Latvija ierindota starp valstīm, kurās Eiropas Savienībā ir visaugstākā mirstība no Covid-19. Nāves gadījumu skaits mūsu valstī, Bulgārijā, Horvātijā, Igaunijā un Rumānijā būtiski pārsniedz citu valstu rādītājus un ir virs 100 nāves gadījumiem uz miljonu iedzīvotāju.
Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem.
Valdības šīs nedēļas svarīgā lēmuma priekšvakarā par to, vai un kā mazināt epidemioloģiskos ierobežojumus pēc 15. novembra, saņemta neiepriecinoša ziņa no Nacionālā veselības dienesta. Pirmdien sasniegts jauns rekords – slimnīcās ārstējas vairāk nekā 1600 Covid-19 pacientu.
Latvijā gada laikā aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju nomirst no insulta. Lai izglābtu cilvēku un mazinātu nopietnas sekas, kādas var būt pēc insulta, svarīgi atpazīt insulta pazīmes un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Lai arī Veselības ministrija vairākām prioritātēm lūdza piešķirt vairāku simtu miljonu eiro papildu finansējumu, tostarp akūti svarīgu naudu onkoloģijas pacientu ārstēšanai nepieciešamajiem moderniem medikamentiem, valdība atbalstīja tikai daļu no prioritātēm.
Stradiņa slimnīcā Covid-19 pacientu aprūpē iesaistīsies arī brīvprātīgie, kurus piesaista un sagatavo Latvijas Samariešu apvienība. Brīvprātīgos iesaistīs slimnieku aprūpē, ēdināšanā, gultu pārklāšanā un citos darbos, kur obligāti nav vajadzīga īpaša medicīniska izglītība.
Jaunākie pētījumi ļauj secināt, ka no desmit līdz 25 procentiem Latvijas iedzīvotāju sirgst ar migrēnu, turklāt daļai šo pacientu ir hroniska migrēna, kas nozīmē stipru galvassāpju lēkmes pat desmit reizes mēnesī, stāsta Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Līga Alberliņa.
Saeimas deputāti konceptuāli vienojušies, ka iedzīvotāji, kuriem pēc Covid-19 vakcinācijas radušies vidēji smagi vai smagi veselības traucējumi, varēs saņemt kompensāciju.
Veselības ministrija, pieļaujot sliktākās prognozes piepildīšanos, ka Covid-19 pacientu skaits slimnīcās novembra beigās varētu pārsniegt pat 2500, ir sagatavojusi plānu jaunu gultu izveidei Rīgā un reģionos.
Veselības ministrija, secinot, ka esošā epidemioloģiskā situācija rada būtisku risku ambulatoro veselības pakalpojumu nodrošinājumā, no nākamās nedēļas ievieš pienākumu visiem pacientiem pirms ārsta konsultācijas vai izmeklējuma apmeklējuma veikt ātro Covid-19 antigēnu testu.
Onkoloģisko pacientu ārstēšanai šogad paredzēti gandrīz divi miljoni eiro no akcīzes nodokļa ieņēmumiem tabakas izstrādājumu tirdzniecībā. Lielāko daļu šīs naudas – 1,1 miljonu eiro – plānots novirzīt kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai vēža pacientiem. Tiesa, precīzu šīs naudas izlietojumu – cik jauniem pacientiem un kādas inovatīvas zāles iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā – būs iespējams noskaidrot vien nākamgad.
Lielākā daļa jeb vairāk nekā 70 procenti Latvijas iedzīvotāju ar uzturu uzņem pārāk daudz sāls un nepietiekamu daudzumu joda, secināts valsts zinātniskā institūta BIOR pētījumā par Latvijas iedzīvotāju sāls un joda patēriņu pārtikā.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, sadarbojoties asinsvadu un sirds ķirurgiem, pirmo reizi Latvijā ir veikta pilna aortas protezēšanas jeb nomaiņas operācija 22 gadus vecam pacientam ar iedzimtu saistaudu slimību.
Viens no izplatītākajiem iemesliem, kas mūsdienās būtiski ietekmē redzi un acu labsajūtu, ir modernā dzīvesveida ieradumi jeb plašā viedierīču un datoru lietošana.
Valsts kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā gada laikā papildinājuši 13 jaunākās paaudzes medikamenti, to kopējam skaitam sasniedzot 80, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par valsts apmaksāto ar patentu aizsargāto medikamentu skaitu Baltijas valstīs uz 2021.gada septembri.
Kad imunitātes stiprināšana no virspusēja sarunu temata pārtop nopietnā mērķī un cilvēks ir nobriedis pāriet no vārdiem pie darbiem, viņam jārēķinās ar daudzu faktoru kopumu, kas šo procesu ietekmē.
Latvijā ar plaušu vēzi gadā saslimst ap tūkstoš pacientu. Tā ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām pasaulē, ar ko saslimst dažāda vecuma iedzīvotāji. Lai arī pēdējos divos gados situācija Latvijā plaušu vēža diagnostikā un ārstēšanā uzlabojas, jo kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti un pacientiem tiek apmaksāti arī jaunākās paaudzes medikamenti, lielai daļai plaušu vēža pacientu zāles nav pieejamas.
Latvija šajā rudens sezonā iegādājusies uz pusi vairāk gripas vakcīnu nekā iepriekšējos gados, un valsts apmaksātu pretgripas poti šogad var saņemt lielāks iedzīvotāju skaits.
Lai arī valdība pati apstiprināja plānu onkoloģijas jomā, kurā skaidri un gaiši ierakstītas vairākas apņemšanās, kā uzlabot vēža ārstēšanu, no papildus nepieciešamā finansējuma šī plāna īstenošanai tā nolēmusi piešķirt mazāk par trešo daļu.
Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes pagaidu rekomendāciju, kas var tikt mainīta pēc papildu datu izvērtēšanas, bērniem un jauniešiem (līdz 25 gadu vecumam) vakcinācijai pret Covid-19 netiek rekomendēts izmantot “Moderna” vakcīna pret Covid-19 “Spikevax”, lasāms Vakcinācijas rokasgrāmatas jaunākajā redakcijā.
