Sākums

Saruna ar Starptautiskās Šaha federācijas FIDE rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci Danu Reiznieci-Ozolu par viņas vietu FIDE struktūrās, par iespēju kļūt par pirmo sievieti FIDE prezidenti, šaha attīstības nākotni un cīņu ar blēdīšanos šahā.

“Kontekst.lv” sarunājas ar Latvijas brīvprātīgajiem, kas kopā ar ukraiņiem karo pret Krievijas armiju.

Kopš pērn sašķēlās Rīgas domes (RD) “Ušakova gāzēju” koalīcija un Rīgas mēra amatā Mārtiņu Staķi nomainīja Vilnis Ķirsis, attiecības starp abiem politiski tuvajiem spēkiem – “Progresīvajiem” un “Vienotību” – kļūst arvien saspringtākas. Kā šīs domstarpības var ietekmēt attiecības “lielajā” koalīcijā Saeimā un valdībā?

“Mans tautastērps nesadega, un tas ir simboliski,” jau atguvusies no trešdienas nakts šausmām, kad Okupācijas muzeja logā tika iemesta degmaisījuma pudele, teic muzeja direktore Solvita Vība. Ap vieniem naktī kāds nelietis iemeta pašdarinātu “Molotova kokteili” tieši direktores logā. Izdega viņas kabinets, pārogļojās krēsls. Muzeja cilvēki nav cietuši. Sarunā ar “Neatkarīgo” Solvita Vība, runājot par neliešiem, teic: “Pat neceriet, ka mēs nobīsimies.”

SIA “Arbo Windows” ir strauji augošs uzņēmums, kurš, apvienojot nozares profesionāļu pieredzi, ir kļuvis par vienu no vadošajiem koka logu un durvju ražotājiem Baltijā. Tā apgrozījums ir 9,1 miljons eiro, komandas darba pieredze ir 25 gadi, darbinieku skaits ir 110. Uzņēmums tirgum piedāvā stikla logu paketes, koka logus, koka durvis un bīdāmās sistēmas. Uzņēmuma vēstījums par sevi skan šādi: “Logi ir ēkas acis. Pa logu mēs ieraugām pasauli, pa logu namā ienāk gaisma, un pēc logiem mēs varam spriest par nama un tā īpašnieka personību, attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli.”

Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi par to, ka nevarot izslēgt iespēju, ka kādā brīdī Ukrainā varētu parādīties arī Rietumu karavīri, izraisījuši plašu rezonansi pasaulē. Krievijā šī ziņa izraisīja kārtējo draudu lavīnu, kurai de facto piebalsoja Rietumu politiķi, gandrīz vienbalsīgi norobežojoties no šī Makrona “izlēciena”.

Jūrmalā kaislības uzbangojušas tik augstu, ka brīžiem šķiet: tās noskalos abas skolas – Pumpuru un Jaundubultu – un priežu mežā starp kokiem aizpeldēs abu mācību iestāžu klašu, skolotāju istabas un sporta zāles paliekas… Faktiski bez sabiedriskās apspriešanas un bez risku analīzes Jūrmalas dome (JD) abas skolas nolēma reorganizēt. Vecāki joprojām turas pretim šim plānam un sola vērsties tiesā.

Tirgus jau slēgts un tūlīt tiks nojaukts tādā veidā, lai pēc iespējas vairāk būvmateriālu un tirgus aprīkojuma sastāvdaļu saglabātu atdāvināšanai visiem gribētājiem.

Pēc diviem gadiem pilna mēroga kara Ukrainā arī pie mums sākusies diskusija par to, ko īsti nozīmē izslavētais NATO 5. pants. Kā tas precīzi tulkojams gan tīri lingvistiski, gan arī praktiski? Vai ārēja uzbrukuma gadījumā tas darbosies automātiski, vai arī sāksies bēdīgi slavenā darbības saskaņošana?

Pensiju piemaksas senioriem, kuri tās līdz šim gadiem nesaņēma, sāks izmaksāt jau martā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sakārtojusi informācijas sistēmas, lai pensionāri piemaksas saņemtu vienu mēnesi agrāk, nekā tas sākotnēji tika plānots.

Uzņēmēji savu produkciju Latvijā bieži ir spiesti pārdot par pazeminātām cenām. “Neatkarīgā” pēta, kādas tam ir sekas.

Kāpēc nav iespējams atrast Lāčplēsi, vai Zigmars Liepiņš ies uz Kultūras ministriju naudu prasīt, kāpēc Kristapa Porziņģa iemestās bumbas ir svarīgākas par Marinas Rebekas nodziedāto augšējo do, kas jādara operas mecenātiem – sarunas turpinājums ar komponistu Zigmaru Liepiņu.

Valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pārveidojas no kravu pārvadātāja par būvuzņēmēju, taču piedzīvo neveiksmes abos darbības virzienos.

Zagšana veikalos nav nekas jauns. Ar to saskaras teju katrs tirgotājs. Veikalnieki bieži ir bezspēcīgi – zādzības fakts videonovērošanas kamerā fiksēts, bet zagli nav iespējams identificēt, noķert un līdz ar to arī viņu sodīt.

“Neatkarīgās” aptaujātie Krievijas policijas meklējamo personu sarakstā esošie politiķi nepošas braukt ne uz Krieviju, ne Baltkrieviju, ne arī uz kādām agresorvalstij draudzīgām valstīm. Viņi gan aicina Latvijas valstspiederīgos ārzemēs būt piesardzīgiem, jo ne tikai amatpersonas var būt Krievijas specdienestu provokāciju mērķis.

Puse Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka nav devušies uz valsts apmaksātajām onkoloģisko slimību skrīninga pārbaudēm, liecina iedzīvotāju aptaujas dati, pierādot, ka izpratne par šīm veselības pārbaudēm neuzlabojas.

Pēdējā laikā vērojamā situācijas pasliktināšanās darba tirgū, visticamāk, nebūs ilgstoša. Jau rudenī vai pat vasaras beigās paredzams straujāks pieprasījuma kāpums pēc darba rokām, kas varētu atspoguļoties ne tikai lielākā strādājošo skaitā, bet arī veicināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.

Novembrī paredzētās ASV prezidenta vēlēšanas arī mūsu valstī tiek gaidītas ar aizvien pieaugošu interesi, galvenokārt jau saistībā ar bažām par to, vai gala rezultāts nesola militāru apdraudējumu Latvijai no Krievijas puses, ja prezidenta krēslā atkal nonāktu Donalds Tramps. Tomēr var izrādīties, ka vēlēšanu gala iznākumā mūsu valstij daudz nozīmīgāks ir uzvarētāja priekšstats par ASV ekonomiskajām attiecībām ar pārējo pasauli.

Kāpēc Zigmars Liepiņš šobrīd jūtas slikti, par to, kas palīdz un kas traucē sacerēt mūziku, vai komponists rakstīs vēl vienu grāmatu, kā mūsdienās top mūzika, par Eirovīziju un Donu – saruna ar komponistu Zigmaru Liepiņu.

Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā otrajā gadadienā sabiedriskā medija portālā “lsm.lv” publicētās karikatūras, kurās ukraiņu karavīri attēloti kā cūkas, liecina tikai par vienu: tie, kas šīs karikatūras zīmēja un pēc tam ievietoja portālā, dzīvo kaut kādā savā, no reālās dzīves atrautā pasaulē, kurā ir sava ētika.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgas klubā “Melnā piektdiena” tika sadalītas Latvijas Metālmūzikas gada balvas par šajā žanrā iepriekšējā gadā paveikto. No Francijas līdz Cēsīm – tā varētu ģeogrāfiski raksturot šo balvu saņēmēju loku, bet kas ir šie albumi? Apskatnieks gatavs sniegt palīdzīgu roku to izvērtēšanā.

Desmit procenti no jaunuzsāktajiem biznesa projektiem Polijā ir Ukrainas pilsoņu veikums. Par to tiek ziņots poļu interneta vietnē “wnp.pl”. Laikposmā no 2002. līdz 2023. gadam Ukrainas pilsoņi nodibinājuši vairāk nekā 44 000 uzņēmumu, un notiek aktīva uzņēmējdarbība. Ukrainas pilsoņu vadītie uzņēmumi galvenokārt darbojas celtniecībā (24%), informācijas un sakaru jomā (18%). Vai Latvijā ir tikpat liela aktivitāte?