Krievijas prezidenta Vladimira Putina negaidītais paziņojums par atteikšanos no gāzesvada South Stream projekta īstenošanas radījis zināmu apjukumu un atšķirīgu reakciju aiz Krievijas robežām. Vieni to dēvē par spīdošu Eiropas Savienības uzvaru un soli uz to, ka mazināsies ES valstu atkarība no Krievijas energoresursiem, citi uzsver, ka virknei ES dienvidaustrumos esošo valstu var rasties problēmas ar gāzes piegādēm.
Vizītes laikā Turcijā V. Putins paziņoja par to, ka visi darbi pie South Stream tiek pārtraukti, jo Eiropas Savienība neesot ieinteresēta šādā gāzesvadā. Tā vietā Krievija pārorientēs savas dabasgāzes eksportu uz Turciju – no šīs valsts gāze varētu tikt reeksportēta uz Balkānu valstīm. Reuters atgādina, ka South Stream projekta kopējā vērtība tika lēsta 32 miljardu eiro apmērā. 925 kilometrus gāzesvada bija plānots izbūvēt Melnajā jūrā, bet vairāk nekā 1455 kilometrus – Bulgārijā, Serbijā, Ungārijā un Slovēnijā. Bija iecerēts veidot vēl vairākus šā cauruļvada atzarus, un projekta realizēšana šķita pievilcīga arī Itālijai, Austrijai, Horvātijai, Maķedonijai un Grieķijai. South Stream plānotā gada jauda bija 63 miljardi kubikmetru dabasgāzes. Pirms septiņiem gadiem Krievijas gāzes ieguves monopolists Gazprom, prezentējot projektu, paziņoja, ka tā mērķis (gluži tāpat kā Nord Stream, kas izbūvēts Baltijas jūrā) ir diversificēt piegādes patērētājiem Eiropā. Citiem vārdiem sakot, Maskava jau tad vēlējās izvairīties no gāzes tranzīta caur Ukrainas teritoriju.
Bloomberg raksta, ka trīs gadu laikā South Stream celtniecībā ticis ieguldīts vairāk nekā 7,55 miljardi eiro, taču 8. jūnijā Bulgārija pārtrauca projekta realizēšanu, paziņojot, ka to nepieļaujot nedz valsts likumdošana, nedz no Briseles saņemtās direktīvas. Eiropas Komisija nav samierinājusies ar to, ka South Stream projekts neatbilst ES Trešajai enerģētikas paketei. Proti, cenšoties apkarot monopolus, Brisele mēģina panākt, lai ES importētā gāze un cauruļvadi nepiederētu vienam un tam pašam īpašniekam. Tādēļ Gazprom pieprasīts, lai vismaz 50% South Stream jaudas tiktu rezervētas citām, neatkarīgām, kompānijām, kas pa cauruļvadu varētu pārsūknēt savu gāzi. Gazprom ar šādu diktātu nav samierinājusies, taču pat apelēšana pie loģikas (Krievijā nav citu, neatkarīgu, gāzes eksportētāju, kas varētu aizpildīt cauruļvadu, tādēļ pēc uzcelšanas tas darbotos tikai ar pusi jaudas) nav devusi nekādus rezultātus. Tieši šī situācija devusi Krievijai iespēju apgalvot, ka cauruļvada celtniecību ir bloķējusi Eiropas Komisija, bet V. Putins ne bez ļauna prieka atgādinājis Bulgārijai, ka tā ne tikai varējusi nodrošināt sevi ar enerģiju par saprātīgu cenu, bet arī gadā nopelnīt 400 miljonus dolāru par gāzes tranzītu uz citām valstīm – šo naudu Krievijas līderis ieteicis Sofijai pieprasīt kā kompensāciju no Briseles.
Interesanti, ka Eiropas Komisija vakar oficiālu Krievijas paziņojumu nebija saņēmusi, un EK viceprezidents Maross Sefčovičs Reuters stāstījis, ka 9. decembrī paredzētā sanāksme, kurā tiks spriests par to, kā panākt, lai projekts atbilstu ES likumdošanai, nav atcelta. Viņš arī uzsvēris, ka V. Putina pārmetumi par to, ka EK nav vēlējusies šā projekta īstenošanu, nav pamatoti. Savukārt cita EK viceprezidente Kristalina Georgijeva intervijā AFP uzsvērusi, ka V. Putina rīcība lieku reizi apstiprina to, ka savienības valstīm nepieciešams atrast jaunus enerģijas piegādes avotus, jo uz Krieviju nevarot paļauties. Viņa arī atgādinājusi, ka par EK prasībām attiecībā uz South Stream bijis zināms jau sen, tādēļ Krievijas līderis, visticamāk, liekuļojis, apgalvojot, ka projekta īstenošana pārtraukta tieši Briseles nostājas dēļ.
Ziņu aģentūra Novinite vēsta, ka, pēc Bulgārijas parlamenta enerģētikas komitejas vadītāja Martina Dimitrova domām, V. Putina paziņojums esot tikai blefs, kura mērķis ir izraisīt kārtējo šķelšanos ES dalībvalstu vidū. Gandarījums par South Stream projekta pārtraukšanu valda tikai kontinenta ziemeļos, bet visas plānotajā projektā iesaistītās valstis (vai to enerģētikas kompānijas kā, piemēram, itāliešu Eni) jau spiestas rēķināt savus zaudējumus. Turklāt pastāv bažas, ka ziemā Krievija var šīs valstis papildus sodīt, samazinot tām piegādājamās gāzes apjomus un vainojot tajā nestabilo situāciju Ukrainā. «Drīz vien Bulgārijā sāksies īsta histērija, ļaudis pieprasīs pieņemt jebkādu Krievijas piedāvājumu,» prognozējis Bulgārijas parlamentārietis. Nedz viņš, nedz virkne starptautisko ziņu aģentūru aptaujāto enerģētikas ekspertu neuzskata, ka Krievijai patiešām būtu ekonomiski izdevīgi būvēt šādas pašas jaudas gāzesvadu, pa kuru gāzi eksportēt uz Turciju, kā to paziņojis V. Putins. Tikmēr laikraksts The New York Times triumfējoši raksta, ka V. Putins piedzīvojis «retu diplomātisku sakāvi», bet uzvarētāji šajā gadījumā ir ASV un ES. Laikraksts uzver, ka South Stream projekts bijis iecerēts vien tādēļ, lai pastiprinātu Krievijas dominēšanu Eiropas dienvidaustrumos, bet tā īstenošanas pārtraukšana ir likumsakarīgs iznākums tam, ka Maskavas un Rietumu attiecības kļūst aizvien nokaitētākas.