Vidzemes apgabaltiesas spriedums atmasko krāpšanos privāto mežu uzpirkšanā, izmantojot mirušu meža īpašnieku. Blēdībā izgaismojas vēl nesen plaši reklamētā mežu apsaimniekotājsabiedrība SIA “Dizozols”, kura, nu jau trešo reizi mainot nosaukumu, pārtapusi par SIA “BONO”.
2018. gada 16. oktobra anonimizētais Vidzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģijas spriedums atklāj, kā mežu uzpircēji, kas mēdz saukt sevi arī par apsaimniekotājiem, reizēm veic fiktīvus darījumus, tiem izmantojot pat mirušus bijušos mežu īpašniekus. Pēdas mēģina aizslaucīt ar iegūtā meža tālākpārdošanu trešajām pusēm. Minētajā tiesvedībā iezīmējusies savulaik plašsaziņas līdzekļos bieži pieminētā SIA “Dizozols”, tagad SIA “BONO”. Pavisam šis uzņēmums savu nosaukumu mainījis trīs reizes - sākotnēji SIA “LV meži”, tad SIA “Dizozols”, visbeidzot SIA “BONO”.
Sprieduma tekstā minēts, ka 1935. gadā dzimušai personai D piederējis meža īpašums A. Persona D mirusi 2004. gada 28. jūlijā Norvēģijā, taču, pamatojoties uz it kā 2004. gada 9. novembrī Aizkrauklē noslēgtu pirkuma-pārdevuma līgumu starp personu D un pircēju B, īpašums A pārdots par 37000 LVL. Darījumu apliecinājusi zvērināta notāre Aizkrauklē. Pamatojoties uz šo dokumentu, 2016. gada 8. martā zemesgrāmatā uz īpašumu A nostiprinātas īpašuma tiesības personai B. Jau nākamajā dienā B pārdevusi jauniegūto īpašumu personai C. Pēc mēneša persona C jauniegūto īpašumu pārdevusi SIA “LV meži” (tagad SIA “Dizozols”), kura darījumu nostiprinājusi zemesgrāmatā 2016. gada maijā, un jau septembrī SIA “LV meži” pieminēto īpašumu A pārdevusi SIA “Sundin mežs”.
Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem un uzklausot pušu argumentus, norādījusi, ka īpašums A kopš 2004. gada 28. jūlija ir likumīgi piederīgs mirušās personas D mantiniekam personai A, kura minētajā tiesvedībā ir prasītājs. Tiesa konstatējusi, ka pirkuma-pārdevuma līgums starp mirušo personu D un personu B ir “viltojums un nevar radīt nekādas tiesiskas sekas”. Tiesa izdarījusi loģisku secinājumu: “No lietas materiāliem redzams, ka (pers. D) bija mirusi 2004. gada 28. jūlijā, tātad pirms norādītā darījuma taisīšanas dienas 2004. gada 9. novembra. Tādējādi (pers. D) nevarēja ierasties Aizkrauklē pie notāra un noslēgt pirkuma-pārdevuma līgumu, atsavināt īpašumu (pers. B).”
Tiesa atreferējusi arī lietā pievienotos ar šo pašu stāstu saistītos krimināllietas materiālus: “Procesa virzītājs atzinis, ka nekustamais īpašums (Nosaukums A) (pers. A) atsavināts prettiesiski ar noziedzīgiem nodarījumiem. .. Kriminālprocess satur ziņas par atbildētāju (pers. B) un (pers. C) organizētā grupā veiktu nekustamā īpašuma (Nosaukums A) izkrāpšanu un nelikumīgu pārdošanu 2016. gada 26. aprīlī SIA “LV meži” (tagad SIA “BONO”). (Pers. E) sagādājusi viltotu pirkuma-pārdevuma līgumu, ar kuru (pers. D) nekustamo īpašumu it kā pārdevusi un nodevusi (pers. B). Pēc tā (pers. E) organizējusi izkrāptā nekustamā īpašuma pārdošanu, vispirms iesaistot (pers. F) un viņas civilvīru (pers. C), kurš sākotnēji 2016. gada 10. martā fiktīvi iegādājās izkrāpto nekustamo īpašumu no atbildētāja (pers. B). Pēc tam (pers. C) īpašumu pārdeva tālāk (pers. E) sameklētajam pircējam SIA “LV meži” (tagad SIA “BONO”), kas to tālāk pārdeva 2016. gada 14. septembrī SIA “Sundin mežs”.”
Par to, ka krāpniecība ar meža īpašumiem ir ierasta prakse mežu biznesā, liecina arī pērnā gada oktobrī nra.lv publiskotā informācija par to, ka Valmierā reģistrētās SIA “Dizozols”, tagad SIA “BONO”, amatpersonas un ar šo uzņēmumu saistītās personas tiek vainotas Pārgaujas novada Raiskuma pagastā reģistrētā uzņēmuma SIA “FC Lapegle” un tās amatpersonas Marisa Zariņa apkrāpšanā. (https://neatkariga.nra.lv/tieslietas/360495-policijas-lietvediba-nonakusas-mezu-uzpirceja-dizozols-iespejamas-bledibas) Iesniegumā VP, kuru parakstījis M. Zariņš gan kā privātpersona, gan kā SIA “FC Lapegle” valdes loceklis, tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu un atzīt uzņēmēju un viņa pārvaldīto uzņēmumu par cietušajiem. Tiek lūgts arī atzīt tiesības uz kompensācijām - M. Zariņam 536 961,84 eiro, bet SIA “FC Lapegle” 36 800,53 eiro. Iesniegumā aprakstīts, ka 2017. gada pavasarī starp M. Zariņu un SIA “Dizozols” “nodibināta ilgstoša rakstura sadarbība meža īpašumu vērtēšanas, iegādes un tālākpārdošanas jomā, kuras ietvaros SIA “Dizozols” pašreiz ir pienākums veikt par labu Marisam Zariņam kopīgās sadarbības rezultātā nopelnīto naudas līdzekļu (peļņas) daļas samaksu vismaz EUR 536 961,84 apmērā. Taču SIA “Dizozols” pēc sadarbības ietvaros kopīga īpašuma fonda izveides, tajā ietilpstošo īpašumu tālākpārdošanas un naudas līdzekļu (pirkuma maksas) saņemšanas no gala pircēja pašreiz ne tikai izvairās no jebkādas saziņas ar Marisu Zariņu un atsakās veikt tam pienākošo naudas līdzekļu (peļņas daļas) izmaksu, bet pilnībā noliedz jebkādas sadarbības esamību, apzināti slēpj sadarbību apliecinošus dokumentus, atsakās sniegt ziņas par kopīgas sadarbības ietvaros iegādāto īpašumu tālākpārdošanas cenām, nozāģēto kokmateriālu apjomiem un to pārdošanas cenām, kā arī Marisam Zariņam ir slēgta pieeja kopīgi izveidotiem un uzturētiem datu failiem.
Apkopojot publiski izskanējušos gadījumus saistībā ar krāpšanos darījumos ar mežu īpašumiem, secināms, ka bieži vien uzpircēji jeb apsaimniekotāji saviem klientiem uzrāda mazāku realizēto koku apjomu, nekā tas ir īstenībā, bieži vien uzpircēji, kuri vēlāk izrādās blēdīgi, par mežu sola samaksāt vairāk nekā citi viņu konkurenti mežu uzpirkšanā.
Sākotnēji mežu pirkšanas vai apsaimniekošanas uzņēmums tirgū sevi piesaka kā pilna cikla mežu apsaimniekotāju. Tiek veikta iespaidīga reklāmas kampaņa. Īpašnieki paļaujas, ka uzņēmums pilnībā izkops viņiem piederošos mežus, taču realitātē mežu īpašnieki saskaras ar to, ka uzņēmumu interesē tikai nocirst augstas kvalitātes kokus un iegūt zāģbaļķus to realizācijai. Mežu izstrādes process tiek veikts haotiski. Bieži vien šādam sevi plaši reklamējošam mežu apsaimniekošanas vai uzpirkšanas uzņēmumam nav ne savas mežizstrādes brigādes, ne nepieciešamās tehnikas meža darbu veikšanai. Daļa klientu, pamanot neatbilstības koku uzmērījumos, spiesti pārtraukt sadarbību.
Blēdība mēdz sastāvēt arī no diviem citiem elementiem. Pirmais - īpašumu uzpirkšana no lētticīgiem zemes īpašniekiem, kas, uzticoties solījumiem par piedāvāto augstāko cenu, realitātē pārdod savus īpašumus par aptuveni 40% zem reālās tirgus vērtības. Klienti tiek maldināti, sakot, ka īpašums paliks uzņēmēja (pakalpojuma sniedzēja vai pircēja) īpašumā ilgtermiņā un netiks pārdots ārvalstniekiem. Šis arguments nostrādā. Daudzi zemes īpašnieki, kas nevēlas, ka viņu dzimtā zeme nonāktu skandināvu fondu īpašumos, tam notic. Taču patiesībā tieši šāds ir biznesa modelis - iegādātās zemes platības tiek tālāk pārdotas Skandināvijas fondiem. Lai realizētu šos darījumus, tiek veikti naudas aizņēmumi ar nesamērīgiem procentiem (30-40%) no, piemēram, pūļa finansēšanas platformas “Crowdestor”. Aizdevuma apmaksa tiek ilgstoši kavēta, taču beigās tiek atdota, ieskaitot soda procentus, kas kopsummā ir ap 40% no kopējās aizdevuma summas. Plašsaziņas līdzekļos tas tiek pasniegts kā veiksmes stāsts - pūļa platformas investori tikuši pie lielas peļņas, nodrošinot šo aizdevumu. Taču realitātē tas liecina, ka zemes īpašniekiem tikusi piedāvāta pārmērīgi zema cena, ja reiz, nopērkot zemes īpašumu, uzņēmums spēj nodrošināt gan peļņu sev, gan nesamērīgi lielus peļņas procentus investoriem.
Cita starpā par SIA “Dizozols” valdes locekli 2021. gada novembrī kļuva bijušās Zatlera partijas politiķis, bijušais premjera Krišjāņa Kariņa padomnieks ekonomikas jautājumos Jānis Upenieks. Tagad viņš ir arī SIA “BONO” valdes loceklis. Pērnā gada martā laikraksts “Diena” detalizēti aprakstīja aizņēmumu platformas “Crowdestor” naudas saņēmējus. Kā norādīts laikrakstā, SIA “Dizozols” aizņēmumi vienubrīd veidojuši būtisku daļu no visiem neatdotajiem aizņēmumiem platformā “Crowdestor”. “Valmieras domes deputāts Jānis Upenieks (JV), kurš steigā pameta premjera Krišjāņa Kariņa (JV) padomnieka amatu, tiklīdz presē parādījās publikācijas par “Crowdestor” projektiem.” Kā norādīts laikrakstā, “kopīgais Mārtiņam Tenbergam, Guntaram Galvanovskim, Jānim Upeniekam un citiem ir ciešas saites ar Latvijas politisko vidi un tas, ka viņu aktīvākie darbošanās periodi sakrīt ar viņu lielākās politiskās ietekmes periodiem. Visiem nosauktajiem tā sākās ar Zatlera Reformu partiju, bet G. Galvanovskim un J. Upeniekam tā turpinās caur “Jauno Vienotību” un, kā apgalvo “Dienas” avoti, ļoti iespējams, arī caur kādu citu šobrīd ļoti ietekmīgu, tiesībsargājošajās instancēs zināmu lietu kārtotāju un politiķi ar lauku īpašumu Burtnieku pusē, pašvaldībā, kurā J. Upenieks nupat ir kļuvis par deputātu”. Plašsaziņas līdzekļos minēts, ka “Crowdestor” īpašnieks Jānis Timma īpaši pasvītrojot SIA “Dizozols” darbinieka (domāts J. Upenieka) paralēlo darbu ekonomikas jautājumu padomnieka amatā pie premjerministra.
