Valdības apsolījums līdz šī gada vasarai atrisināt mikrosatiksmes problēmas, ierādot pilsētas telpā piemērotu vietu un atbildību elektroskrejriteņu lietotājiem, pat teorētiski vairs nevar tikt izpildīts. Toties viena cita satiksmes dalībnieku grupa var berzēt rokas ‒ par braukšanu reibumā vairs nebūs jāiet cietumā.
Neatkarīgā jau vēstīja par jauno Administratīvās atbildības likumu, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, nomainot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tas paredz radikālas pārmaiņas līdzšinējā sodu sistēmā, tostarp pilnīgu atteikšanos no tāda soda veida kā administratīvais arests. Iepriekš izskanējusī informācija, ka jaunā kārtība bargāk vērsīsies pret dzērājšoferiem, ir zināmā mērā maldinoša. Jā, naudassodi nedaudz pieaug un tiek pagarināts braukšanas tiesību atņemšanas termiņš. Taču cietumā vairs nebūs jāsēž.
Nav cietušo ‒ nav krimināla
Aptuveni pustūkstotim alkoholiķu, kas gada laikā tiek pieķerti braucam pie stūres reibumā virs 1,5 promilēm, šī ziņa nāk kā brīnišķīga dāvana. Jaunā likuma tapšanas gaitā daudzi juristi un satiksmes eksperti iebilda pret dzērājšoferu brīvlaišanu. Arī Latvijas Juristu apvienība. Tomēr Tieslietu ministrijas uzskats, ka administratīvais arests ir tāds padomju laiku atavisms, guva virsroku. Vēl 2013. gadā sacerētajā sodu sistēmas attīstības koncepcijā ministrija vēstīja, ka “administratīvais arests pēc būtības ir kriminālsods, un tam nav vietas administratīvo sodu sistēmā”. Par maziem pārkāpumiem pienākas nelielas nepatikšanas administratīvā kārtā, nevis 15 diennaktis arestā. Savukārt, ja runa ir par īstiem noziegumiem, tie jāvērtē ar visu krimināllikuma bardzību. Tomēr ideja par šoferu promiļu kriminalizēšanu samazinātā soda kompensēšanai palikusi tikai runu līmenī. Ja dzeršanai pie stūres nav smagu seku - ievainoto vai mirušo, nekāds krimināls nebūs. Tikai administratīvā atbildība maigākā formā.
Visu atrisinās nauda
Saskaņā ar veco administratīvo sodu kārtību autovadītāji par dzeršanu pie stūres tika sodīti četrkārt - vispirms auto tika evakuēts uz maksas stāvvietu, liedzot to izņemt tuviniekiem, un šis rēķins auga kosmiskā ātrumā. Otrkārt, vainīgajam tiek piemērots naudassods. Treškārt, anulētas braukšanas tiesības. Un ceturtkārt - par dzērumu virs 1,5 promilēm, jāizcieš arī arests. Saskaņā ar jauno Administratīvās atbildības likumu, smags reibums pie stūres nav nekāds noziegums, bet sīks pārkāpums, ko var izpirkt ar naudu un laiku. Turpmāk pazemojoša iešana cietumā izpaliks. Laiks rādīs, vai šāda sodu politika iedrošinās turīgos autovadītājus ‒ alkoholiķus.
Skrejriteņu haoss bez izmaiņām
Politiķi ir parūpējušies par vēl vienu aktualitāti satiksmes politikas jomā, un uz dzērājšoferu aplaimošanas fona tā izskatās pavisam nelāgi. Absolūti neregulētajā mikromobilitātes segmentā arī šosezon netiks ieviesta kārtība. Saeimas atbildīgā komisija konstatēja, ka likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nav pietiekami labi sagatavots, un atmeta atpakaļ valdībai precizēšanai, bet Saeima ir devusies vasaras brīvlaikā. Tas nozīmē, ka uz ietvēm, veloceļiem un arī brauktuvēm līdz pat sezonas beigām turpināsies konflikti un pa laikam tiks ievainoti skrejriteņu lietotāji, bet visvairāk gājēji. Ceļu policija ar savām metodēm šo jucekli nekādi nevar pieregulēt, jo jaunie pārvietošanās līdzekļi nav definēti normatīvajos aktos, un to vadītājiem faktiski nav nekādu pienākumu un atbildības satiksmē. Šobrīd viņi pārvietojas ar sporta un atpūtas inventāru, ko tiklab var pielīdzināt piepūšamajam matracim.
Jucekli vairo elektromopēdi
Pērn, kad Rīgā sāka darboties elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojumi, satiksmes uzraugi un eksperti konstatēja, ka nekavējoties nepieciešams regulējums. Cilvēki ar jaunajiem pārvietošanās līdzekļiem nemācēja braukt, krita paši, gāza apkārt citus. 2018. gadā, kad skrejriteņi vēl bija tikai dažu pilsētnieku rīcībā, policija fiksēja trīs ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīts elektroskrejritenis, un šajos negadījumos tika ievainotas divas personas. Savukārt 2019. gada sezonā, kad skrejriteņi kļuva par nomas objektu, reģistrēti 53 ceļu satiksmes negadījumi, 35 ievainotie un divi bojāgājušie. Satiksmes ministrija sauca darba grupas, konsultējās, ražoja jaunu kārtību. Šogad jucekli uz ielām vēl vairāk pastiprina elektromopēdu nomas pakalpojumi. Šie braucamie ir lielāki par skrejriteņiem, attiecīgi aizņem vairāk vietas uz ietvēm, kur tiek pamesti. Turklāt reizēm to lietotāji iedomājas, ka ar mopēdu drīkst braukt arī pa veloceļiem un ietvēm. Līdz ar to gājēju tiesības šobrīd tiek daudzveidīgi diskriminētas, taču solītā regulējuma nav, nebūs un, kad būs - nav zināms. Varbūt nākamsezon. Bet līdz tam, visiem kaut kā jāpacenšas izdzīvot.
Vispār vainīgi kvadricikli
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis skaidro, ka grozījumu likumprojekts Ceļu satiksmes likumam līdz pirmajam lasījumam bija ticis Saeimā, taču atbildīgā komisija to atmetusi atpakaļ precizēšanai. Un, kamēr regulējuma nebūs, risks būs paaugstināts. Agrāk gājējus nost no ietvēm spieda tikai velosipēdi. Tagad arī skrejriteņi, kas ir dinamiskāki, smagāki un grūtāk pamanāmi. Protams, arī pēc skrejriteņu ierakstīšanas likumā, katram braucējam pieskatītāju policija klāt nepieliks. Un te parādās otra problēma - infrastruktūra.
Kamēr gājējiem un braucējiem būs jāpārvietojas pa vienu joslu, sadursmes un konflikti ir neizbēgami.
Neatkarīgā vaicāja Satiksmes ministrijai, kādas kļūdas pieļautas likumprojektā. Izrādās, ka nepieciešams precizēt kvadriciklu definīciju atbilstoši Eiropas Savienības regulai un likumā ierakstīto kārtību braucēja reibuma stāvokļa konstatēšanai. Ar skrejriteņu normām, kuru dēļ likums vispār tika vērts vaļā, viss esot kārtībā. Taču tagad spēkā tās nestāsies.
Tā nu sanāk, ka valdība un Saeima par dzērājšoferiem rūpējas, par godprātīgiem gājējiem - ne pārāk.
