Aušvicas nometnes ieejas uzraksta vietā – kopija
No Aušvicas koncentrācijas nometnes vārtiem ir nozagts bēdīgi slavenais sauklis Darbs dara brīvu. Tukšajā vietā muzeja darbinieki nekavējoties uzstādījuši atdarinājumu, savukārt policija meklē vainīgos.
Notikušais ir piesaistījis papildu uzmanību muzejam, kam ir nepieciešama rekonstrukcija.
Dzelzs uzraksts, kas pletās pāri nometnes ieejas vārtiem, pazuda naktī uz piektdienu. Vienā pusē uzraksts noskrūvēts, bet otrā – nolauzts. Aušvicas muzeja preses pārstāvis Pāvels Savickis vakar izteicās, ka ir šokējoši, ka šīs vietas traģiskā vēsture zagļus nav apturējusi. "Mēs ticam, ka noziedznieki drīz tiks atrasti un uzraksts šajā vietā atgriezīsies," P. Savickis sacīja aģentūrai AP.
Aušvicas nāves nometnē, kas bija lielākā no nacistu koncentrācijas un nāves nometnēm, II pasaules kara laikā tika nogalināts vairāk nekā viens miljons cilvēku. Pašlaik šajā vietā ir muzejs, kurā apmeklētāji var aplūkot, kā darbojās nacistu nāves mašīna ar barakām, sargtorņiem un gāzes kamerām, kas paņēma daudz ebreju, čigānu un citu nacistiem nevēlamo tautību pārstāvju dzīvību.
Pēc tam, kad par notikušo tika paziņots policijai, tā sāka plašus meklējumus, un tuvākā apkārtne tika pārbaudīta arī ar suņiem. Muzejā notiekošais tiek uzraudzīts ar vairākām novērošanas kamerām, un to fiksētais nodots likumsargiem. Cilvēkam, kurš varētu sniegt informāciju, kas palīdzētu atklāt noziegumu, piesolīta piectūkstoš zlotu jeb 835 latu liela kompensācija.
Polijas virsrabīns Mihaels Šudrihs izteicies, ka viņam grūti iedomāties, kurš varētu vēlēties šo uzrakstu nozagt, un notikušo nosodīja. "Ja tas ir domāts kā joks, tad tas ir slikts joks, bet varbūt tas ir domāts kā politisks žests. Lai arī kurš to ir izdarījis, notikušais ir pasaules piemiņas apgānīšana," viņš sacīja un piebilda, ka Aušvicas nometnei ir jāpaliek savā vietā, jo "bez tās mēs esam bez pasaulē labākā atgādinātāja – fiziskā atgādinātāja –, ko esam spējīgi viens otram nodarīt".
Uzraksts Arbeit macht frei tapa Aušvicas nometnes darbnīcā 1940. gada vasarā, un to izveidoja poļu ieslodzītie. Šis sauklis bija lasāms arī pie citu nometņu ieejas – izņēmums ir Būhenvaldes nometne, kam pie ieejas ir uzraksts Jedem das Seine, kas nozīmē Katram savs, ar to domājot – Katram pēc nopelniem. Tomēr izlocītie burti virs Aušvicas nometnes vārtiem ir visplašāk atpazīstamie. Aušvicas uzraksts ir zīmīgs arī ar to, ka tajā burts B ir apgriezts kājām gaisā.
Šo frāzi vācu nacionālists Lorencs Dīfenbahs izmantoja par nosaukumu 1872. gadā sarakstītam romānam, un kopš tā laika frāze bija pazīstama vācu nacionālistu aprindās. Saukli pārņēma nacisti, kas nāca pie varas 1933. gadā. Lai arī šo saukli var tulkot kā slavinājumu nodarbinātības sniegtajām iespējām vai vismaz kā apsolījumu cītīgas strādāšanas gadījumā nopelnīt tiesības dzīvot, koncentrācijas nometne bieži vien nozīmēja tikai un vienīgi nāvi. Nometnes iemītnieki mira no aukstuma, slimībām, bada, medicīniskajiem eksperimentiem, kā arī tika noindēti gāzes kamerās.
Ik gadu šo muzeju apmeklē apmēram viens miljons apmeklētāju. Tomēr koncentrācijas nometne netika būvēta, lai varētu pastāvēt gadu desmitiem ilgi, un tagad, 64 gadus pēc kara, nometnē steidzami ir nepieciešami ieguldījumi, lai nepieļautu tās sagrūšanu. Tā kā ar ieejas biļetēm nav iespējams uzturēt muzeju ar 155 ēkām, Polija ir lūgusi starptautisku palīdzību. Šonedēļ Vācija apsolīja piešķirt 60 miljonus eiro fondam, no kura ilgtermiņā tiks finansēti nometnes saglabāšanas darbi. Tā ir puse no summas, kas nepieciešama. Ziedot ir gatavas arī citas valstis.
Nākamajā mēnesī Aušvicā tiks atzīmēta 65. gadadiena, kopš padomju karaspēks nometni atbrīvoja.