Kopš februāra nogales Valsts policija izmeklē krimināllietu, kuras ietvaros par piemiņas zīmes – lielgabala – nesankcionētu demontāžu Jēkabpilī vainīgo personu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat diviem gadiem. Savukārt Nacionālā apvienība cer panākt, lai nākotnē sodītu nevis par šādu pieminekļu demontāžu, bet par to izstādīšanu un uzturēšanu. Parlamentā partijai ir arī domubiedri
Februāra nogalē informatīvo telpu pāršalca ziņa, ka naktī Jēkabpilī pazudis kopš padomju laikiem uzstādītais padomju armijas lielgabals, kas pilsētas parkā 1976. gadā tika novietots Padomju Savienības varoņu piemiņai.
Policija, kas noskaidrojusi iespējamos vaininiekus un demontāžas procesā iesaistīto tehniku, saskaņā ar Krimināllikuma 229. pantu ierosinājusi kriminālprocesu par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Tiesa, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) jau norādījusi, ka Jēkabpilī demontētais lielgabals nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis. Tomēr tas atrodas “Jēkabpils vēsturiskā centra” pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā, tādēļ patvaļīgas darbības nav pieļaujamas ne tikai no morāles, bet arī no kultūras mantojuma aizsardzības viedokļa, uzsver NKMP sabiedrisko attiecību speciāliste Elvita Ruka.
Šāds status quo neapmierina Nacionālo apvienību, kas, reaģējot uz notikumiem Jēkabpilī, nākusi klajā ar likumprojektu, kas paredz sodīt zemes īpašniekus, kuri savā īpašumā izstāda totalitāro režīmu kara tehniku vai tās elementus.
“Par bijušās PSRS vai nacistiskās Vācijas ieroču, kara tehnikas un tās elementu izstādīšanu publiskā vietā, ja tā pārsniedz 30 dienas, izņemot muzejus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit soda vienībām, bet juridiskai personai - līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām,” ar šādu pantu Nacionālā apvienība aicina papildināt Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Viena soda naudas vienība ir pieci eiro, tātad fiziskai personai, likumprojektam stājoties spējā, varētu piemērot 350 eiro sodu, bet juridiskai - 2900 eiro.
Likumprojekta autors Edvīns Šnore neslēpj, ka dokuments tapis kā reakcija uz notikumiem Jēkabpilī un pauž, ka īpašnieks ir atbildīgs par to, kas notiek uz viņa zemes.
“Uzdevums ir motivēt šos pieminekļus aizvākt, jo situācija, ka šādi pieminekļi pēdiņās stāv 30 gadus pēc okupācijas beigām nav pieņemama. Turklāt atsevišķos gadījumos tie nav saistīti ne ar karu, ne kādiem apbedījumiem,” saka politiķis un piebilst,
“ir pilnīgi nepieņemami, ka par padomju kara tehnikas novākšanu neatkarīgā Latvijā soda, jābūt otrādi, par tās izstādīšanu jāsoda, nevis par novākšanu”.
To, ka Jaunā konservatīvā partija varētu atbalstīt Nacionālās apvienības iniciatīvu Neatkarīgajai apliecināja tās Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans. Viņš uzskata, ka likumprojekts noteikti jānodod izskatīšanai komisijā un tajā būtu jānoskaidro, vai likumprojekta formulējums ir attiecināms arī uz deaktivizētiem ieročiem.
Prognozējami skeptisks par likumprojektu ir “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs. “Domāju, ka viņiem [Nacionālajai apvienībai] galīgi darīt nav ko. Viņi nespēj atrast sev kādu nodarbi, tad vingrinās cilvēku kacināšanā ar nebūtiskām lietām,” saka politiķis.
Precīzs skaits, cik šādu padomju armijas atribūtu izkaisīts pa Latvijas pašvaldībām Nacionālajai apvienībai nav izdevies noskaidrot, taču Jēkabpils lielgabals noteikti nav vienīgais.
“Mēs vērsāmies pie dažnedažādām institūcijām, kas atbild par šīm lietām, un faktiski mums norādīja ceļu no vienas uz otru institūciju, bet neviena īsti nevarēja precīzi pateikt, cik tādu ir. Oficiāli uzskaitīti netiek, es tā saprotu,” saka E. Šnore.
