Ticīgie gatavojas gadsimta lielākajiem svētkiem; svēto kārtā iecels divus pāvestus
Sena paruna vēsta, ka visi ceļi vedot uz Romu, bet tuvāko nedēļu notikumu kontekstā vērts precizēt, ka tie vedīs uz Vatikānu. Pūpolsvētdienai un Lieldienām, ko daudziem pasaules katoļiem tradicionāli patīk pavadīt nelielajā pilsētvalstī, 27. aprīlī sekos vēl nebijis notikums. Svētā Pētera laukumā vienlaikus tiks kanonizēti jeb par svētajiem pasludināti divi pāvesti – Jānis XXIII, kas pontifika amatu ieņēma no 1958. līdz 1963. gadam un Jānis Pāvils II, kas bija Romas pāvests no 1978. līdz 2005. gadam.
Lai gan pašreizējais Romas katoļu baznīcas vadītājs Francisks, kurš izslavēts ar savu pazemību un pieticību, nav vēlējies rīkot pārāk greznu un krāšņu ceremoniju, Itālijas mediji prognozē, ka kanonizēšanas dienā Romu varētu pārplūdināt pieci līdz septiņi miljoni svētceļnieku. Vatikāna amatpersonas gan uzskata, ka šis skaitlis ir pārspīlēts. Taču ņemot vērā, ka par svēto tiks pasludināts Jānis Pāvils II jeb poļu garīdznieks Karols Vojtila, pēc kura nāves 2005. gada 2. aprīlī tūkstošiem ticīgo Svētā Pētera laukumā skandēja Santo subito, pieprasot viņu, pretēji baznīcas kanoniem, par svēto pasludināt nekavējoties, nav šaubu, ka svētceļnieku interese būs milzīga.
Gaida miljoniem svētceļnieku
Jau marta nogalē Corriere dele Sera rakstīja, ka gandrīz nevienā Romas viesnīcā vairs nav iespējams rezervēt numuriņu uz aprīļa otro pusi. Visticamāk, tieši šī informācija arī izraisījusi baumas par milzīgo svētceļnieku skaitu. Vatikāna oficiālais pārstāvis Federiko Lombardi sarunā ar AP gan izteicis šaubas par to, vai kanonizēšanas pasākumu apmeklēs vairākos miljonos lēšams svētceļnieku skaits. Viņš atgādinājis, ka Svētā Pētera laukumā un bulvārī, kas uz to ved, fiziski nevar saspiesties vairāk kā 250 000 līdz 300 000 cilvēku. Tomēr jāatgādina, ka 2011. gada 1. maijā, kad notika Jāņa Pāvila II beatificēšana jeb pasludināšana par svētlaimīgo, saskaņā ar Romas policijas datiem, uz misi bija pulcējušies aptuveni 1,5 miljoni ticīgo. Ap laukumu esošajās ielās bija izvietoti 14 milzīgi ekrāni, kuros varēja sekot līdzi pasākuma gaitai.
Līdzīgus ekrānus plānots uzstādīt arī šogad, turklāt Vatikāna televīzijas kompānija CTV parūpējusies par to, lai tiešraide no Svētā Pētera laukuma tiktu demonstrēta aptuveni 600 3-D kinoteātros 20 pasaules valstīs – gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā. Arhibīskaps Klaudio Marija Selli, kurš vada sociālo komunikāciju padomi, piebildis, ka Vatikāns izmantos visus modernos saziņas līdzekļus, ieskaitot interneta sociālos tīklus, lai informētu par kanonizēšanu. Romas kardināls Agostino Vallini stāstījis, ka naktī pirms kanonizēšanas 11 pilsētas baznīcās notiks aizlūgumi, taču uz tiem, gluži tāpat kā uz pašu kanonizēšanu, nekādas biļetes netiek pārdotas. «Sargieties no blēžiem, jo mēs zinām, ka ticīgajiem jau tiek piedāvātas biļetes uz misi,» viņš brīdinājis.
Jāpiebilst, ka pasākumam gatavojas arī Itālijas galvaspilsētas mērija. Nedēļas nogalē, kad notiks kanonizācija, Romas ielās papildus patrulēs 6400 karabinieru, vairākas ielas Vatikāna apkaimē kļūs par gājēju ielām, pilsētā tiks uzstādītas gandrīz 1000 biotualetes, bet vairāki tūkstoši civilās aizsardzības departamenta brīvprātīgo apņēmušies svētceļniekiem dalīt dzeramo ūdeni un palīdzēt, ja viņiem radīsies kādas problēmas. Romas mērija izgatavojusi arī īpašu tūristu karti 28 eiro vērtībā – tās īpašniekiem būs iespējams bez maksas izmantot sabiedrisko transportu (metro strādās 24 stundu režīmā) un apmeklēt muzejus.
AP norāda, ka Jāņa Pāvila II kanonizēšanu atzīmē arī citur pasaulē. Polijas pilsētā Vadovicē, mājā, kurā 1920. gada 18. maijā piedzima Karols Vojtila, beidzot iekārtots viņa muzejs, kurā apskatāms arī ierocis, ar kuru 1981. gadā uz pāvestu šāva turku terorists Alī Agdža. Daudzām Polijas baznīcām piešķirts pāvesta vārds, un Jāņa Pāvila II relikvijas, kas tajās atrodas, kļūs ticīgajiem vēl nozīmīgākas, kad viņu oficiāli pasludinās par svēto. Viens no Krakovas teātriem uzvedis muzikālu lugu par Jāņa Pāvila II dzīvi, bet Ņujorkas Kvīnsas rajonā viņam par godu nosaukta iela, kas ved uz vietējo katoļu baznīcu.
Dubultā kanonizēšana
Svētajiem ir ļoti svarīga loma baznīcas garīgajos pamatos – tajos postulēts, ka viņi ir paraugs, ļaudis, kuri nodzīvojuši patiešām kristīgu dzīvi, interneta ziņu vietnē Newswise.com skaidro Filadelfijas Svētā Jāzepa universitātes teoloģijas profesors Viljams Medžess. «Viņu dzīves bijušas svētības pārpilnas, taču pret viņiem jāizturas ar godbijību, nevis jāpielūdz,» viņš norāda. Pašlaik Romas katoļu baznīca par svētajiem pasludinājusi aptuveni 10 000 cilvēku (starp citu, Jānis Pāvils II bija ļoti aktīvs kanonizētājs, kurš par svētajiem pasludināja 483 cilvēkus), taču beidzamo 900 gadu laikā tikai trīs pāvesti iecelti svēto kārtā. V. Medžess atgādina, ka no pirmajiem 54 Romas pāvestiem par svētajiem kļuvuši 52. «Šis fenomens izskaidrojams ar to, ka baznīcas pastāvēšanas pirmajos 900 gados, nebija izstrādāts oficiāls kanonizēšanas process. Par svētajiem uzskatīja visus tos, kuri ticības vārdā bija upurējuši savu dzīvību vai iekarojuši reputāciju kristīgajā kopienā, kas, protams, attiecās teju uz visiem pāvestiem,» raksta teologs.
Vatikāna eksperti norāda, ka pirmo reizi Svētā krēsla vēsturē vienlaikus par svētajiem tiks pasludināti divi pāvesti, turklāt, ļoti atšķirīgi pāvesti. Nav noslēpums, ka Jānis Pāvils II ir baznīcas konservatīvā spārna elks, bet Jānis XXIII savulaik tika uzskatīts par liberālu un progresīvu pāvestu. BBC norāda, ka šāds lēmums ļoti precīzi raksturo pašreizējā Romas katoļu baznīcas vadītāja Franciska viedokli, ka nepieciešams saliedēt un apvienot baznīcu. Kas gan šim mērķim varētu būt piemērotāks par konservatīvā un liberālā spārna piekritēju tikšanos Svētā Pētera laukumā?
Jāpiebilst gan, ka baznīca atkāpusies ne tikai no tradīcijām, bet arī kanoniem. Proti, Jāni XXIII, kurš tika beatificēts 2000. gadā, pašlaik vēl nedrīkstētu kanonizēt, jo nav oficiāli apstiprināts otrais pēc viņa nāves notikušais brīnums. Vatikāna Svēto lietu kongregācijas vadītājs kardināls Andželo Amato gan skaidrojis – lai gan Francisks nenoliedz otrā brīnuma nepieciešamību, viņš uzskatot, ka tas nav pierādīts tikai birokrātisku iemeslu dēļ, jo esot ļoti daudz ziņu par notikušiem brīnumiem, kas saistīti ar Jāņa XXIII vārdu. V. Medžess norādījis uz vēl vienu iemeslu, kas varētu būt mudinājis Francisku nevilcināties ar Jāņa XXIII kanonizēšanu. «Viņš bija viens no Vatikāna Otrās padomes iniciatoriem, un ir zināms, ka tās izstrādātajā 1965. gada slēdziena projektā Jāni XXIII jau mudināja pasludināt par svēto,» viņš skaidrojis.
BBC norāda arī uz to, ka Francisks, raksturojot Jāni XXIII, izmantojis teju vai tos pašus apzīmējumus, ko mediji parasti lieto, lai raksturotu pašreizējo pāvestu. «Viņš bija tāds kā lauku mācītājs, garīdznieks, kurš personīgi pazīst visus ticīgos, zina viņu problēmas un vajadzības. Tā viņš rīkojās, gan būdams bīskaps, gan pildīdams nuncija funkcijas, gan tad, kad kļuva par kardinālu un Venēcijas patriarhu,» norādījis Francisks. Viņš uzsvēris Jāņa XXIII lielisko humora izjūtu un drosmi, kas bija nepieciešama, lai sasauktu Vatikāna Otro padomi.
Jāņa Pāvila II brīnumi
Attiecībā uz brīnumiem, kas tiek saistīti ar Jāņa Pāvila II vārdu, nekādu domstarpību nav. Kanonizēšanai nepieciešamie divi brīnumi tika apstiprināti vēl pagājušogad, un monsinjors Slavomirs Oders, kura uzdevums bija skrupulozi izpētīt pāvesta dzīvi, lai noskaidrotu, vai viņš pelnījis iecelšanu svēto kārtā, nesen žurnāla Der Spiegel korespondentam demonstrējis četrus apjomīgus sējumus, pavisam 2709 lappuses ar laikabiedru atmiņām, oficiāliem dokumentiem, kas attiecas uz pontifikātu utt.
S. Oders stāstījis, ka, jau sākot ar 2005. gada aprīli, Vatikānu burtiski pārplūdinājušas vēstules un elektroniskā pasta sūtījumi – tūkstošiem ļaužu vēlējušies dalīties atmiņās par brīnumiem, kas saistīti ar pāvestu. Jāatgādina, ka katoļu baznīcas izpratnē par brīnumu tiek uzskatīta, piemēram, negaidīta atveseļošanās no kādas kaites, kuru mediķi atzinuši par neārstējamu un nespēj atrast zinātnisku izskaidrojumu tam, ka slimnieks pēkšņi izdziedēts.
Gatavojoties Jāņa Pāvila II pasludināšanai par svēto, visai pasaulei kļuvuši zināmi franču mūķenes Marī Simonas- Pjēras un kostarikānietes Floribetas Moras vārdi. Tieši šo sieviešu negaidītā un neticamā atveseļošanās pēc tam, kad viņas bija lūgušās palīdzību nelaiķim pāvestam, tiek uzskatīti par tiem diviem brīnumiem, kas nepieciešami sākotnējai beatificēšanai, bet pēc tam arī kanonizēšanai.
Simboliski, ka M. Simona-Pjēra, pateicoties lūgšanām, atveseļojusies no Pārkinsona slimības – tās pašas nedziedināmās kaites, kas savulaik kapā noveda Jāni Pāvilu II. Slimība sievietei tika diagnosticēta 2001. gadā, kad mūķene bija tikai 39 gadus veca. Ir zināms, ka gados jaunākiem slimniekiem kaite progresē daudz straujāk nekā vecākiem ļaudīm, un 2005. gada vasarā M. Simonas-Pjēras veselības stāvoklis jau bija tuvu kritiskajam. Jūnija sākumā viņa cieta grūti izturamas sāpes, ar pūlēm spēja piecelties no gultas, bet ķermeņa kreisā puse daļēji jau bija paralizēta. Klostera vadība bija noorganizējusi M. Simonai-Pjērai ceļojumu uz Lurdas svētvietu, kur smagi slimi cilvēki mēdz brīnumainā kārtā atgūt veselību, taču bija lielas šaubas, vai viņa nodzīvos līdz augustam, kad bija plānots ceļojums. «Jānis Pāvils vēl nav sacījis savu beidzamo vārdu,» mūķeni mēģinājusi uzmundrināt klostera priekšniece. M. Simona-Pjēra vēlāk atcerējās, ka ar pūlēm atgriezusies savā cellē, gribējusi doties gulēt, bet kāda balss smadzenēs uzstājīgi likusi ņemt papīru un uz tā rakstīt citātus no Svētajiem rakstiem un nesen mirušā pāvesta vārdu. Pēc brīža mūķene tomēr iemigusi, bet, kad pamodusies, ar izbrīnu sapratusi, ka jūtas daudz, daudz labāk. Pāris dienu laikā viņa pilnībā izveseļojusies, un mediķi joprojām nespēj saprast, kā tas noticis.
Līdzīgi 2011. gada maijā notika ar F. Moru. «Es no slimnīcas faktiski biju atsūtīta mājās nomirt,» vēlāk stāstījusi Sanhosē pilsētas iedzīvotāja, kurai šogad apritēja 50 gadu. Ārsti viņai konstatējuši aneirismu smadzenēs – spēcīgu asinsvada deformāciju. Viens no pilsētas labākajiem mediķiem sievietei, kura cietusi spēcīgas galvassāpes, pavēstījis, ka nekādi viņai nespēj palīdzēt. Viņas asinsspiediens turpināja paaugstināties, un F. Mora ne tikai saaicināja savus tuviniekus, lai no viņiem atvadītos, bet arī izsūdzēja grēkus mācītājam – kā pašai šķita, pēdējo reizi. Vēlu naktī, nespēdama iemigt, sieviete televīzijā skatījusies translāciju no Vatikāna, kur notika Jāņa Pāvila II beatificēšanas ceremonija, blakus televizoram bijusi nolikta vietējā avīze ar pāvesta fotogrāfiju. «Es pat nemanīju, kā iemigu, bet, kad pamodos, pirmais, ko ieraudzīju, bija šis attēls. Un es dzirdēju vīrieša balsi, kas man skaidrā spāņu valodā sacīja: «Celies, un ne no kā nebaidies,»» sarunā ar Der Spiegel stāstījusi F. Mora. Viņa paklausījusi balsij un sev par lielu pārsteigumu atklājusi, ka patiešām jūtas labi – galvassāpes bija pārgājušas, un sieviete izjutusi iekšēju siltumu, viņu pārņēmusi absolūtas drošības izjūta.