Eiropā pastāv Islāma valsts terorisma draudi
ASV vadītajai militārajai operācijai pret islāmistu kaujinieku grupējumu Islāma valsts Irākā un Sīrijā pievienojušās vai paudušas atbalstu arī daudzas Eiropas valstis. Ņemot vērā to, ka islāmistu rindās karojuši vai joprojām karo aptuveni 3000 Eiropas valstu pilsoņu, pieaugušas bažas, ka kaujinieki, kuri atgriezušies no Irākas vai Sīrijas, varētu sarīkot terora aktus Eiropā, bet pagājušonedēļ ar šādiem uzbrukumiem atklāti draudējuši grupējuma līderi.
Tā kā Islāma valsts rindās karo visdažādāko valstu pilsoņi, ANO Drošības padome pagājušonedēļ mudināja pasaules valstis pieņemt likumus, kas ierobežotu to pilsoņu pievienošanos šādām teroristiskām organizācijām. Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un Beļģijā (tieši šo valstu pilsoņi veido lielāko daļu no islāmistu kaujiniekiem – eiropiešiem) diskusijas jau rit pilnā sparā, bet īpašie dienesti regulāri vēsta, ka tiem izdevies aizturēt kādu radikāli noskaņotu islāmistu, kuram ir karadarbības pieredze, un novērst plānotus terora aktus.
3000 eiropiešu kaujinieku
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes dati liecina, ka pašlaik Islāma valsts kaujinieku skaits ir aptuveni 31 000 cilvēku – vismaz trīs reižu vairāk, nekā tika uzskatīts vēl pirms dažiem mēnešiem. Lai gan viņu lielākā daļa karot Sīrijā un Irākā ieradušies no Tuvo Austrumu, Āzijas vai Ziemeļāfrikas musulmaņu valstīm, Eiropas Savienības pretterorisma koordinators Žils de Keršovs intervijā BBC paziņojis, ka aptuveni 3000 no šiem kaujiniekiem ir kādas ES valsts pase. Turklāt beidzamo mēnešu laikā šādu cīnītāju skaits samērā strauji pieaudzis – vēl augustā tika lēsts, ka Islāma valsts rindās cīnās ne vairāk kā 2000 ES valstu pilsoņu. Ž. De Keršovs norādījis – ļoti iespējams, ka islāmistus no Eiropas mobilizējusi Islāma valsts kalifāta pasludināšana šā gada jūnijā. «Cilvēkiem, kuri tam tic, varēja rasties vēlme pēc iespējas ātrāk pievienoties šādam, pēc viņu domām, vēsturiskam, procesam,» viņš norādījis.
Vislielākais radikālo islāmistu skaits tradicionāli bijis Francijā, tas saistīts ar šīs valsts koloniālo pagātni un to, ka ļoti daudzi cilvēki no musulmaņu valstīm pārcēlušies dzīvot uz Franciju. Septembra vidū publiskotie Francijas Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka karot Islāma valsts rindās devušies vismaz 930 Francijas pilsoņu. Lielbritānijas mediji, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestā, ziņo, ka Islāma valsts piesaistījusi aptuveni 600 Lielbritānijas pilsoņu (viens no viņiem, ar izteiktu Londonas akcentu, starp citu tiek turēts aizdomās par demonstratīvu galvas nogriešanu kādam amerikāņu žurnālistam), Deutsche Welle vēsta, ka aptuveni 450 Islāma valsts karotāju ir Vācijas pases, beļģu laikraksts L’Echo raksta, ka karadarbībā piedalās aptuveni 400 Beļģijas pilsoņu. Ž. De Keršovs piebildis, ka islāmistu kaujinieku rindas papildinājuši arī Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas pilsoņi, kaujinieku vidū esot arī ļaudis ar Spānijas, Itālijas, Īrijas un Austrijas pasēm, taču viņu neesot īpaši daudz.
Deutsche Welle uzsver, ka šie skaitļi ir diezgan aptuveni, turklāt aplēsēs ierēķināti arī tie ES pilsoņi, kuri jau krituši kaujās, kā arī tie, kuri to vai citu iemeslu dēļ no Sīrijas un Irākas aizbraukuši. Daļa no viņiem ir vīlušies svētā kara jeb džihāda brutalitātē, taču daļa, iespējams, Eiropā atgriezušies tādēļ, lai, vai nu brīvprātīgi, vai rīkojoties pēc pavēles, rīkotu uzbrukumus kontinentā. Klasisks piemērs šajā ziņā ir alžīriešu izcelsmes Francijas pilsonis Mehdī Nemušs, kurš šā gada 24. maijā sarīkoja apšaudi pie Ebreju muzeja Briselē un nogalināja četrus cilvēkus. Par dažādiem noziegumiem viņš divas reizes uz neilgu laiku bija ieslodzīts cietumā Francijā, bet 2012. gada nogalē devās karot uz Sīriju. M. Nemušs izgāja apmācības kursu kaujinieku treniņnometnē, gandrīz gadu piedalījās kaujas operācijās, pēc tam atgriezās Francijā, bet jau pēc dažiem mēnešiem devās uz Briseli, lai «izrēķinātos ar neticīgajiem». Pašlaik viņš atrodas ieslodzījumā Beļģijā un gaida tiesu.
Aiztur potenciālos teroristus
Eiropas valstu galvaspilsētās valda bažas, ka šādi un vēl nopietnāki uzbrukumi varētu atkārtoties. Šomēnes Beļģijā aizturēti vairāki cilvēki, kuri esot gatavojuši terora aktus, turklāt visi no viņiem pavisam nesen izgājuši ugunskristības Sīrijā. Beļģijas amatpersonas sarunā ar ziņu aģentūru Belga atteikušās komentēt medijos izplatīto informāciju, ka viens no potenciālajiem teroristu uzbrukuma mērķiem bijusi Eiropas Komisijas ēka Briselē. «Taču varat nešaubīties, ka mēs ļoti nopietni strādājam un neizlaižam no redzesloka tos ļaudis, kuri ir atgriezušies no karadarbības zonas,» sarunā ar Belga sacījis kāds Tieslietu ministrijas darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms. Viņš piebildis, ka notiek aktīva sadarbība gan ar Beļģijas, gan citu valstu izlūkdienestiem. L’Echo ir rakstījis, ka Beļģijā pašlaik atrodas vismaz 90 cilvēku, kuri savulaik karojuši Islāma valsts rindās, īpašie dienesti uzskatot, ka reālus draudus no viņiem rada aptuveni desmit cilvēku.
Operācija Beļģijā veikta sadarbībā ar Nīderlandes kolēģiem, un divi cilvēki aizturēti arī šīs valsts pilsētā Hāgā. Tikmēr AFP vēsta, ka kāds Sīrijā karojošs islāmists, kurš sevi dēvē par Muhadžiri, izplatījis nīderlandiešu valodā ierakstītu uzrunu, kurā mudinājis uz terora aktiem šajā valstī. Nīderlandē izsludināta otrā augstākā terora trauksme, bet karavīriem ieteikts ārpus dienesta laika nevalkāt formas tērpus, piemēram, sabiedriskajā transportā. Nīderlandes premjera vietnieks Lodevijks Ašers gan uzsvēris, ka valsts drošības struktūras nepārtraukti novēro potenciālos teroristus un Nīderlande ir gatava draudu novēršanai.
Nepilnas nedēļas laikā par diviem pret potenciālajiem teroristiem vērstiem reidiem paziņojis arī Skotlendjards, kas kopumā aizturējis 11 cilvēku. Savukārt pagājušās nedēļas nogalē deviņi cilvēki aizturēti Spānijai piederošajā Melilas pilsētā – anklāvā, ko ieskauj Marokas teritorija. Viņi Islāma valsts uzdevumā nodarbojušies ar kaujinieku vervēšanu. Vairāki aresti beidzamo nedēļu laikā veikti arī Vācijā, taču šīs valsts drošības dienesti cenšas nepieļaut noplūdes, tādēļ nav zināms, cik nopietni draudi ir bijuši. Savukārt Francija pagājušonedēļ pastiprināja ne tikai policistu, bet arī karavīru patruļas pilsētu ielās un sabiedriskajā transportā, kas vedina uz domām – Irākas premjera Haidera el Abadī apgalvojums, ka Islāma valsts kaujinieki plāno uzbrukumu Parīzes un Ņujorkas metro, nav gluži bez pamata, neraugoties uz to, ka oficiāli Francijas amatpersonas uzsvērušas, ka tai neesot šādas informācijas.
Kā apstādināt?
Taču tā visa ir tikai reakcija uz draudiem, ko rada no karadarbības zonas atgriezušies kaujinieki un viņu domubiedri Eiropas valstīs. Deutsche Welle norāda, ka būtiskākais uzdevums, kas jāpaveic Eiropas valstīm, – tās nedrīkst pieļaut, ka viņu pilsoņi dodas uz šādiem karstajiem punktiem, piedalās karadarbībā un vēlāk rada draudus dzimtenē. Tomēr, kā to paveikt, īsti nav skaidrs, jo Eiropas valstis nav īsti gatavas ierobežot savu pilsoņu brīvības, turklāt bažījas, ka radikāli lēmumi (piemēram, islāmistu organizāciju aizliegšana, naidu sludinošu musulmaņu garīdznieku vajāšana) var novest pie tā, ka radikalizēsies arī līdz šim mēreni noskaņotā musulmaņu sabiedrības daļa.
Piemēram, Lielbritānijas valdība nesen kategoriski noraidījusi Londonas mēra Borisa Džonsona priekšlikumu. Laikrakstā The Telegraph publicētā rakstā viņš mudinājis noteikt vainīguma prezumpciju, kas nozīmētu – visi tie, kuri bez varasiestāžu ziņas apmeklē karadarbības zonas (vai tā būtu Sīrija, Irāka, vai citi karstie punkti), tiek automātiski uzskatīti par teroristiem un saukti pie atbildības. Londonas mērs arī mudinājis šādiem ļaudīm atņemt Apvienotās Karalistes pilsonību. Šie priekšlikumi ir noraidīti, taču britu valdība izskata iekšlietu ministres Terēzas Mejas ierosinājumu ierobežot radikālo sludinātāju aktivitātes un ārpus likuma pasludināt arī tos grupējumus, kas tieši nav iesaistīti vardarbībā, bet to sludina. Līdzīgs likums attiecībā uz aktivitātēm internetā jau pieņemts Francijā un ļāvis slēgt vairākas interneta vietnes, kuras kā tribīni izmantojuši radikāli garīdznieki. Gan Francijā, gan Beļģijā likums ļauj ierobežot aizdomās turētu islāmistu kaujinieku pārvietošanās brīvību – dati par viņiem tiek nodoti gan aviokompāniju darbiniekiem, gan ES valstu robežsargiem, un šādām personām ir aizliegts pamest Franciju. Tiesa, datubāzes pagaidām savas funkcijas nepilda. To apliecina pagājušās nedēļas skandāls, kad trīs Francijas pilsoņi, kuri bija aizturēti Turcijā, vienkārši pazuda ekstradikcijas laikā. Turku amatpersonas nez kādēļ viņus bija nosūtījušas uz Marseļu, nevis Parīzi, kur lidostā gaidīja Francijas policijas darbinieki. Visi trīs bez problēmām izgāja pasu kontroli Marseļas lidostā, neraugoties uz to, ka viņu uzvārdi atradās aizturamo personu datubāzē. Pēc dažām dienām šie ļaudis, kuri apgalvo, ka pametuši Sīriju, jo bija vīlušies svētajā karā, paši pieteicās policijā...