Daniels Pavļuts: Joprojām uzskatu dzīvās rindas ieviešanu par pāragru

© Valsts kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits tomēr spējis pārliecināt veselības ministru Danielu Pavļutu par brīvās rindas ieviešanu pret Covid-19 vakcinācijas procesā. Ministrs sākotnēji šo prezidenta piedāvājumu nodēvēja par priekšlaicīgu.

Par šādu lēmumu D. Pavļuts paziņoja pēc tam, kad atklājās, ka, Lieldienu brīvdienās strādājot liela mēroga vakcinācijas centriem, vienas dienas laikā vakcinēto personu skaits krietni atpalika no ekspektācijām. Citu skaidrojumu starpā, zemo vakcinēties gribētāju aktivitāti veselības ministrs skaidro ar iedzīvotāju nevēlēšanos vakcinēties brīvdienās un nevēlēšanos tikt pakļautiem “AstraZeneca” vakcīnas iedarbībai.

Pēc nopietnas sarunas brīvdienās ar E. Levitu veselības ministrs nolēmis organizēt dzīvo rindu, taču tas notikšot vadītā veidā.

D. Pavļuts norāda, ka nedrīkst radīt nekontrolētu pulcēšanos, jucekli un epidemioloģiskos riskus, tāpat nedrīkst ignorēt prioritāro grupu situāciju iepretim cilvēkiem ar daudz mazāku saslimšanas risku.

Tādēļ plānots vienoties ar pašvaldības policiju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā tuvākajās dienās organizēt kontrolētu eksperimentu brīvās rindas pieejai kādā no centriem, saglabājot prioritāro grupu pieeju, nodrošinot sabiedrisko kārtību un neradot epidemioloģiskos riskus.

Jānorāda, ka svētdien pieteikšanās vakcinēšanai pret Covid-19 pa tālruni 8989 nebija iespējama, lai arī iedzīvotāji no prioritārajām grupām vēl svētdienas rītā saņēma īsziņas ar aicinājumu pieteikties vakcinēšanai pa tālruni 8989. Sazināties pa norādīto tālruni nav iespējams, jo tas darbojas tikai darba dienās un sestdienās.

Kas lika mainīt viedokli par to, ka dzīvās rindas ieviešana būtu pāragra?

Joprojām uzskatu, ka dzīvās rindas, kas nerespektē prioritārās grupas, ieviešana šobrīd ir pāragra. Tā ļautu kāpināt vakcinācijas tempus, bet nepasargātu no smagas saslimšanas un nāves trauslākos un ievainojamākos sabiedrības locekļus. Joprojām 80 gadus veciem senioriem risks smagi saslimt ir ap piecām reizēm augstāks nekā piecdesmitgadniekiem. Tāpēc rosinu izmēģināt mērķētu dzīvo rindu, proti, tajā bez iepriekšēja pieraksta stāvētu prioritārās grupas pārstāvji. Šobrīd vēl projekta komanda vērtē idejas realizāciju, lai ņemtu vērā gan epidemioloģiskās drošības, gan prioritāro grupu principus.

Cik lielā mērā jūsu lēmumus ietekmē Valsts prezidenta rekomendācijas, kāpēc?

Vakcinācijas process ir liela mēroga projekts, kura īstenošanā piedalās ne tikai veselības nozare. Novērtējam un izvērtējam ikvienu ieteikumu un palīdzības piedāvājumu.

Vakcinācijas pieteikuma telefonnumuru maiņa, vakcinēties gribētāju nerealizējamās vēlmes uz fona, ka nespējam iztērēt saņemtās vakcīnas… Kas tas viss ir, iepriekšējās Veselības ministrijas vadības darbības sekas vai kaut kas cits, kas?

Daudzus no vakcinācijas procesa posmiem - vakcinācijas IT sistēmu “ViVaT”, liela mēroga vakcinācijas centrus un pat vakcinācijas plānu - janvārī sākām veidot teju no nulles. Atzīstu, ka, mēģinot strauji un elastīgi pielāgoties mainīgajai un nenoteiktajai situācijai, tiek pieļautas arī neprecizitātes. Vienlaikus veselības nozarē gadu desmitiem ir uzkrātas kļūdas un problēmas, kas krīzes situācijā, kad vajadzīga strauja rīcība, spilgti izgaismojas, piemēram, e-veselības problēmas, grūtības savietot dažādas datu bāzes, datu trūkums un to neprecizitātes un tamlīdzīgi.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.