Cīnoties ar vakcīnu deficītu pret Covid-19, Latvija ir paziņojusi, ka vērsīsies pie Dānijas varasiestādēm, lai uzzinātu, vai būtu iespējams no tās saņemt “AstraZeneca” vakcīnas, no kuru lietošanas Dānija atteikusies. Kamēr daudzi šādu ideju uztver ar sajūsmu, ir politiķi, kas uzskata, ka šādā veidā cīnīties ar vakcīnu deficītu nav pieļaujami un atbildīgi pret valsts iedzīvotāju veselību.
“Aizejiet, salasiet pa pasauli arī visas zāles ar izbeigušos termiņu. Jums jau Latvijas iedzīvotājus nemaz nav žēl,” reaģējot uz veselības ministra Daniela Pavļuta paziņojumu, ka Latvija sazināsies ar Dāniju, pauda pie Saeimas frakcijām nepiederošā Jūlija Stepaņenko, kas ir viena no dibinātājām par Alda Gobzema partiju dēvētajai “Likums un kārtība”.
Politiķe arī visu pandēmijas laiku centusies panākt dažādu ierobežojumu mīkstināšanu. Piemēram, iestājusies pret tā arī neiedzīvināto prasību skolniekiem visu mācību dienu nēsāt muti un degunu aizklājošas maskas un centusies panākt, lai bērniem tiktu atļauts nodarboties ar sportu.
Veselības ministrs gan uzstāj, ka, ņemot vērā pašreizējos saslimstības ar Covid-19 rādītājus, nepieciešams noteikt moratoriju turpmākai drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanai.
Ministrs atzīmē, ka šobrīd 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju atkal pārsniedzis 400 gadījumu robežu. Vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju stagnē, pēdējās dienās situācijai nedēļas griezumā nepasliktinoties.
Arī Lietuva ir paziņojusi, ka vērsīsies pie Dānijas, lai tā padalās ar pašu neizmantotajām “AstraZeneca” vakcīnām. Pasaules mēroga statistika liecina, ka īsteni nopietnas blaknes ir ļoti mazam skaitam šīs vakcīnas saņēmēju, bet jūs šo vakcīnu izmantošanu dēvējat par bīstamu. Kāpēc?
Ņemu vērā citu informāciju, kas arī ir tikpat publiski pieejama, tikpat pārbaudāma un ticama, kā jūsu teiktais par Lietuvu. Nav noslēpums, ka blaknes ir reģistrētas, tās ir bīstamas, un cilvēki ir cietuši no šīs vakcīnas. Domāju, ka par to nestrīdas neviens. Informāciju, ka šai vakcīnai blaknes, iespējams, ir lielākas nekā citām vakcīnām, arī ir vērts pārbaudīt un salīdzināt. Informācija būtu jāizvērtē arī, ņemot vērā citu valstu pieredzi.
Domāju, tas nevienam nav noslēpums, ka lielie vakcīnu ražotāji, protams, ir ieinteresēti, lai vakcīnas iepirktu, tas arī ir fakts, par kuru neviens nestrīdas.
Tas, ko mēs paši konstatējām attiecībā uz “AstraZeneca” - tā tiešām ir patiesība, ka tās pārstāvji piedalījās sēdē, kurā tika lemts par to, kādas vakcīnas Latvijai iepirkt. Tas vedina domāt, ka Latvija, iespējams, ir tuvāka kādam ražotājam vai tālāka no kāda cita ražotāja. Šeit ir pamats domāt par iespējamu ieinteresētību. Tas, ka šī vakcīna citu valstu skatījumā ir bīstama, ir fakts, bet tas, ka Latvija to nav atzinusi par piesardzības vērtu, tas ir tikai politiķu un ar viņiem saistīto speciālistu viedoklis, kas atšķiras no citu ārstu viedokļiem.
Un es nerunāju par alternatīvo viedokli, kas ir pret vakcināciju kā tādu, es runāju par to, ka cilvēki balstās jaunākajos pētījumos un ir piesardzīgāki.
Šodien Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīs par izteikumiem attiecībā uz kolēģi Ilmāru Dūrīti pret jums ierosināto ētikas pārkāpuma lietu. Tās sākums meklējams skarbākā diskusijā par bērnu sportu. Kas ir pamatā jūsu domstarpībām?
Uz Saeimu bija atnācis ar Vakcinācijas biroju saistīts likumprojekts, kas bija saņēmis vairākus deputātu priekšlikumus, tostarp ne tikai par Vakcinācijas biroja likvidāciju, bet arī par bērnu sportu un citiem atvieglojumiem.
Tas, kas manī izraisīja ļoti lielu sašutumu, bija, manuprāt, Dūrīša kunga kā Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra bezatbildīgā rīcība - īsi pirms otrā lasījuma atgriezt šo priekšlikumu atpakaļ uz komisiju. Viņam to vajadzēja, jo Veselības ministrija komisijā vēlējās apspriest, kā maigāk likvidēt to Vakcinācijas biroju un iesniegt savu priekšlikumu par maigāku biroja likvidēšanas veidu, kaut arī mūsu priekšlikumi bija tādi paši.
Tas aizkavētu un arī aizkavēja šo likumprojektu, kurš jau tā dēļ Veselības ministrijas vēlmes pasargāt Vakcinācijas biroju tika aizkavēts uz vienu nedēļu, un tad vēl - šis gājiens ar atgriešanu komisijai, kas attiecīgi vēl vairāk aizkavē rindā gaidošos priekšlikumus un radīja risku zaudēt vēl vienu nedēļu. Tikmēr līdz izmisumam novestie treneri, vecāki, bērni turpināja gaidīt uz Saeimu. Tas nu tiešām bija par traku, un tāpēc tāds sašutums. Es nekad nebiju bijusi tik dusmīga kā tajā sēdē, jo, neskatoties uz deputātu priekšlikumiem par bērnu sportu, kas gaida jau no janvāra, dažiem prioritārs bija Vakcinācijas birojs, lai tas pavisam nepazustu no zemes virsas.
Šī ir tā mana izteikuma būtība, es, protams, norādīju uz to, ka Dūrīša kunga balsošanas uzvedība un attieksme pret dažādām iniciatīvām liecina, ka viņš nav vecāks un arī nebūs. Tā ir mana prognoze un mans pieņēmums, kas radies no maniem novērojumiem.
Esat iesaistījusies jaundibinātajā Saeimas darba grupā, kas pievērsīsies reto slimību pacientiem. Kādēļ tā tapusi, un kādi mērķi ir šai darba grupai?
Jāatšķir darba grupas, kuras kāds mēdz izmantot ar mērķi, lai kādu jautājumu pazudinātu, bet šī nav darba grupa. Šī ir interešu grupa, kas izveidota paralēli onkoloģisko pacientu atbalsta grupai.
Kā jau šīs grupas rosinātājs Kaspars Ģirģens norādīja, par šo jautājumu jāuzņemas sava veida gādība, jo ar Veselības ministriju darbs tik labi neveicas, jo tā atrunājas, ka visiem ir slikti un visiem vajag naudu.
