Tiesas process, kas apsūdzībā par krāpšanu tiek virzīts pret vienu no Latvijas visaugstākajām amatpersonām, Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru un Saeimas deputātu Ati Zakatistovu, kā arī pret uzņēmēju Viesturu Tamužu, pietuvojies nobeigumam, jo jau pabeigtas tiesu debates.
Turpretī tiesvedība pret Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu par grāmatvedības datu viltošanu esot tikusi tikai “pāri pusei” un tiesnesis cerot šo procesu pabeigt, “vēlākais, līdz rudenim” - tātad jau pēc Saeimas vēlēšanām, “Neatkarīgo” informēja Tiesu administrācijā.
Savukārt par kriminālprocesiem pret bijušo mantas glabātāju Rudolfu Meroni tiesībsargājošās iestādes vispār atsakās kaut ko informēt - šis kungs joprojām Latvijā ir neaizskarams, lai gan jau zaudējis arestētās mantas glabātāja statusu.
Te droši vien daļai lasītāju var rasties jautājums - kāds gan sakars Artusam Kaimiņam un Rudolfam Meroni ar kriminālprocesu pret Ati Zakatistovu un Viesturu Tamužu?
Sakars ir vistiešākais, jo šis kriminālprocess tika sākts sakarā ar pavisam reālām aizdomām, ka R. Meroni ir nelikumīgi finansējis A. Kaimiņu un viņa tolaik veidoto partiju KPV LV, izmantojot fiktīvus reklāmas līgumus. Proti, kriminālprocess tika uzsākts par “nelikumīgu partiju finansēšanu, starpniecību partiju finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu”, jo, citējam, “Rudolfs Meroni, izmantojot savus personīgos un uzņēmuma finanšu līdzekļus, ar citu personu starpniecību, iespējams, veica nelikumīgu vairāku politisko partiju finansēšanu lielā apmērā”.
Arī iemesls, kāpēc R. Meroni varētu būt gribējis nelikumīgi finansēt “vairākas politiskās partijas”, ir nepārprotami norādīts procesuālajos dokumentos: “Kriminālprocesā tika iegūtas ziņas, ka Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kuram LR Ģenerālprokuratūra uzticējusi pārvaldīt Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošos īpašumus,
vēloties ietekmēt politiskos procesus un iespaidot politiskos lēmumus Latvijā, iespējams, ir nelikumīgi finansējis politiskās partijas un atsevišķus politiķus.”
Savukārt par mehānismu, kā nelikumīgi tika finansēts Saeimas deputāts A. Kaimiņš un viņa veidotā partija, KNAB izmeklētāji bija ieguvuši šādas ziņas - R. Meroni kontrolētie uzņēmumi izvietoja fiktīvu reklāmu A. Kaimiņa vadītajā internetā skatāmajā raidījumā “Suņu būda”. Piemēram, R. Meroni kontrolētā SIA “Media Support” esot “Suņu būdā” izvietojusi reklāmu pat par 169 000 eiro, bet AS “Ventbunkers” reklamējusies par 27 850 eiro.
“Kriminālprocesā pastāv pamatotas aizdomas, ka šādā veidā tika nelikumīgi finansēta Artusa Kaimiņa kā Saeimas 12. sasaukuma deputāta un politiķa darbība, kā arī politiskās partijas “KPV LV” darbība,” teikts šeit aprakstītās krimināllietas materiālos.
Turklāt šie KNAB procesuālajos dokumentos fiksētie gandrīz 200 000 eiro nebūt nav vienīgā summa, kas platā straumē plūda no Rudolfa Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem uz politiķu kabatām.
Jāatgādina kaut vai presē aprakstītie 5000 eiro mēnesī par “konsultācijām” priekšvēlēšanu periodā, ko “Vienotības” politiķis Ģirts Valdis Kristovskis esot sniedzis AS “Ventbunkers”.
Par minētās R. Meroni kontrolēto uzņēmumu reklāmas fiktīvumu publiski rakstīja Ilmārs Poikāns, kurš kādu laiku bija partijas KPV LV valdes loceklis. Jau daudz nopietnākas liecības ir sniedzis Edgars Ciniņš, kurš savulaik bija gandrīz visu R. Meroni kontrolēto uzņēmumu vadītājs un attiecīgi arī šveicieša uzticamības persona. Viņš pats personīgi R. Meroni uzdevumā parakstījis maksājumu dokumentus par fiktīvo reklāmu.
Tas, protams, bija jau pavisam reāls drauds pat ne tik daudz R. Meroni kā pieminētajiem viņa finansētajiem Latvijas politiķiem. Tādējādi uzsāktais kriminālprocess pilnīgi reāli apdraudēja R. Meroni varu Latvijā, kas izpaudās un joprojām izpaužas kā pilnīga nesodāmība.
Bet tad 2017. gada novembrī šai “atsevišķu politiķu” un partiju “nelikumīgas finansēšanas” “pamatkrimināllietai” skaidri nojaušamu iemeslu dēļ tika piekabināta klāt vēl arī epizode par to, ka uzņēmējs, “Eco Baltia” koncerna radītājs, AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs arī varētu būt finansējis partiju KPV LV, pieņemot par konsultantu toreizējo partijas KPV LV valdes locekli Ati Zakatistovu. Par šīm konsultācijām A. Zakatistovam tika maksāti 2000 eiro mēnesī (kopumā samaksāti 26 620 eiro).
Bet vēl pēc septiņiem mēnešiem - 2018. gada jūnijā - toreizējam premjeram Mārim Kučinskim radās akūta vajadzība novērst sabiedrības uzmanību no viņa vadītās valdības acīmredzamām neveiksmēm, jo tuvojās Saeimas vēlēšanas.
Sabiedrības uzmanību no M. Kučinska valdības neveiksmēm uz kādu laiku tiešām izdevās novērst, jo KNAB sarīkoja grandiozu šovu, pirmo reizi Latvijas vēsturē apcietinot Saeimas deputātu Saeimas ēkā. Tas bija Artuss Kaimiņš, ko apcietināja Saeimas ēkā, pie viena īslaicīgās aizturēšanas izolatorā tika ietupināti arī A. Zakatistovs, kurš tolaik nemaz nebija valsts amatpersona, un uzņēmējs V. Tamužs, kurš nedz pirms tam, nedz pēc tam nav bijis valsts amatpersona.
Kā zināms, šis šovs gan nostrādāja pretēji tā izplānotāju mērķiem, jo liela Latvijas sabiedrības daļa nenoticēja, ka šie trīs uz dažām dienām apcietinātie kungi būtu kaut ko noziegušies, tāpēc A. Kaimiņš, A. Zakatistovs un viņu vadītā partija KPV LV guva spīdošus rezultātus 13. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2018. gada oktobrī, t.i., dažus mēnešus pēc minētā aizturēšanas šova.
Savukārt ārvalstnieks R. Meroni, par kura vēlmi, atkal citējam, “ietekmēt politiskos procesus un iespaidot politiskos lēmumus Latvijā” tika uzsākts šis kriminālprocess, šo spilgto notikumu sakarā vairs netika pieminēts un varēja dzīvot mierīgi un laimīgi.
Pēc kāda laika šis kriminālprocess vispār tika izbeigts tā nopietnākajā sadaļā par partiju nelikumīgu finansēšanu, līdz ar to R. Meroni varēja dzīvot vēl mierīgāk.
Bet pēc uzraugošā prokurora Māra Urbāna iniciatīvas palika kriminālprocess pret Saeimas deputātu A. Kaimiņu par to, ka viņš esot viltojis grāmatvedības datus - lai cik tas nebūtu fantastiski - viņam nepiederošā uzņēmumā.
Tāpat no “pamatlietas” tika izdalīts kriminālprocess pret V. Tamužu un A. Zakatistovu par to, ka desmitiem miljonu vērta uzņēmuma radītājs un akcionārs V. Tamužs esot apkrāpis savu uzņēmumu par 26 000 eiro, jo Otavas universitātes filozofijas doktors neesot gana kompetents sniegt konsultācijas.
Kā ļoti diplomātiski debašu runā šo politisko “pārmiju pārbīdīšanu” novērtēja A. Zakatistova advokāts Andris Kluss, “pēc būtības radies iespaids, ka procesa virzītājs mēģinājis personām piemeklēt kaut kādu Krimināllikuma pantu - lai vai kādu”.
Rezultātā R. Meroni un A. Kaimiņam nebija tiesā jāskaidrojas, kāpēc SIA “Media Support” un AS “Ventbunkers” izdomāja reklamēties “Suņu būdā” par turpat 200 000 eiro un kāds no šīs reklāmas bija ekonomiskais ieguvums.
Bet tiesā gandrīz divus gadus bija jāskaidrojas A. Zakatistovam un V. Tamužam par to, vai A. Zakatistovs sniedza konsultācijas V. Tamužam par astoņas reizes mazāku summu; vai bija kompetents šādas konsultācijas sniegt un vai šādas konsultācijas vispār bija vajadzīgas.
AS “Eco Baltia”, kuras padomes priekšsēdētājs bija V. Tamužs, pamatnodarbošanās ir atkritumu apsaimniekošana un otrreizējā izejvielu pārstrāde.
Vai pašreizējais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs A. Zakatistovs, kuram jau vairākus gadus ir būtiska teikšana par Latvijas valsts budžeta veidošanu un miljardu sadali, 2017. gadā bija kompetents šajos vides apsaimniekošanas jautājumos?
Lūk, kā savu kompetenci šajā jomā raksturoja pats A. Zakatistovs, sniedzot liecības tiesā: “Vispirms, atkritumu apsaimniekošanas jautājumi ir plašāk traktējami vides aizsardzības, cilvēku pienākuma pret vidi un ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Šo jautājumu loku var definēt kā vides filozofiju vai vides ētiku.”
A. Zakatistovs 2001. gadā Otavas universitātē ieguva doktora grādu filozofijā, turklāt specializējoties tieši vides filozofijā. Viņš ir bijis pasniedzējs vairākās universitātēs Kanādā, tostarp pasniedzis arī vides filozofijas kursus Otavas universitātē.
2003. gadā A. Zakatistovs atgriezies Latvijā, kur līdz pat šim laikam vairākās augstskolās lasa lekcijas vides filozofijas un ētikas jautājumos, kā arī biznesa ilgtspējas un ētikas jautājumos. “Ilgtspējīgas attīstības definīcija kopā ar sociālo un biznesa jautājumu analīzi iekļauj arī vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas jautājumus. Uz ilgtspējīgas attīstības izpratnes pamata ir izveidots “aprites ekonomikas” koncepts,” tiesā skaidroja A. Zakatistovs.
Ņemot vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas jautājumi ir cieši saistīti ar likumdošanu, īpaši ar Eiropas līmeņa likumdošanu, A. Zakatistovs tiesā uzskaitīja garu sarakstu, kādus uzdevumus V. Tamužs viņam devis Eiropas direktīvu izpētē, citu valstu pieredzes apkopošanā un atkritumu apsaimniekošanas nākotnes tendenču analīzē.
Gan apsūdzētie, gan citi liecinieki apliecināja, ka konsultācijas bija vajadzīgas, turklāt tika meklēts neatkarīgs konsultants “ārpus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas”.
Liela koncerna augstākā amatpersona - padomes priekšsēdētājs - bija tiesīgs piesaistīt ārpakalpojuma konsultantu. Ārpakalpojuma konsultantus piesaistījuši arī citi AS “Eco Baltia” padomes locekļi.
Konsultācijas uzņēmumam sniegtas arī par daudz lielākām summām. A Zakatistova firmai “samaksātās summas bija nenozīmīgas uzņēmumam padomei, kura lēma par miljonu investīcijām ražojošos uzņēmumos”, tiesā liecināja AS “Eco Baltia” akcionāre un padomes locekle Undīne Būde.
Norēķinu kārtība par konsultācijām šajā gadījumā bija tāda pati kā citos gadījumos.
Par AS “Eco Baltia” akcionāru konfliktu kā galveno iemeslu, kāpēc viens no viņiem - Māris Simanovičs - iniciēja iesniegumu KNAB, ka radušās aizdomas par konsultāciju līguma izmantošanu politiskās partijas finansēšanā, runāja vairāki procesa dalībnieki un liecināja liecinieki. Ņemot vērā, ka akcionāri ieņēma arī amatus AS “Eco Baltia” augstākās pārvaldes struktūrās - V. Tamužs bija AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs, bet Māris Simanovičs bija AS “Eco Baltia” galvenā meitasuzņēmuma SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs, akcionāru konflikts izpaudās arī kā konflikts starp koncerna padomi un valdi.
A. Zakatistovs: “Viesturs Tamužs meklēja neatkarīgu konsultantu, jo uzņēmuma akcionāru starpā sāka veidoties domstarpības par uzņēmuma stratēģiskās attīstības virzienu. Viesturs Tamužs kā perspektīvāko uzņēmuma attīstības virzienu redzēja atkritumu pārstrādi. Bet Māris Simanovičs stratēģiski vēlējās attīstīt atkritumu savākšanas kompetenci. Nozarei tas bija neskaidrību pilns laiks, jo sāka attīstīties Rīgas atkritumu monopola un karteļa “Tīrīga” veidošanas process.”
Arī citi liecinieki liecināja, ka uzņēmuma padome attīstību redzēja otrreizējo izejvielu pārstrādē, turpretī valde - atkritumu savākšanas biznesā. Konflikts starp padomi un valdi tikai padziļinājās.
Padomes neuzticība valdei noveda pie tā, ka valde vairs netika aicināta uz padomes sēdēm, līdz ar to valde nemaz nezināja A. Zakatistova sniegto konsultāciju saturu. Tomēr par konsultāciju sniegšanas faktu zināja, jo valdes locekļi parakstīja pieņemšanas - nodošanas aktus.
Neviens no lieciniekiem (tostarp arī pats M. Simanovičs) tiesā neapgalvoja, ka konsultācijas A. Zakatistovs nav sniedzis. Liecināja, ka bijušas aizdomas par konsultāciju fiktīvumu, kas radušās pēc tam, kad internetā izplatīts acīmredzami montēts un rediģēts video no partijas KPV LV kādas biedru sapulces, kurā piedalījies arī V. Tamužs. Lai gan šāds video ir nepieļaujams pierādījums, tieši uz to kā apsūdzēto vainas pierādījumu atsaucās prokurors Maris Urbāns.
Tomēr pats galvenais pierādījums par to, ka konsultācijas ir sniegtas, lietā ir SIA “Eco Baltia grupa”, kas krimināllietā atzīta par cietušo, divi iesniegumi, kuros tā apliecinājusi, ka konsultācijas ir atbildušas uzņēmuma “ekonomiskajām interesēm” un par cietušo atzītajai juridiskajai personai nekādi zaudējumi nav nodarīti. Līdz ar to nav arī iespējamā noziedzīgā nodarījuma - krāpšanas - objekta. Līdz ar to, atbilstīgi Augstākās tiesas Senāta judikatūrai, tiesai šajā lietā būs jātaisa attaisnojošs spriedums.
Kā tiesā teica V. Tamuža advokāte Jeļena Kvjatkovska, šī tiesvedība bija bezjēdzīga un savā būtībā absurda - “aizdomas bija, bet neapstiprinājās”.
“SIA “Eco Baltia grupa” nepārprotami norāda, ka nekāds noziedzīgs nodarījums pret tās mantiskajām interesēm nav veikts. Tātad pats cietušais atzīst, ka lietas apstākļu sākotnējais novērtējums vēl 2017. gadā, kad SIA “Eco Baltia grupa” vērsās ar iesniegumu par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu KNAB, ir bijis maldīgs un patiesībai neatbilstošs,” teica J. Kvjatkovska.
“Cik pieļaujami ir turpināt kriminālprocesu, ja procesa gaitā tiek atklāts, ka no mantiska rakstura nozieguma it kā cietušās personas mantiskajām interesēm nemaz nav nodarīts nekāds kaitējums, un ja šī persona, būdama arī iesnieguma par kriminālprocesa uzsākšanu iesniedzēja, procesa virzītājam turklāt vēl skaidri un nepārprotami dara zināmu, ka noziedzīgs nodarījums nav noticis?” viņa retoriski vaicāja.
