Nacionālā apvienība izgāzusies ekonomikas jomā

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Ja nebūtu pandēmijas un uz sagrūšanu iekodētu koalīcijas partneru, Nacionālajai apvienībai par sabiedrības vērtējumu partijas ministru darbiem īpaši satraukties nebūtu vajadzējis. To solīja, šķiet, visu laiku neredzamākais ministrs Kaspars Gerhards zemkopības ministra amatā un kultūras ministra amata atkārtota uzticēšana nozares cieņu iemantojušajai Dacei Melbārdei. Arī partijas priekšvēlēšanu 4000 zīmju programma šiem amatiem bija piemērota – bez pārliekiem solījumiem un precīzi izmērāmiem rezultātiem.

Kaspars Gerhards ir vienīgais ministrs, kas 14. Saeimas vēlēšanās nekandidēs, bet Nacionālajai apvienībai veiksmīgu vēlēšanu rezultātu gadījumā, visticamāk, atkal tiks nominēts kādam ministra amatam. Tā tas ir bijis kopš 2010. gada, turklāt ikvienā ministra amatā neatkarīgi no attiecīgās ministrijas lēmumiem vai skandāliem viņš vienmēr spējis palikt ēnā.

Tā tas ir bijis arī Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajā valdībā. Pārlieku lielu kritiku K. Gerhards neizpelnījās ne tad, kad, stājoties amatā, savai partijas kolēģei Aijai Iesalniecei ministrijā izveidoja jaunu amatu, ne tad, kad pretēji solījumiem Lauku atbalsta dienesta jauno vadītāju 2019. gadā bez konkursa jau atkal atrada savā partijā. Arī pandēmija K. Gerharda ikdienā neieviesa būtiskas izmaiņas. Tuvojoties vēlēšanām un enerģētikas krīzei klauvējot pie durvīm, situācija mainījās. Nedaudz.

Asāku kritiku K. Gerhards izpelnījās pēc tam, kad neveiksmi piedzīvoja ministra iecerētās reformas Valsts meža dienestā. Savukārt zaļāk domājošo sabiedrības daļu nepatīkami pārsteidza Zemkopības ministrijas rosinātais un valdības pieņemtais lēmums ļaut izcirst jaunākus mežus. Tika solīts, ka šādi valstij būs pieejama dabasgāzes deficīta apstākļos tik ļoti nepieciešamā šķelda, taču vēlāk veikti aprēķini liecina, ka šāds pieņēmums ir kļūdains vai pat melīgs.

Uz kara Ukrainā un enerģētiskās krīzes fona K. Gerharda un viņa pārstāvētā politiskā spēka grēki un grēciņi zemkopības nozarē jau atkal ir piemirsti, un ministrs, ļoti iespējams, jau atkal būs redzams 14. Saeimas veidotajā valdībā. Līdz šim viņš vadījis četras ministrijas.

Izveidojot K. Kariņa valdību, kultūras ministra amata uzticēšana Dacei Melbārdei šķita pašsaprotama. Viņa šajā amatā bija kopš 2013. gada un savu pilnvaru laikā bija izpelnījusies augstu vērtējumu kultūras darbinieku vidū. Taču īsi pēc valdības izveidošanas partija viņai uzticēja dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās viņa arī tika ievēlēta.

Kā sabiedrībā gana cienītās D. Melbārdes cienīgu pēcteci Nacionālā apvienība izraudzījās mūziķi Nauri Puntuli, kurš, vismaz daļēji pateicoties pandēmijai, tā arī nav spējis gūt ministra cienīgu atpazīstamību. Vienlaikus pandēmija arī neradīja viņam sarežģītus izaicinājumus - ar kultūras darbinieku problēmu uzklausīšanu un iespēju robežās arī ar to atrisināšanu viņš galā tika. Tiesa, autoratlīdzību jautājumā viņš līdz ar partiju ieņēma pasīva vērotāja lomu.

Dinamiskāka Nacionālās apvienības sadzīve kļuva pēc “KPV LV” patriekšanas no valdības un tās bijušā biedra pāriešanu Nacionālās apvienības rindās, vienlaikus apvienības pārziņā nododot ekonomikas ministra amatu.

Pandēmijas skarbākos laikus J. Vitenbergs bija pārdzīvojis, vēl būdams “KPV LV” biedrs, un 2021./2022. gada ziemas pandēmijas uzplaiksnījuma laikā kompensāciju sistēma bija jau ieeļļota un no ministra daudz enerģijas neprasīja. Arī ar 2021. gada nogalē strauji pieaugušo elektroenerģijas cenu kompensāciju ministrs sadarbībā ar koalīcijas partneriem tika galā.

Situācija strauji mainījās pēc Krievijas iebrukšanas Ukrainā un pirmajām briestošās enerģētikas krīzes pazīmēm. Tās liecināja, ka pretēji J. Vitenberga vēl 2021. gada oktobrī paustajam, ka radikālas reformas Eiropas enerģijas tirgū nav nepieciešamas, reformas ir akūti nepieciešamas. Un jāatzīst, ka J. Vitenbergs ar šo situāciju nebija spējīgs tikt galā.

Pēc J. Vitenberga atlaišanas no ekonomikas ministra amata šī gada maijā stafeti no viņa pārņēma Ilze Indriksone. Viņu Ekonomikas ministrijas sfērā esošie profesionāļi vērtē augstāk par J. Vitenbergu, taču jautājumā par Latvijai nepieciešamajām gāzes rezervēm ministre sabiedrību nav spējusi pārliecināt, neskatoties uz nemitīgi rullēto ziņu, ka gāzes pietikšot.

Kopumā politologi Nacionālo apvienību vērtē kā stabilu un prognozējamu partneri, kura vārīšanās temperatūru var uzkurināt ar ļoti šauru jautājumu loku. Piemēram, demogrāfiju un nacionālo, Latvijas vēsturi un drošību skarošiem jautājumiem. To šī Saeimas sasaukuma laikā nav bijis pārlieku daudz, bet koalīcijas partiju bremzes attiecībā uz jautājumiem, kas skar krievu valodu, Krievijas pilsoņu klātbūtni Latvijā un padomju mantojumu kultūrvidē, kā uz burvju mājienu noņēma Krievijas iebrukums Ukrainā.

Par citu partiju spēju īstenot priekšvēlēšanu solījumus var izlasīt šeit:

"Jaunajai Vienotībai", neskatoties uz valdības vadīšanu, ne īpaši sekmējies ar solītā pildīšanu

"Attīstībai/Par!" nespēja tikt galā ar izaicinājumiem

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.