Pagājušās nedēļas nogalē Rīgas klubā “Melnā piektdiena” tika sadalītas Latvijas Metālmūzikas gada balvas par šajā žanrā iepriekšējā gadā paveikto. No Francijas līdz Cēsīm – tā varētu ģeogrāfiski raksturot šo balvu saņēmēju loku, bet kas ir šie albumi? Apskatnieks gatavs sniegt palīdzīgu roku to izvērtēšanā.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz tradicionālā metālmūzikas ierakstu kategorija tika sadalīta divās daļās - sava apvienotā kategorija alternatīvajam, eksperimentālajam un postmetālam, sava - tradicionālajai metālmūzikai, bet vēl balvas tika pasniegtas “Gada debijas” un “Gada koncertgrupas” nominācijās. Labāko noskaidrošanai tika apkopots žūrijas un klausītāju vērtējums. Lūk, labākie katrā no nominācijām (par labāko koncertgrupu tika atzīti “Skyforger”).
“Nostra”
“Sea Of Fertility”
Grupa “Nostra” tapusi 2016. gada vasarā. Tās pamatkodolu veidoja ģitārists Harijs Ijabs un bundzinieks Einārs Kotāns, kuriem mazliet vēlāk pievienojās franču basģitārists Ksavjērs Landess (Xavier Landes). “”Nostra” skanējums sevī ietver elementus no postroka, postmetāla, “blackgaze”, “coldwave”, “math-rock”, “sludge”, folka, “ambient” un “drone”, kopā veidojot interesantu skanējumu, kas balansē melodiskos, sapņainos ģitāru motīvos, bet spēj pāraugt arī vētrainākā un skaļi smagnējā mūzikas kolāžā,” tā sevi pieteikuši paši mūziķi, kuri gan vēlāk bija spiesti atzīt, ka piesaukto žanru kokteili minējuši vairāk jaunības maksimālismā - patiesībā “Nostra” spēlē daudziem gluži saprotamu postmetālu.
Iepriekš grupas kontā jau bijuši EP “Transmission(s)” (2018), pilnformāta albums “Nemoralis” (2019) un Latvijas Dabas fondam veltītais labdarības dubultsingls “Law Of The Tongue” (2020). “Jaunākā albuma koncepcija vai lielākā ietekme ir Japānas rakstnieks Jukio Mišima,” skaidro “Nostra”. “Savos darbos Mišima krāšņi apraksta dzīvi ar visiem tās kalniem un lejām, bet viņa idejas caurvij visu cilvēku dzīves lielais kopsaucējs - caur dzīves krāšņumu un kontrastiem mēs dodamies klusas neesamības virzienā. Šeit arī rodas paralēles ar [“Sea Of Fertility” jeb] Pārpilnības jūru, kas ir viena no Mēness ieplakām, kas sākotnēji tā tika dēvēta, jo vērotājiem izskatījās pēc jūras.”
Jau aprakstot grupas albumu “Nemoralis”, apskatnieks minēja, ka tas ir “diezgan cerīgs darbs” jeb “labs un smags klausāmdarbs ar efektīgām ģitārām”, kuram “dīvainā kārtā vokāls pat neprasās”. Prieks, ka šajā vērtējumā nav nācies kļūdīties, un “Nostra” turpinājusi pareizajā virzienā - “Sea Of Fertility” ir liels solis uz priekšu. Patiesībā tas jau bija gaidāms, jo, redzot un dzirdot “Nostra” darbībā jeb koncertos, progress bija manāms ar neapbruņotu ausi. Visi trīs instrumentālisti darbojas teicami, bet kaut kā īpaši piesaista Ksavjēra Landesa elegantā basa spēle. “Nostra” aizvien vairāk sliecas postmetāla virzienā (vai arī tur jau ir), kas viņiem gluži labi arī piestāv.
Jāpiebilst, ka “Sea Of Fertility” iekļuvis arī Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” Top 5 roka un metālmūzikas albumu kategorijā, bet, ja ir vēlme redzēt un dzirdēt “Nostru” darbībā, sestdien, 24. februārī, šī grupa uzstāsies alternatīvās mūzikas cikla “Ceļabiedri” koncertā Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē.
“Procession”
“This Side Of The River”
Absolūti neticama atgriešanās latvju metālmūzikā - pirms trijiem gadu desmitiem izveidotās “doom death metal” grupas “Procession” debijas (!) albums.
Grupa “Procession“ dibināta 1993. gadā toreizējā Latvijas metālmūzikas galvaspilsētā Cēsīs. Par šīs Vidzemes mazpilsētas “metālistu” dzīvi tajos laikos un ietekmi uz pārējās Latvijas alternatīvās mūzikas kultūru varētu sarakstīt krietni biezāku grāmatu par “Jelgava ‘94”, tikai tas būtu jādara pašiem cēsniekiem, jo savās aprindās viņi laida nelabprāt, taču ārpus Cēsīm par viņiem klīda leģendas, kuru patiesumu tagad būtu jau pat grūti pierādīt vai apstrīdēt. No šo leģendu staigājošajiem radītājiem dzima arī “Procession”, kuru sākuma sastāvā iekļāvās Gundars Vīksna jeb Zāģis (ģitāra), Aigars Kalniņš jeb Sers (ģitāra), Uldis Voitkevičs jeb Zombis (bass), Māris Bērziņš jeb Suķis (bungas) un Gatis Brengmanis jeb Megis (vokāls).
Sākumā aktīvākais darbs noritēja pie savu instrumentu spēles apgūšanas (kurš gan 90. gadu sākumā prata labi spēlēt?!) un arī dziesmu radīšanas. Nespējot savienot mēģinājumus ar darbu, uz laiku grupu pameta Zombis, kura vietā stājās Jānis Aizkalns - šobrīd “Sanctimony” ģitārists. Šādā sastāvā “Procession“ uzstājās slavenajā Cēsu alternatīvās mūzikas festivālā “Nakts bez zvaigznēm“, kā arī sniedza vairākus koncertus Cēsu jauniešu iecienītajā klubā “Dampis”. Zombis drīz atgriezās, sākās aktīvāka koncertēšana, un cēsnieki tika pamanīti arī Latvijas mērogā, kāpjot uz tādu kulta vietu kā “Mad Mix” un “Robinsons” skatuvēm. “Bija jau iekrājies gana daudz dziesmu, lai varētu izdot albumu, bet sponsoru trūkums un pašu finansiālā situācija to neļāva izdarīt,” atminas mūziķi. “Procession” īsti neizdevās izlauzties pirmajās rindās, kur tolaik dominēja “Huskvarn”, “Remains”, “Heaven Grey” u.tml. blices.
1996. gadā grupu pameta Zāģis, kura vietā tika saukts senais cīņu biedrs Aizkalns - šoreiz pie ģitāras. “Procession“ turpināja uzstāties gan Cēsīs, gan citur. Pēc gada Zāģis atgriezās, bet to pameta Megis, kura vietu pie mikrofona ieņēma Sandis Korps. Taču 1999. gadā pienāca “Procession“ beigas.
Grupas reanimēšana būtībā notika ļoti skumja iemesla dēļ: 2022. gadā mūžībā tika aizsaukts savas fanātiskās uzticības metālmūzikas ideāliem un arī, ko tur slēpt, trakulīgā dzīvesveida dēļ par Latvijas smagās mūzikas leģendu dēvētais Zāģis. Lai pieminētu viņu, kā arī jau agrāk mirušos Suķi un Megi, Zombja lauku mājas rezidencē Vaivē tika organizēts piemiņas pasākums ar nosaukumu “Zāģis“ (pērn šis festivāls tika rīkots jau otrreiz, bet šogad transformēsies ar nosaukumu “Zombīfests”), kura ietvaros zem “Procession” karoga apvienojās Uldis Voitkevičs, Aigars Kalniņš, Jānis Aizkalns un Sandis Korps, savukārt pie bungām sēdās Kristiāns Voitkevičs no grupas “Mindesign”. “Puiši piepildīja jaunības dienu sapni, vienlaikus pieminot savus mūžībā aizgājušos biedrus,” rezumē grupas mūziķi.
“The Side Of The River” ir kā nostalģiska iekāpšana laika kapsulā - jau no pirmajām taktīm domās un sajūtās atgriezies 90. gados, kad zāle bija zaļāka (nevis labāka - tolaik topā bija aliņš…) un zilākas bija tikai debesis (nevis seksuālās minoritātes), kad katrs koncerts “robinsonos”, “Mad Mix” un jebkur citur bija Notikums, kad “Baltic Metal March” Vagonrūpnīcas stadionā vai “Metal Revolution” Biķerniekos pulcēja klausītāju tūkstošus utt., u.t.jpr. Dīvainā kārtā tolaik “Procession” apskatnieku īpaši neaizrāva, kas, klausoties viņu dziesmas ar šo laiku pieredzi, patiesi pārsteidz - cēsnieki atgādina tā laika topa smagbrigādi “Heaven Grey”. Lai gan - grupas skanējumā var atrast praktiski jebko no 90. gadu Latvijas “death metal” labākajiem paraugiem, turklāt Gints Lundbergs dziesmu skanējumu ir nospodrinājis līdz tehniskajam līmenim, par ko nav jākaunas arī 21. gadsimtā. “Procession” izceļas ar bagātīgām ritma maiņām, viss ir bez pārspīlējumiem un ārišķībām, bet visvairāk priecē tas, ka grupa nemauc pēc principa “jo ātrāk, jo smagāk, jo labāk”, bet cenšas katrā dziesmā ielikt kādu dziļāku jēgu. Sandis Korps “groulo” uz nebēdu, ar ritma sekciju arī viss ir kārtībā, un, ja sastāvā ir tāds lielmeistars kā Aizkalns, tad arī ģitāru solopartijas ir augstākajā līmenī. Teicams albums.
“Sxima”
“Momentum”
Pērn ar modernā metāla grupu “Sxima” no Rīgas ceļi krustojušies vairākas reizes - arī marta beigās, kad viņi pārliecinoši vinnēja bāra “Nemiers” jauno grupu konkursa “Nemiera blice” pusfinālā (finālā gan nācās zaudēt īpatnēji kolorītai kopai “Aptiekas Bēru ansamblis”, kuras fani vienkārši spēja… vairāk izdzert). Jau gada sākumā, februārī, “Sxima” bija izdevusi arī savu debijas minialbumu jeb EP ar sešiem skaņdarbiem.
Par grupu. “Sxima” ir piecu dalībnieku metālgrupa, kuras stilistiku gribētos dēvēt par “deathcore” ar metālkora un “sludge” elementiem. Tā izveidota 2020. gadā, pazīstamākie grupas dalībnieki ir iepriekš “Once Upon” rindās redzētais vokālists Arthur Ryd un basists Andrejs Žuks (ex ”Kolotun”). “Mūs apvienoja mīlestība uz smago mūziku. Smeļoties iedvesmu no dažādiem mūsdienu metāla mūzikas žanriem, cenšamies pieturēties pie sava smagnēja skanējuma ar nelielu progresīvo piedevu, pateicoties kurai spējam paplašināt savas muzikālās robežas,” skaidro “Sxima” mūziķi.
“Savos tekstos vienmēr koncentrējamies uz mūsu dzīves pieredzi - neatkarīgi no tā, vai tā ir bijusi laba vai slikta. Šie teksti klausītajam dos iespēju rezonēt, neatkarīgi no tā, vai tā ir naida vai mīlestības dziesma, ietīta smagā “grūvā” ar nežēlīgiem “skrīmiem”. Mums vissvarīgākais ir pārvērst savu pieredzi un sajūtas ierakstos un koncertos,” pēc grupas pirmā singla “Gods Of Error” klajā nākšanas klāstīja vokālists Arthur Ryd. Starp citu, koncertos “dzīvajā” viņš savu lietu pieprot - klausītājiem garlaikoties šis tetovētais vīrs neļauj! Tāpat kā visa grupa.
Ļoti cerīga debija - ja tikai pāris gadus pastāvoša komanda spēj sasniegt šādu līmeni, tai ir laba metālnākotne. Pagaidām gan pāragri spriest, vai “Sximai” pietiks jaudas arī lielākiem darbiem, piemēram, sagādāt gana interesantu skaņu materiālu pilnformāta albumam un/vai aizraujoši nomaukt koncertā arī vairāk nekā stundu no vietas, taču kā debitanti un dažādu koncertu iesildītāji viņi jau tagad spējuši pierādīt sevi gana labi. 2023. gadā un arī jau šogad šie vīri koncertos turpina audzēt meistarību, ko pierādīja arī Latvijas Metālmūzikas gada balvu pasniegšanas koncertā jeb ceremonijā.
