Saīsinātā sprieduma teksts tā dēvētajā Lemberga lietā arī sadaļā par mantas konfiskāciju ir nevis tiesas sastādīts, bet gan vienkārši nokopēts no prokuroru sarakstīta procesuālā dokumenta – ar visām acīmredzamajām aplamībām un pretrunām.
Iepriekš Neatkarīgā saīsinātā sprieduma tekstu (uz 455 lapām) salīdzināja ar prokuroru sarakstīto apsūdzības tekstu sadaļā par SIA “Puses” kapitāla daļu izspiešanu no Valentīna Kokaļa “ne ātrāk kā 1993. gada rudenī”. Acīmredzams ir tas, ka šajā sadaļā tiesa vienkārši ir nokopējusi apsūdzības tekstu vārds vārdā, komats komatā ar visām gramatikas un faktu kļūdām, absolūti neiedziļinoties visos absurdos, kas ir šajā apsūdzībā (Neatkarīgās šā gada 14. maija publikācija “Tiesa pati spriedumu neraksta, bet vienkārši nokopē apsūdzību”), pilnībā ignorējot arī to, kas 12 gadu garajā tiesas izmeklēšanā patiešām tika noskaidrots.
Turpinot pētījumus, Neatkarīgā konstatē, ka tieši tāpat - pēc principa “copy - paste” - tiesa ir rīkojusies arī saīsinātā sprieduma sadaļā par mantas konfiskāciju. Tiesa ir vienkārši nokopējusi prokuroru 2007. gada 17. decembrī sarakstīto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, nepārbaudot faktus un pilnīgi nemaz nevērtējot to, kas tiesas izmeklēšanā tiešām tika atklāts.
Turklāt tiesa ir ignorējusi pat to, ka šis prokuroru lēmums ir pretrunā ar pašu prokuroru sarakstīto apsūdzību!
Respektīvi: vienā 22. februārī t.s. Lemberga lietā pasludinātā saīsinātā sprieduma sadaļā tiesa vienkārši ir nokopējusi prokuroru sarakstīto apsūdzību, bet citā sadaļā ir nokopējusi citu procesuālo dokumentu - prokuroru sarakstīto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai.
Tādējādi var konstatēt, ka Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija (tiesneses Irīna Jansone, Ligita Kuzmane un Ārija Ždanova) nemaz nav t.s. Lemberga lietas saīsinātā sprieduma autors.
Attiecīgi tas nepārprotami kaut ko liecina arī par šīs tiesas “objektivitāti” - par to, vai šī tiesa vispār ir kādus prokuroru apgalvojumus izvērtējusi un viņu piestādītos faktus pārbaudījusi.
Tāpat tas nepārprotami liecina, ka šī tiesa ir pilnībā ignorējusi visu to, uz ko neskaitāmas reizes norādīja aizstāvība arestētās mantas sakarā. Tostarp Latvijas tiesa ir pilnībā ignorējusi arī Šveices Augstākās tiesas galīgos nolēmumus, kas pilnībā apgāza Latvijas prokuroru un Rudolfa Meroni apgalvojumus par kādas Šveices kompānijas akciju patieso īpašnieku - pretēji Šveices tiesas nolēmumiem Latvijas tiesa tagad šīs kompānijas īpašumtiesības ar saīsināto spriedumu ir pierakstījusi Aivaram Lembergam, lemjot arī konfiscēt šo īpašumu.
Spilgts piemērs tam, ka Rīgas apgabaltiesa nav šā sprieduma autors, ir saīsinātajā spriedumā rakstītais par kādu Nīderlandē reģistrētu kompāniju ar ļoti sarežģītu nosaukumu.
No prokuroru sarakstītās apsūdzības redzams, ka Aivaram Lembergam 2000. gadā esot piederējušas “ne mazāk kā 100 kapitāla daļas” Nīderlandē reģistrētajā „Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, bet A. Lembergs savā amatpersonas deklarācijā šo īpašumu nav norādījis, tāpēc saucams pie kriminālatbildības atbilstīgi Krimināllikuma 219. pantam.
Lūk, fragments no apsūdzības:
Tāpat prokurori izsecinājuši, ka gadu vēlāk - 2001. gadā - A. Lembergam piederējuši vairs tikai “ne mazāk kā 33,33%” kapitāla daļu „Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, un atkal A. Lembergs šo īpašumu nav deklarējis. Nevienu neinteresē, kur gada laikā izkūpējuši 66,67% kapitāla daļu.
Lūk, vēl fragments no apsūdzības:
Tiesa vārds vārdā nokopējusi apsūdzības tekstu un atzinusi A. Lembergu par vainīgu šo kapitāla daļu nedeklarēšanā.
Te divi fragmenti no saīsinātā sprieduma:
Tiesa uzdod, ka īpašumtiesības uz šīm kapitāla daļām esot noskaidrotas tiesas izmeklēšanas gaitā. Cita starpā, Neatkarīgā novēroja lielāko daļu no tiesas sēdēm šajā procesā, tomēr tajās nekāda skaidrošanās par „Beleggingsmaatschappij Geit B.V.” patieso piederību nenotika.
Bet kas ir svarīgi - gan prokurori, gan tiesa cipars ciparā norāda, ka šīs Nīderlandes kompānijas reģistrācijas numurs esot Nr.33254226.
Kā zināms, pirmās instances tiesa, atzīstot, ka A. Lembergs tiešām 1993. - 1995. gados esot izspiedis akcijas un kapitāla daļas no tā laika visietekmīgākajiem ļautiņiem, bez cietumsoda piemēroja arī papildsodu - mantas konfiskāciju.
Tāpēc interesanti - kādu tad mantu Rīgas apgabaltiesa grib, lai konfiscē „Beleggingsmaatschappij Geit B.V.” gadījumā?
Šī tiesa grib, lai tiktu konfiscēta “Aivaram Lembergam un Anrijam Lembergam arestētā manta” (nenorādot, cik konkrēti katram no abiem kungiem pieder), tostarp “Aivaram Lembergam un Anrijam Lembergam piederošās 33,34% patiesā labuma guvēja tiesības kompānijā „Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”.
Kas tad tas tāds?
Tiesa taču iepriekš it kā konstatēja, ka Aivaram Lembergam piederot 33,33 kapitāla daļu šajā kompānijā - tad kāpēc konfiskācijai tiek pakļautas nevis šīs konkrētās kapitāla daļas, bet gan kaut kādas nesaprotamas “patiesā labuma guvēja tiesības”, turklāt kaut kādā kopīpašumā ar Anriju Lembergu, turklāt kaut kādā citā daudzumā?
Atbilde ir vienkārša - tiesa šajā gadījumā vienkārši ir pārrakstījusi prokurora Anda Mežsarga 2007. gada 17. decembra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, izdarot kaut kādas dīvainas korekcijas procentos, acīmredzot ņemot vērā, ka vēlāk tika atcelts arests Līgas Lembergas “mantai”.
Kādi pierādījumi šai versijai? Ļoti vienkārši - tiesa šeit norāda pavisam citu kompānijas „Beleggingsmaatschappij Geit B.V.” reģistrācijas numuru nekā saīsinātā sprieduma sadaļā par īpašumtiesību nedeklarēšanu. Tiesa norāda tādu „Beleggingsmaatschappij Geit B.V.” reģistrācijas numuru, kādu prokurors norādījis lēmumā par aresta uzlikšanu mantai - “reģistrēta Nīderlandē ar Nr.007001533” - un nedz prokuroriem, nedz tiesai nav kauna, ka šis numurs ir pavisam cits nekā citā saīsinātā sprieduma sadaļā.
Fragments no 2007. gada 17. decembra prokurora lēmuma:
Fragments no saīsinātā sprieduma:
