Austrumukrainas separātisti iznīcina nozieguma pierādījumus

© NRA

Starptautiskajai sabiedrībai ir aizvien mazāk šaubu par to, ka lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, notriekuši prokrieviski noskaņotie Austrumukrainas separātisti un atbildība par 298 cilvēku bojāeju gulstas arī uz Krieviju, kas viņus apgādā ar ieročiem.

Vakar separātisti turpināja traucēt traģēdijas izmeklēšanas uzsākšanu, bet Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka viņi ne tikai nodarbojas ar marodierismu, bet arī cenšas iznīcināt pierādījumus, kas apliecina viņu vainu. Maskava, kas vārdos atbalstījusi traģēdijas izmeklēšanu, nesteidzas šo gatavību apliecināt praksē, un uz to tiek izdarīts aizvien spēcīgāks starptautiskais spiediens.

Ceturtdien, Doņeckas apgabalā nogāžoties pasažieru lainerim Boeing 777-200, gāja bojā 298 cilvēki – 283 pasažieri un 15 apkalpes locekļi. Visticamāk, ka lidmašīnai, kas atradās vairāk nekā 10 000 metru augstumā, trāpījusi zeme-gaiss tipa raķete, kas palaista no iekārtas Buk-1, kas, saskaņā ar NATO klasifikāciju, tiek saukta arī par SA-11. Lai gan šādi raķeškompleksi ir arī Ukrainas armijas bruņojumā, ASV izlūkdienesti nešaubās, ka šajā gadījumā vainojami Austrumukrainas separātisti, kuriem ieročus piegādājusi Krievija. Tiek uzskatīts, ka viņi pasažieru lidmašīnu noturējuši par Ukrainas gaisa kara spēku transportlidmašīnu, tāpēc raidījuši pa to raķeti.

Šādu notikumu versiju apstiprina ne tikai Ukrainas drošības dienestu pārtvertās un internetā nopludinātās pārrunas starp separātistu kaujinieku līderiem. Jau piektdien ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka raķete, kas notrieca lidmašīnu, izšauta no separātistu kontrolētās teritorijas, bet sestdien ASV vēstniece ANO Samanta Pauere informēja, ka starptautiskas ziņu aģentūras žurnālisti (visticamāk, domāta aģentūra AP) ceturtdien jeb dienā, kad tika notriekta lidmašīna, redzējuši, ka separātistu rīcībā ir attiecīgs raķeškomplekss. The Wall Street Journal, atsaucoties uz amerikāņu izlūkdienestu datiem, vēsta, ka pagājušonedēļ no Krievijas Ukrainā ievesti vismaz trīs Buk-1 kompleksi, savukārt Ukrainas drošības dienests vakar vēstīja, ka tie operatīvi jau izvesti no valsts. AP aptaujātajiem drošības speciālistiem ir saprotams, kādēļ separātistu uzbrukuma rezultātā notriekta pasažieru lidmašīna. Keirs Džailss, kurš pilda starptautiskās drošības eksperta pienākumus Karaliskajā Starptautisko attiecību institūtā, skaidrojis, ka separātistu rīcībā nonākusi tikai daļa no ierīces, proti, mobilais radars, kā arī raķešu palaišanas iekārta un pašas raķetes. Šajā komplektā iztrūkst centrālā radara, kas ļauj precīzi identificēt mērķi – tieši tāpēc nemiernieki, pamanījuši to uz radara, nespēja noteikt, kāda tipa lidmašīna lido virs viņu galvām. Ukrainas pretizlūkošanas dienesta vadītājs Vitālijs Naida apgalvojis, ka Buk-1 kompleksus apkalpojušas profesionāli apmācītas Krievijas militārpersonas. Tomēr AP eksperti norāda, ka nav nekādas atšķirības, cik augsta līmeņa profesionāļi ar tām darbojušās – ja reiz viņu rīcībā esošais radars nav savienots ar centrālo radaru, ja reiz netiek veikta radiolokācija, nav iespējams precīzi noteikt, kāds mērķis atrodas vairāk nekā 10 000 metru augstumā.

Aizdomas vairo arī separātistu nevēlēšanās ļaut katastrofas apstākļus izmeklēt starptautiskai izmeklēšanas komisijai, kuras izveidošanas nepieciešamību apstiprinājusi ANO – jāatgādina, ka reģionu, kur nogāzās lidmašīna, kontrolē tieši separātisti. Līdz pat vakardienai tā arī īsti nebija skaidrs, kur palikušas katastrofā bojā gājušo cilvēku mirstīgās atliekas. Pretrunu separātistu rīcībā netrūkst joprojām. Piemēram, divu dienu garumā bija uzklausāmi apgalvojumi, ka lidmašīnas melnās kastes jeb lidojuma datu ierakstu ierīces ir bezcerīgi pazudušas, līdz vakar Interfax, atsaucoties uz separātistu kaujiniekiem, informēja, ka tās tomēr atradušās. Interesanti, ka tajā pašā laikā Ukrainas mediji vēstīja – separātistu kaujiniekiem dots rīkojums ne par kādu cenu nepieļaut, ka tās nonāk EDSO starptautisko novērotāju vai «citu nepiederošu personu rokās». No kaujinieku sarunām izriet, ka melnās kastes nepieciešams nogādāt Maskavā, un kāda informācija tajās atradīsies pēc attiecīgas apstrādes, nav grūti prognozēt. Vakar separātisti arī pieprasījuši Ukrainas varas iestādēm izsludināt kārtējo pamieru, kas ļautu izmeklēt lidmašīnas notriekšanu, bet viens no viņu līderiem šķietami vientiesīgi paziņojis, ka ir gatavs uzrādīt izmeklētājiem kompleksu Buk-1, kas nemaz nedarbojoties – it kā tas apliecinātu, ka lidmašīnu notriecis kāds cits.

***

IEKĀRTA, AR KURU, VISTICAMĀK, NOTRIEKTA PASAŽIERU LIDMAŠĪNA

Tiek uzskatīts, ka lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnas reisu MH17, kas bija ceļā no Amsterdamas un Kualalumpuru, notrieca Austrumukrainas separātisti, izmantojot zeme-gaiss kompleksu Buk-1 jeb SA-11.

Militāro konfliktu speciālisti norāda, ka kaujinieku rokās, visticamāk, nokļuvusi ierīce nepilnā komplektācijā. Šī iemesla dēļ separātisti nav spējuši atšķirt pasažieru lidmašīnu no kara lidmašīnas. Lai tas izdotos, mobilajam radaram bija jākoordinē informācija ar komandpunkta radaru, kas spēj precīzi identificēt mērķus.

Pasaulē

Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels paudis nožēlu, ka neviena vara, tostarp ASV, nevar "apturēt" Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, kurš apņēmies iznīcināt kaujiniekus Gazas joslā un Libānā.