"Dižkoks" vairāk izskatās pēc "diž-praula". Ar katru nākošo stipra vēja pūtienu palielinās risks, ka šāds puveklis var uzkrist cilvēkiem un sabojāt vērtības. Pirms dažiem gadiem tāds nogāzās manu kaimiņu pagalmā, paldies Dievam neviens necieta. Stumbrs no trieciena pats sadalījās vertikālās šķēpelēs, maz vajadzēja skaldīt.
Bet "koku mīlētājus" , no kuriem lielais vairums ir nenotikuši psihiatra pacienti, šie stāsti , protams, neinteresē... ka tikai brēkt un pievērst sev uzmanību!
Izlasīju šo un apraudājos. "Notikums tik ļoti pārsteidza iedzīvotājus, ka cilvēki, nespēdami noticēt savām acīm, mēmi skatījās uz notiekošo. Šis pavasaris Imantā, Zentenes ielā 26, atnācis ne tikai bez koka, bet šogad arī putniem vairs nebūs māju - putnu ligzdas ir iznīcinātas. Iznīcināta arī parastā sērpiepe, kura priecēja garāmgājēju acis savas augšanas periodā." Nabaga parsteigtie iedzīvotāji, putni un citi kukainīši! Tikai man rodas jautājums- cik ļoti pārsteigti būtu šie iedzīvotāji, un ļaudis kuri nespēj noticēt, ja vienā jaukā rītā šī jaukā un skaistā kļava atrastos uz viņu mašīnām vai, kas vel trakāk uz viņu galvām, ko protams nevienam nenovēlu. Tikai viens ir skaidrs, ka tad šie tik ļoti pārsteigtie iedzīvotāji un cilvēki kuri nespēj noticēt savām acīm būtu pirmie kuri nikni mestos meklēt vainīgo un tad neviens no tiem neatcerētos par putniem kuriem vairs nebūs māju, kuru ligzdas ir iznīcinātas, par parasto sērpiepi kura priecēja garāmgājēju acis savas augšanas periodā utt., jo aizskartas būtu viņu intereses. Ticu, ir grūti pieņemt, ka vairs nav koka pie kura bija tā pierasts, bet ko darīt? Še pasaulē viss mainās, irst, pat klintis drūp un šķeļas, kas dzimis, audzis, drīz vien mirst, kā viļņi projām veļas. Risinājums ir. Jaunajiem un vecajiem dabas draugiem ņemt un iestādīt jaunu koku, vērot kā tas aug un priecāties par to nevis pārdzīvot par savu mūžu nodzīvojušu koku.
Bet koku mīļus es sēdinātu zem šāda koka kad tas gāžas. Būs vesela buķete erotisku izjūtu, ja izdosies palikt dzīvam. Pērn vasarā bija atgadījums. Mierīgs vakars, nekāda vēja un pēkšņi zaļojoša liepa kura aug ceļa malā gāžas pār ielu ar intensīvu satiksmi. Labi ka cietušo nebija. Iemesls- nopuvušas saknes, bet liepa bija skaisti zaļa. Gribētos dzirdet ko teiktu kokumīlis Guntis, ja tāda skaista liepiņa būtu uzgāzusies mašīnai kurā viņš brauc. Tas protams, ja viņš vēl spēs ko pateikt.😄
Tie visi ir jūsu pieņēmumi, fantāzijas par tēmu, ka koki krīt uz cilvēku galvām. Ka tik kaut ko iznīcināt.
Koka vainagu varēja piefrizēt, sausos zarus nozāģēt, ar trosēm koku nostiprināt, kā tas tiek darīts daudzos parkos. Apskatot celma virsmu, redzams, ka tas koks vēl simts gadus nostāvētu.
Un galvenais, aizsargājamos kokus nemaz tik viegli nevar zāģēt, kur dabas pārvaldes speciālistu slēdzieni.
Kam pieņēmumi, kam fakti. Reiz pazinu cilvēku kurš bija braucis ar motociklu un lūza koks, cilvēkam mugurkaula lūzums un invaliditāte uz mūžu. Un tādu gadījumu ir daudz. Ja tu ko nezini tas nenozīmē, ka tā nav. Tu kā īstens zaļais varēji to koku savest kārtībā, ar trosem atsiet utt. Zini, Rīgā ir viens sens muižas parks kurā aug šādi dižkoki, jeb parodijas par tiem, viss kas palicis pāri un uz koka ir dižkoka zīme un gabaliņu tālāk plāksnīte ar uzrakstu: Netuvoties! Apdraud dzīvību! Izcils dižkoks no kura atlicis vairs tikai izpuvis stumbrs un viens zars. Tur vairs nekā nav, tā jau ir ākstīšanās nekas vairāk. Tik pat labi var turēt mironi mājā un cerēt, ka tas atdzīvosies, un norakt tad kad viņš būs jau pilnīgi sadalījies. Visam savs laiks, sava vieta un savs mūžs.
Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".
Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).
Lūdzu skatīt viņa komentārus rakstam "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."
Zināšanai - koks ir dzīvs, lai ko par to teiktu Bībele, tas koks ir pārdzīvojis vācu laikus, pirmās Latvijas laikus, krievu komunistu laikus, 30 gadus atjaunotās Latvijas laikus, līdz kādi idioti izdomāja to nogalināt! Man lauku sētā ar lielu dobumu vidū aug liela liepa. Likās, ka tai gals jau sen kā klāt. Divdesmit gadus es te dzīvoju, liepa pārdzīvojusi visas vētras, un nekas, pat nesaprotu, uz ko tas koks turas. Tiesa, koka lapotni esmu samazinājis. Pasakaina kļava. Vienu 100 gadīgu ozolu ( bija bojāts vidus) gan vētra nolauza, jo tā uzradās, kad kokam bija lapas. Ja īsi, faktiski tāds veckoks ir daudz lielāka vērtība par cilvēku, kuri pasaulē savairojusies līdz vājprātam.
Traki manu mazo, pūkaino draudziņ Voldiņ, ka tu nespēj atšķirt dziesmu grāmatu no Bībeles. Raugi dziesmu grāmatā kā jau to izsaka tās nosaukums ir dziesmu teksti kurus ļaudis izdzied, bet Bībele ir Svētie Raksti kuri doti cilvēkam, lai tas zinātu, kā tam būs dzīvot, lai reiz iegūtu mūžīgo dzīvību. Bet nav jau kurlāka par to kurš negrib dzirdēt un aklāka par to kurš negrib redzēt. Ej dēls un samīļo kokus un izmēri visu ko tu tur mēri ar DNS. Tu esi mazs un pūkains, būtu vēl saprātīgs, nenovērtējams būtu!
/Man lauku sētā ar lielu dobumu vidū aug liela liepa. Likās, ka tai gals jau sen kā klāt. Divdesmit gadus es te dzīvoju, liepa pārdzīvojusi visas vētras, un nekas, pat nesaprotu, uz ko tas koks turas/
Ir jābūt visai aprobežotam, lai salīdzinātu satrunējušu koku lauku viensētā, ar satrunējušu koku blīvi apdzīvotā teritorijā.
Voldiņ, manu mazo pūkaino draudziņ! To, ka bērnībā tev draugi no kokiem meta virsū ķieģeļus jau sen zināms, tāpēc tu te tagad tā baidies no kokiem, jo tev tie asociācijas ar ķieģeļiem kuri plīsa uz tavas galviņas. Nu traki tev, traki.
Neiedziļinoties Jūsu diskusijā par nocirsto koku īsti tomēr nav skaidrs, par ko tā satraucas nerimstošais aicinātājs uzsākt atomkaru Guntiņš. Tad taču miljoni ies bojā un viss tiks sagrauts. Kurš gan tad vairs sēros par vienu koku?
Īpaši pēc tam, kad kādu krītošais koks nositīs, lai gan ir izeja, varētu tevi par sargu norīkot! Ja sargs blakus, nekādi vēji koku negāzīs, varēsi arī visiem garāmgājējiem savas dabas zināšanas (drīzāk tumsonību) klāstīt!
Voldiņ, manu mazo, pūkaino draudziņ! Ir lapa gogle map, apmeklē to, tu tad ieraudzīsi, par ko vispār ir runa un iespējams, notiks brīnums un tu, un tev līdzīgie ka tavs DNS brālis Guntiņš nerakstīsiet muļķības pat nejēdzot par kādu avārijas koku ir runa!
Vienu es esmu ievērojis ļoti bieži - pārmērīgie koku un dzīvnieku mīlētāji tā mīl kokus un dzīvniekus, ka priekš cilvēku mīlēšanas daudz kas pāri nepaliek.
Bet ar tiem, kuri mīl Dievu un Viņa Dēlu , ar tiem ir pilnīgi otrādāk.
"Dižkoks" vairāk izskatās pēc "diž-praula". Ar katru nākošo stipra vēja pūtienu palielinās risks, ka šāds puveklis var uzkrist cilvēkiem un sabojāt vērtības. Pirms dažiem gadiem tāds nogāzās manu kaimiņu pagalmā, paldies Dievam neviens necieta. Stumbrs no trieciena pats sadalījās vertikālās šķēpelēs, maz vajadzēja skaldīt.
Bet "koku mīlētājus" , no kuriem lielais vairums ir nenotikuši psihiatra pacienti, šie stāsti , protams, neinteresē... ka tikai brēkt un pievērst sev uzmanību!
Koku nīdējus es liktu cietumā!
Tieši tāda ir "patieso demokrātu" daba - visus, kas runā pretī, likt cietumā! Pateicība Dievam, ka Tu neesi pie varas kloķiem... !
Izlasīju šo un apraudājos. "Notikums tik ļoti pārsteidza iedzīvotājus, ka cilvēki, nespēdami noticēt savām acīm, mēmi skatījās uz notiekošo. Šis pavasaris Imantā, Zentenes ielā 26, atnācis ne tikai bez koka, bet šogad arī putniem vairs nebūs māju - putnu ligzdas ir iznīcinātas. Iznīcināta arī parastā sērpiepe, kura priecēja garāmgājēju acis savas augšanas periodā." Nabaga parsteigtie iedzīvotāji, putni un citi kukainīši! Tikai man rodas jautājums- cik ļoti pārsteigti būtu šie iedzīvotāji, un ļaudis kuri nespēj noticēt, ja vienā jaukā rītā šī jaukā un skaistā kļava atrastos uz viņu mašīnām vai, kas vel trakāk uz viņu galvām, ko protams nevienam nenovēlu. Tikai viens ir skaidrs, ka tad šie tik ļoti pārsteigtie iedzīvotāji un cilvēki kuri nespēj noticēt savām acīm būtu pirmie kuri nikni mestos meklēt vainīgo un tad neviens no tiem neatcerētos par putniem kuriem vairs nebūs māju, kuru ligzdas ir iznīcinātas, par parasto sērpiepi kura priecēja garāmgājēju acis savas augšanas periodā utt., jo aizskartas būtu viņu intereses. Ticu, ir grūti pieņemt, ka vairs nav koka pie kura bija tā pierasts, bet ko darīt? Še pasaulē viss mainās, irst, pat klintis drūp un šķeļas, kas dzimis, audzis, drīz vien mirst, kā viļņi projām veļas. Risinājums ir. Jaunajiem un vecajiem dabas draugiem ņemt un iestādīt jaunu koku, vērot kā tas aug un priecāties par to nevis pārdzīvot par savu mūžu nodzīvojušu koku.
Tu tomēr esi muļķis, tavas akcijas manās acīs nokritušas teju līdz nullei, un ne tikai šo komentāra dēļ. Slikts cilvēks esi, draudziņ!
Bet koku mīļus es sēdinātu zem šāda koka kad tas gāžas. Būs vesela buķete erotisku izjūtu, ja izdosies palikt dzīvam. Pērn vasarā bija atgadījums. Mierīgs vakars, nekāda vēja un pēkšņi zaļojoša liepa kura aug ceļa malā gāžas pār ielu ar intensīvu satiksmi. Labi ka cietušo nebija. Iemesls- nopuvušas saknes, bet liepa bija skaisti zaļa. Gribētos dzirdet ko teiktu kokumīlis Guntis, ja tāda skaista liepiņa būtu uzgāzusies mašīnai kurā viņš brauc. Tas protams, ja viņš vēl spēs ko pateikt.😄
Ja tantei būtu riteņi, viņa būtu tramvajs!
Tie visi ir jūsu pieņēmumi, fantāzijas par tēmu, ka koki krīt uz cilvēku galvām. Ka tik kaut ko iznīcināt.
Koka vainagu varēja piefrizēt, sausos zarus nozāģēt, ar trosēm koku nostiprināt, kā tas tiek darīts daudzos parkos. Apskatot celma virsmu, redzams, ka tas koks vēl simts gadus nostāvētu.
Un galvenais, aizsargājamos kokus nemaz tik viegli nevar zāģēt, kur dabas pārvaldes speciālistu slēdzieni.
Kam pieņēmumi, kam fakti. Reiz pazinu cilvēku kurš bija braucis ar motociklu un lūza koks, cilvēkam mugurkaula lūzums un invaliditāte uz mūžu. Un tādu gadījumu ir daudz. Ja tu ko nezini tas nenozīmē, ka tā nav. Tu kā īstens zaļais varēji to koku savest kārtībā, ar trosem atsiet utt. Zini, Rīgā ir viens sens muižas parks kurā aug šādi dižkoki, jeb parodijas par tiem, viss kas palicis pāri un uz koka ir dižkoka zīme un gabaliņu tālāk plāksnīte ar uzrakstu: Netuvoties! Apdraud dzīvību! Izcils dižkoks no kura atlicis vairs tikai izpuvis stumbrs un viens zars. Tur vairs nekā nav, tā jau ir ākstīšanās nekas vairāk. Tik pat labi var turēt mironi mājā un cerēt, ka tas atdzīvosies, un norakt tad kad viņš būs jau pilnīgi sadalījies. Visam savs laiks, sava vieta un savs mūžs.
Man precīzi tas pats sakāms.
Nu loģiski, Jurka cīnās pret kokiem, bet koki pret Jurku, mēginot tam uzkrist virsū.
Godātie draugi !
Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".
Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).
Lūdzu skatīt viņa komentārus rakstam "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."
(Bens Latkovskis)
Zināšanai - koks ir dzīvs, lai ko par to teiktu Bībele, tas koks ir pārdzīvojis vācu laikus, pirmās Latvijas laikus, krievu komunistu laikus, 30 gadus atjaunotās Latvijas laikus, līdz kādi idioti izdomāja to nogalināt! Man lauku sētā ar lielu dobumu vidū aug liela liepa. Likās, ka tai gals jau sen kā klāt. Divdesmit gadus es te dzīvoju, liepa pārdzīvojusi visas vētras, un nekas, pat nesaprotu, uz ko tas koks turas. Tiesa, koka lapotni esmu samazinājis. Pasakaina kļava. Vienu 100 gadīgu ozolu ( bija bojāts vidus) gan vētra nolauza, jo tā uzradās, kad kokam bija lapas. Ja īsi, faktiski tāds veckoks ir daudz lielāka vērtība par cilvēku, kuri pasaulē savairojusies līdz vājprātam.
Bībele, Gunti, skaidri norāda uz to, ka dzīvā daba ir pakārtota cilvēkam un kalpo cilvēka vajadzībām.
Zaļie ekofašisti šo grib apgriezt ar kājām gaisā un piespiest cilvēkus kalpot dabai. Tas ir absolūti nelietīgs sektantisms un pretrunā ar Dieva Vārdu.
Gunti. Kā tev pašam šķiet, kas ir svarīgāk, rūpēties un glābt neglābjamu vecu koku, jeb iestadīt divus jaunus?
Daba jau tevi ir izskaitļojusi un uzsākusi tevis vajāšanu.
Netuvojies kokiem!
Citādi būs d. ar visu dziesmugrāmatu(Bībeli).
Dziesmu grāmata ir katram sava, Bībele visiem viena.
Traki manu mazo, pūkaino draudziņ Voldiņ, ka tu nespēj atšķirt dziesmu grāmatu no Bībeles. Raugi dziesmu grāmatā kā jau to izsaka tās nosaukums ir dziesmu teksti kurus ļaudis izdzied, bet Bībele ir Svētie Raksti kuri doti cilvēkam, lai tas zinātu, kā tam būs dzīvot, lai reiz iegūtu mūžīgo dzīvību. Bet nav jau kurlāka par to kurš negrib dzirdēt un aklāka par to kurš negrib redzēt. Ej dēls un samīļo kokus un izmēri visu ko tu tur mēri ar DNS. Tu esi mazs un pūkains, būtu vēl saprātīgs, nenovērtējams būtu!
Netuvojies kokiem ar Bībeli!
/Man lauku sētā ar lielu dobumu vidū aug liela liepa. Likās, ka tai gals jau sen kā klāt. Divdesmit gadus es te dzīvoju, liepa pārdzīvojusi visas vētras, un nekas, pat nesaprotu, uz ko tas koks turas/
Ir jābūt visai aprobežotam, lai salīdzinātu satrunējušu koku lauku viensētā, ar satrunējušu koku blīvi apdzīvotā teritorijā.
Neraksti, ja piedzēries!
Guntiņ, mazo draudziņ! Tev visi visu laiku saka, lai tu tā nedari, bet tu tak neklausi un rezultatā, kas tev sanāk? 😄😄😄
Voldiņ, manu mazo pūkaino draudziņ! To, ka bērnībā tev draugi no kokiem meta virsū ķieģeļus jau sen zināms, tāpēc tu te tagad tā baidies no kokiem, jo tev tie asociācijas ar ķieģeļiem kuri plīsa uz tavas galviņas. Nu traki tev, traki.
Neiedziļinoties Jūsu diskusijā par nocirsto koku īsti tomēr nav skaidrs, par ko tā satraucas nerimstošais aicinātājs uzsākt atomkaru Guntiņš. Tad taču miljoni ies bojā un viss tiks sagrauts. Kurš gan tad vairs sēros par vienu koku?
Īpaši pēc tam, kad kādu krītošais koks nositīs, lai gan ir izeja, varētu tevi par sargu norīkot! Ja sargs blakus, nekādi vēji koku negāzīs, varēsi arī visiem garāmgājējiem savas dabas zināšanas (drīzāk tumsonību) klāstīt!
Ko tur ķēpāties ar sargiem katram kokam!
Nozāģēsim visus un problēma tiks atrisināta.
Voldiņ, manu mazo, pūkaino draudziņ! Ir lapa gogle map, apmeklē to, tu tad ieraudzīsi, par ko vispār ir runa un iespējams, notiks brīnums un tu, un tev līdzīgie ka tavs DNS brālis Guntiņš nerakstīsiet muļķības pat nejēdzot par kādu avārijas koku ir runa!