Veselība

Maksimālā kompensācija Covid-19 vakcīnu blakusparādību izraisīta veselības kaitējuma gadījumos varētu būt lielāka par 100 000 eiro, liecina Veselības ministrijas izstrādātā kārtība šo kompensāciju izvērtēšanai.

“Neatkarīgā” vaicā Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētājai Andai Nullei.

Dzemdes mioma ir viens no visbiežāk sastopamajiem labdabīgajiem dzemdes veidojumiem sievietēm – ar to saskaras vidēji līdz 40 procentiem sieviešu reproduktīvajā vecumā, tomēr joprojām sievietēm valsts piedāvā apmaksāt tikai radikālu ķirurģisku šīs slimības ārstēšanu. Vecāku organizācija “Māmiņu klubs” un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija aicina valdību iekļaut medikamentus dzemdes miomas simptomu mazināšanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Jau vairākus gadu desmitus ir zinātniski pierādīts, ka smēķēšana nogalina! Fakts! Jo vairāk valstī smēķētāju, jo slimāka sabiedrība kopumā un valstij lielāki izdevumi veselības aprūpes sistēmā! Fakts! Ir valstis, kas aktīvi meklē iespējas mazināt smēķētāju skaitu, lai iegūtu veselāku sabiedrību kopumā un samazinātu izdevumus veselības aprūpei. Ko mēs redzam Latvijā?

Pēdējos gados medicīniskās rehabilitācijas jomā ir sperti nozīmīgi soļi, ko palīdzējis izdarīt ir gan palielinātais valsts finansējums, gan slimnīcu aizvien lielāka uzmanības pievēršana pacientu rehabilitācijai, ne tikai ārstēšanai un dzīvībai bīstamo situāciju novēršanai.

Cik vienkārši būtu nodrošināt organismam visas vajadzīgās uzturvielas, ja katra no tām kalpotu tikai vienam konkrētam mērķim. Tad mēs zinātu – šis ir sirdij, tas – acīm, tas – gremošanai un tā joprojām. Taču vitamīni un minerālvielas ir “komandas spēlētāji”. Ja kāda izrādās par maz vai par daudz, tas var jūtami ietekmēt kopējo sniegumu. Viena no organismam nepieciešamajām vielām ir mikroelements selēns, kurš piedalās vairāk nekā 100 dažādās norisēs mūsu organismā.

Lai arī reģistrēto gripas saslimšanas gadījumu pašlaik nav daudz – kopumā nedēļas laikā saslimuši 12 pacientu Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā, Slimību profilakses un kontroles centrs, analizējot šīs ziemas un pagājušās gripas sezonas datus, norāda, ka gripas saslimšanas pacēlums sagaidāms februārī.

Mazāk saldumu, vairāk fizisko aktivitāšu, kvalitatīvāks miegs un kaitīgo ieradumu ierobežošana – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju 2022. gadā apņēmušies dzīvot veselīgāk, liecina Stresa termometra dati.

Tradicionāli 19. janvārī jeb, precīzāk, naktī no 18. uz 19. janvāri daudzi dodas ziemas peldēs, tādējādi vēloties iegūt labāku fizisko un garīgo veselību. Dažādi avoti vēsta, ka 19. janvārī no plkst. 00.00 līdz 3.00 jebkurš ūdens, pat no krāna, no upes, akas vai ezera, iegūst dziednieciskas īpašības. Šajā laikā tīros traukos iepildītais ūdens dziednieciskās īpašības nezaudējot visu gadu. Arī visu nākamo dienu jebkuram ūdenim piemīt dziedinošs spēks, bet pakāpeniski tas zaudē savu “jaudu”.

Finansiālo ierobežojumu un politiskās tuvredzības dēļ vēža pacienti Latvijā joprojām tiek diskriminēti atkarībā no tā, ar kādu vēža veidu cilvēks saslimis.

Pasaules veselības organizācija paziņojusi, ka vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju tuvāko mēnešu laikā varētu saslimt ar Covid-19 omikrona variantu, ja vīruss izplatīsies pašreizējā tempā. Lai arī dati liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo – delta – variantu omikrona gadījumā slimnīcā ar smagu saslimšanu nonāk mazāk pacientu, Veselības ministrija gatava pastiprināt slimnīcu spēju uzņemt vairāk nekā 2000 Covid-19 pacientu vienlaikus.

Vēl pagājušā gada nogalē ar Covid-19 inficējās pārsvarā nevakcinēti cilvēki, bet šis gads sācies ar būtisku saslimstības pieaugumu vakcinēto iedzīvotāju vidū, liecina Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologu ziņojums.

Atbild Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vakcinācijas procesa koordinācijas speciāliste Zaiga Barvida.

Vairākas pacientu grupas ir atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. No šī gada pacienta iemaksas un līdzmaksājumi vairs nav jāveic arī cilvēkiem ar otro invaliditātes grupu, tomēr joprojām pacientu iemaksas ir jāmaksā senioriem.

Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi laika periodu starp vakcināciju un balstvakcīnas saņemšanu – tagad papildu vakcīnas devu varēs saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas. Šādu lēmumu padome pieņēmusi, ņemot vērā Covid-19 omikrona varianta straujo izplatību Eiropā.

Bērnu slimnīca sākusi bērnu vakcināciju pret Covid-19, bet ģimenes ārstu praksēs tā, visticamāk, sāksies jaunajā gadā. Bērnu slimnīcā divu dienu laikā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā simt bērnu.

Reto slimību ārstēšanai paredzētajā budžetā šogad izveidojies naudas pārpalikums. Šī summa nemaz nav maza – gandrīz seši miljoni eiro. Veselības ministrija to sauc par “neizmantoto dotāciju” un rosina Finanšu ministrijai ļaut to novirzīt budžeta deficīta segšanai kompensējamo zāļu budžetā.

Latvijā tikai puse iedzīvotāju savu ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi gadā, lai gan regulāri ģimenes ārstu apmeklējumi un nepieciešamo medicīnisko izmeklējumu veikšana ir viens no būtiskākajiem slimību profilakses un ārstēšanas pasākumiem.

Par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību ir veikti neskaitāmi pētījumi, tostarp par tās izraisītajām sirds un asinsvadu, kā arī plaušu slimībām, kas ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis. Vairākas Eiropas valstis ir uzsākušas nesaudzīgu cīņu ar smēķēšanu, primāri mudinot iedzīvotājus atteikties no tradicionālo cigarešu smēķēšanas, kas ir zinātniski pierādīts viskaitīgākais nikotīna uzņemšanas veids.

Kad sievietes mūžā pienāk neizbēgamais pārejas periods, vienai tas nerada gandrīz nekādus pašsajūtas traucējumus, kamēr citai simptomi ir ļoti apgrūtinoši. Ja draudzenes atklāti salīdzina iespaidus, palaikam rodas daudz satraucošu jautājumu. Ginekologi saka: tos nevajag gūglēt, bet pārrunāt ar savu ārstu. Jo drīzāk sieviete sapratīs, kas ar viņu notiek, jo vieglāk būs to pieņemt, pārdzīvot un vajadzības gadījumā atvieglot traucējošās izpausmes.

“Cilvēku, kuram diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, aicinu sākt aktīvi ārstēties, jo arī Latvijā mums šajā jomā ir labi rezultāti,” saka onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte. “Kaut arī Covid-19 diemžēl ir saasinājis pacientu agresiju, mēģiniet saglabāt racionālo kodolu, nevainot ne dzīvi, ne mediķus, ne situāciju, bet noskaņoties nopietnam ārstniecības procesam.”

Bērniem ar hroniskām slimībām līdzīgi kā pieaugušajiem ir augstāks risks nopietnāk saslimt ar Covid-19, tāpēc tieši šos bērnus speciālisti aicina vakcinēt pret Covid-19.