Norvēģijas NLO bijis neveiksmīgs Krievijas raķetes izmēģinājums

Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājuma kārtējā neveiksme bija vērojama arī Norvēģijā, kur nakts debesīs varēja vērot spožu spirālveida gaismu. Trešdien Baltajā jūrā notikušais raķetes Bulava izmēģinājums bija septītais neveiksmīgais, vēsta aģentūra RIA Novosti.

Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka raķetes palaišanas pirmās divas pakāpes noritējušas bez starpgadījumiem, bet trešajā pakāpē notikusi tehniska kļūda.

Krievija par raķetes izmēģinājumu paziņoja pēc tam, kad Norvēģijas ziemeļu pilsētā Tromsē vairākus simtus kilometru no palaišanas vietas debesīs tika novērota noslēpumaina spirālveida gaisma. Norvēģijas masu saziņas līdzekļi vēstīja, ka redzamā ir raķete, kas iegriezusies pēc neveiksmīga starta, tomēr vietējie iedzīvotāji pieļāva, ka tas varētu būt nezināms lidojošs objekts vai meteorīts, vēsta BBC.

Krievija vēlas no zemūdenes palaižamo raķeti līdz ar sauszemes raķeti Topoļ padarīt par savu kodolbruņojuma kodolu. No 12 izmēģinājumiem tikai pieci ir bijuši veiksmīgi, tomēr daži analītiķi domā, ka neveiksmju skaits ir bijis krietni lielāks. Piemēram, Krievijas militāro jautājumu speciālists Pāvels Felgenhaiers stāsta, ka par pilnībā veiksmīgu uzskatāms ir tikai viens izmēģinājums. "Tā ir katastrofa," saka Militārās un politiskās analīzes institūta galvenais analītiķis Aleksandrs Hramčihins. "No Krievijas mirstošajiem jūras spēkiem ir paņemti milzīgi naudas līdzekļi. Miljardiem dolāru ir aizskaloti renstelē." Citi kritizē lēmumu raķetes izstrādi nodot Maskavas Termālo tehnoloģiju institūtam, kurš nekad iepriekš nav izstrādājis zemūdeņu raķetes.

Iepriekšējais neveiksmīgais starts bija jūlijā, kad raķete uzsprāga, jo kļūme to piemeklēja jau palaišanas pirmajā pakāpē. Pēdējais izmēģinājums tika atlikts jau vairākas reizes. Daži parlamenta deputāti un aizsardzības nozares speciālisti ir apšaubījuši Bulavas turpmākas izstrādes lietderību – viņi domā, ka lietderīgāk pūles ieguldīt būtu jau izmantotās sistēmas Siņeva uzlabošanā. Tomēr Krievijas armija uzsver, ka alternatīvas Bulavai nav, un sola turpināt tās izstrādi, līdz jauno raķešu sistēmu varēs nodot Krievijas jūras spēku rīcībā.

37 tonnas smagā un 12 metru garā Bulava varēs nest līdz desmit kodolgalviņām, kurām katrai var ieprogrammēt individuālu mērķi, sasniegt teritoriju 8000 kilometru atstatu, un, kā sola Krievija, tās neapturēs neviena pretraķešu sistēma. Bulava raķetes tiks izvietotas uz Borejas tipa atomzemūdenēm. Šīs zemūdenes Krievija izstrādā līdztekus jaunajai raķetei.