. Turklāt liela daļa pasažieru, kas Latvijā ar gaisa satiksmi ieceļo no trešajām valstīm, ceļo tranzītā, būtiskie ceļotāji no trešajām valstīm tiks pakļauti vairākām pārbaudēm un aviācijas nozares darbības atjaunošana ir priekšnosacījums ekonomikas augšupejai.
