Vērojot iekšējo nesaskaņu plosīto un drūpošo, koalīcijā strādājošo KPV LV, kas saskaņā ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem saņem otru lielāko valsts budžeta finansējumu, Valsts prezidents Egils Levits aktualizējis jautājumu par nepieciešamību uzlabot normatīvo bāzi, kas dotu leģitīmu pamatu samazināt valsts finansējumu partijām “viendienītēm”.
13. Saeima politisko partiju valsts finansējumu palielināja, sekojot E. Levita aicinājumam, taču pieņēma to vienkāršākajā variantā - neieklausoties atsevišķu koalīcijas partneru un paša Valsts prezidenta ierosinājumos.
Tagad E. Levits mudina parlamentu līdz tā pilnvaru termiņa beigām labot iepriekš pieļautās kļūdas, bet pats iniciatīvu uzņemties, nākot klajā ar likumprojektu, izvairīsies.
Jūs bijāt tas, kurš aicināja politisko partiju finansēšanas jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk. Tas jums, stājoties amatā, nebija vienīgais aicinājums partijām, bet pirmais, kas tika iedzīvināts likumā. Kāpēc, jūsuprāt, partijas neiedzīvināja šo principu jau sākotnēji, kaut arī aicinājumi uz līdzīgu regulējumu bija dzirdami?
Partiju finansēšana no valsts budžeta ir visas sabiedrības ilgtermiņa interesēs. Tas ir demokrātijas kvalitātes jautājums, jo partijām ir jābūt atbildīgām tikai un vienīgi sabiedrības priekšā un jākalpo sabiedrības interesēm, nevis saviem sponsoriem. Lielie sponsori nav nesavtīgi labdari, tie prasa no partijām sev izdevīgus lēmumus - uz sabiedrības interešu rēķina.
Valsts budžeta finansējums likvidē ietekmīgu ziedotāju ietekmi uz partiju politiku un pieņemtajiem lēmumiem. Es apzinos, ka sabiedrība partijas vērtē kritiski, un lēmumi, kas skar partijas, nekad nav tūlītēji populāri. Tāpēc nav jābrīnās, ka iepriekš ir trūcis vajadzīgās politiskās gribas šādu reformu veikt. Šis nepieciešamais lēmums ir ilgstoši atlikts īstermiņa tuvredzīgas popularitātes un populisma dēļ. Tas ir kaitējis valsts un demokrātijas attīstībai, iezīmēja mūs drīzāk kā postpadomju, nevis kā Eiropas politiskās telpas valsti.
Saeimai un Ministru kabinetam ir jāspēj pieņemt arī nepopulārus lēmumus, ja tie ir visas sabiedrības ilgtermiņa interesēs. Šī Saeima un šis Ministru kabinets ir spējis šādus lēmumus vairākās jomās pieņemt, īstenot vairākas svarīgas reformas, tostarp partiju finansēšanas reformu.
Uzskatu, ka lēmums pāriet uz valsts finansējumu politiskajām partijām bija pareizs. Partijām nav jābūt atkarīgām no lielajiem savtīgajiem sponsoriem. Tas ir pretrunā ar demokrātijas principiem. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, šobrīd privātpersonu ziedojumu apjoms samazinājies desmitkārtīgi. Tas nozīmē, ka lielo savtīgo sponsoru ietekme uz partijām ir krietni mazinājusies. Protams, viņi nav priecīgi par to.
Nav noliedzams, ka valsts finansējums tiek piešķirts partijām, nevis to Saeimas frakcijām. Vai uzskatāt, ka, frakcijā esošo deputātu skaitam sarūkot, patiešām būtu jāliedz finansējums partijai? Kādiem vajadzētu būt kritērijiem, lai samazinātu finansējumu?
2019.gada rudenī diskusijās par partiju finansēšanu no valsts budžeta es mudināju noteikt pēc iespējas vairākus dažādus kritērijus, no kuriem būtu atkarīgs partijai piešķirtā finansējuma apmērs un kas stimulētu partijas aktivitāti arī starpvēlēšanu periodos. Diemžēl toreiz Saeimā šie mani priekšlikumi neguva atbalstu. Toreiz partijām pietrūka drosmes. Piemēram, es jau toreiz rosināju ņemt vērā regulāri biedra naudu maksājošo biedru skaitu, iespējams, arī partijas reitingu svārstības, nosakot partijām piešķirtā finansējuma apjomu. Tāpat varētu ņemt vērā reģionālo nodaļu skaitu vai jauniešu organizācijas esamību. Frakcijas noturīgums arī varētu būt viens no atskaites kritērijiem.
Katrā ziņā ikgadējā valsts finansējuma saņemšanai likumā noteikti ir jāietver dažādi kritēriji. Tādēļ Saeimai pie šī jautājuma drīzumā būs jāatgriežas.
Tāpat vienmēr esmu uzsvēris: ja partija pārkāpj finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumus, tai piešķirtais finansējums ir jāatņem. Te svarīga ir precīza un kvalitatīva kontrolējošo institūciju darbība. KNAB savus pienākumus veic gana efektīvi.
Koalīcijā, kas sekoja jūsu aicinājumam, nu izskan viedoklis, ka atbildība par nepilnībām vismaz daļēji ir jūsu. Jūs esat gatavs nākt klajā ar savu iniciatīvu likuma grozījumiem vai vismaz vadīt diskusiju par tādu nepieciešamību?
Latvija ir parlamentāra republika, kurā likumu saturu nosaka Saeimas vairākums un tam atbildīgais Ministru kabinets. Atbildība par kāda regulējuma jēdzīgu pilnveidošanu un arī tam nepieciešamās balsis Saeimā ir parlamentārajam vairākumam.
Valsts prezidents var ierosināt kāda jautājuma apspriešanu, pievērst sabiedrības uzmanību kādām nepilnībām un sniegt savu viedokli par iespējamiem risinājumiem. Šīs iespējas es aktīvi izmantoju, piedaloties dažādu likumprojektu pilnveidošanā.
Arī partiju finansēšanas jautājumi ir manas uzmanības lokā, jo tas ir Satversmē noteiktās demokrātijas jautājums. Esmu tos pārrunājis gan ar partiju pārstāvjiem, gan ekspertiem un atbildīgajām institūcijām. Te noteikti būs nepieciešamas likuma korekcijas. Tās būs jāpieņem vēl šai Saeimai, lai pilnveidotais likums varētu stāties spēkā līdz ar nākamās Saeimas sanākšanu.
Es sagaidu, ka Saeima to atlikušajā laikā līdz vēlēšanām spēs izdarīt. Lai Saeimai palīdzētu šo lietu nokārtot, esmu gatavs nākt ar saviem priekšlikumiem.
