Veselība

Pasaules veselības organizācija paziņojusi, ka vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju tuvāko mēnešu laikā varētu saslimt ar Covid-19 omikrona variantu, ja vīruss izplatīsies pašreizējā tempā. Lai arī dati liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo – delta – variantu omikrona gadījumā slimnīcā ar smagu saslimšanu nonāk mazāk pacientu, Veselības ministrija gatava pastiprināt slimnīcu spēju uzņemt vairāk nekā 2000 Covid-19 pacientu vienlaikus.

Vēl pagājušā gada nogalē ar Covid-19 inficējās pārsvarā nevakcinēti cilvēki, bet šis gads sācies ar būtisku saslimstības pieaugumu vakcinēto iedzīvotāju vidū, liecina Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologu ziņojums.

Atbild Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vakcinācijas procesa koordinācijas speciāliste Zaiga Barvida.

Vairākas pacientu grupas ir atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. No šī gada pacienta iemaksas un līdzmaksājumi vairs nav jāveic arī cilvēkiem ar otro invaliditātes grupu, tomēr joprojām pacientu iemaksas ir jāmaksā senioriem.

Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi laika periodu starp vakcināciju un balstvakcīnas saņemšanu – tagad papildu vakcīnas devu varēs saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas. Šādu lēmumu padome pieņēmusi, ņemot vērā Covid-19 omikrona varianta straujo izplatību Eiropā.

Bērnu slimnīca sākusi bērnu vakcināciju pret Covid-19, bet ģimenes ārstu praksēs tā, visticamāk, sāksies jaunajā gadā. Bērnu slimnīcā divu dienu laikā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā simt bērnu.

Reto slimību ārstēšanai paredzētajā budžetā šogad izveidojies naudas pārpalikums. Šī summa nemaz nav maza – gandrīz seši miljoni eiro. Veselības ministrija to sauc par “neizmantoto dotāciju” un rosina Finanšu ministrijai ļaut to novirzīt budžeta deficīta segšanai kompensējamo zāļu budžetā.

Latvijā tikai puse iedzīvotāju savu ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi gadā, lai gan regulāri ģimenes ārstu apmeklējumi un nepieciešamo medicīnisko izmeklējumu veikšana ir viens no būtiskākajiem slimību profilakses un ārstēšanas pasākumiem.

Par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību ir veikti neskaitāmi pētījumi, tostarp par tās izraisītajām sirds un asinsvadu, kā arī plaušu slimībām, kas ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis. Vairākas Eiropas valstis ir uzsākušas nesaudzīgu cīņu ar smēķēšanu, primāri mudinot iedzīvotājus atteikties no tradicionālo cigarešu smēķēšanas, kas ir zinātniski pierādīts viskaitīgākais nikotīna uzņemšanas veids.

Kad sievietes mūžā pienāk neizbēgamais pārejas periods, vienai tas nerada gandrīz nekādus pašsajūtas traucējumus, kamēr citai simptomi ir ļoti apgrūtinoši. Ja draudzenes atklāti salīdzina iespaidus, palaikam rodas daudz satraucošu jautājumu. Ginekologi saka: tos nevajag gūglēt, bet pārrunāt ar savu ārstu. Jo drīzāk sieviete sapratīs, kas ar viņu notiek, jo vieglāk būs to pieņemt, pārdzīvot un vajadzības gadījumā atvieglot traucējošās izpausmes.

“Cilvēku, kuram diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, aicinu sākt aktīvi ārstēties, jo arī Latvijā mums šajā jomā ir labi rezultāti,” saka onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte. “Kaut arī Covid-19 diemžēl ir saasinājis pacientu agresiju, mēģiniet saglabāt racionālo kodolu, nevainot ne dzīvi, ne mediķus, ne situāciju, bet noskaņoties nopietnam ārstniecības procesam.”

Bērniem ar hroniskām slimībām līdzīgi kā pieaugušajiem ir augstāks risks nopietnāk saslimt ar Covid-19, tāpēc tieši šos bērnus speciālisti aicina vakcinēt pret Covid-19.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns.

Pagājušā gada rudenī, lemjot par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, atbildīgās amatpersonas Latvijā pieņēma lēmumu pieteikties salīdzinoši nelielam daudzumam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu. Tāpat Latvija pieteicās ļoti niecīgam daudzumam monoklonālo antivielu preparāta, kas ir paredzēts Covid-19 slimnieku ārstēšanai. Oktobra sākumā Latvija beidzot saņēma šo medikamentu. No 100 Latvijas nopirktajām devām līdz pagājušajai nedēļai bija izmantotas 22 devas.

Latvijā novembra beigās klīniski apstiprināts šosezon pirmais gripas gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Pagājušajā sezonā gripas intensitāte bija ļoti zema, Latvijai secen gāja gripas epidēmija un netika reģistrēts neviens nāves gadījums, kuru būtu izraisījusi gripa. Tomēr eksperti prognozē, ka pēc divu sezonu salīdzinoši nelielas izplatības šogad varētu būtiski palielināties gripas vīrusa izplatīšanās riski.

Iedzīvotāju savāktie nu jau vairāk nekā 16 tūkstoši parakstu par finansējuma piešķiršanu onkoloģisko slimību ārstēšanai parlamentā pieņemti zināšanai. Iedzīvotāji prasīja piešķirt vismaz 28 miljonus eiro inovatīvu zāļu iekļaušanai vēža ārstēšanai. Tomēr nākamgad kompensējamo zāļu sistēmai papildus piešķirs 20 miljonus eiro, no tiem vismaz puse uzreiz aizies deficīta segšanai kompensējamo zāļu budžetā.

Lai arī kopumā Imunizācijas valsts padome atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19, taču īpaši to rekomendē uzsākt visiem tiem bērniem vecumā no pieciem līdz vienpadsmit gadiem, kas ietilpst kādā no riska grupām. Tie ir bērni, kuriem Covid-19 inficēšanās gadījumā slimība noritētu vidēji smagi vai smagi.

Dienvidāfrikā atklāts jauns koronavīrusa variants, kuru zinātnieki pagaidām apzīmē ar cipariem B.1.1.529. Jaunais vīrusa paveids nosaukts grieķu alfabēta burta “omikron” vārdā.

Latvija jauno HIV gadījumu skaita ziņā Eiropas Savienības valstu vidū joprojām ir līderu trijniekā. Pirmajā vietā pēc jaunatklātajiem inficēšanās gadījumiem uz iedzīvotāju skaitu ir Malta, Latvija ieņem otro vietu, bet trijnieku noslēdz Igaunija.

Par Covid-19 vakcinācijas blakusparādībām ziņo vidēji viens no tūkstoša vakcinēto iedzīvotāju. Līdz šim atbildīgā iestāde – Zāļu valsts aģentūra – ir izvērtējusi 25 ziņojumus par nāvi noteiktā laika posmā pēc vakcīnas saņemšanas, tomēr nevienā no gadījumiem nav apstiprinājusies saistība ar vakcīnu.

Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēmusi no šodienas, 22. novembra, paplašināt plānveida stacionāro un dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Latvijas iedzīvotāji vakcināciju pret Covid-19 atbalsta mazāk nekā vakcināciju pret citām slimībām – pret gripu, ērču encefalītu, difteriju cilvēki vēlētos vakcinēties labprātāk.