Beļģija atvadās no karalienes

© scanpix

Gan Beļģijas iedzīvotāji, gan Eiropas un Āzijas monarhiju pārstāvji piektdien pulcējušies Briselē, lai pēdējo reizi atdotu godu aizsaulē aizgājušajai bijušajai karalienei Fabiolai. Lielākā daļa sērotāju uzsvēruši, ka Fabiolai izdevies apvienot beļģu tautu, kas nemaz neesot tik vienkārši.

Nedēļu ilgušās sēras Beļģijā noslēdzās ar dievkalpojumu Briseles katedrālē, bet pēc tam 86 gadus vecās ekskaralienes mirstīgās atliekas tika pārvestas uz nelielo karalisko kapelu, kur apglabātās līdzās karaļa Boduēna pīšļiem. 1928. gada 11. jūnijā Spānijā dzimusī aristokrāte, kuras īstais vārds bija Dona Fabiola de Mora i Aragona, par Beļģijas piekto karalieni kļuva 1960. gadā, kad apprecēja karali Boduēnu, kurš tobrīd valstī valdīja jau deviņus gadus. AFP atgādina, ka Boduēns bija sevī noslēdzies cilvēks – vientulis un vienpatis, bet Fabiola spēja padarīt tautas cienītā karaļa dzīvi kaut nedaudz krāsaināku. Diemžēl pārim tā arī nebija bērnu – vēlāk kādā intervijā Fabiola atzinusi, ka viņai piecas reizes bijuši spontānie aborti.

Tāpēc 1993. gadā pēc Boduēna nāves troni mantoja viņa brālis Albērs, kurš pagājušogad atkāpās par labu savam dēlam Filipam. Tieši 13 gadus vecā Filipa meita princese Elizabete uzstājās ar runu bēru ceremonijā, atgādinot, ka gan karaliene Fabiola, gan karalis Boduēns vienmēr bijuši pazīstami ar savām miera iniciatīvām. Reuters raksta, ka tieši Boduēna valdīšanas gados Beļģija atteicās no savas Āfrikas kolonijas Kongo, lai gan liela daļa sabiedrības uzskatīja, ka kolonija ir jāsaglabā.

Bērnu ceremoniju ar savu klātbūtni pagodinājuši vairāki Eiropas un Āzijas karaļnamu pārstāvji. Starp viesiem bijuši Spānijas bijušais karalis Huans Karloss un karaliene Sofija (nesen Huans Karloss sekoja savam beļģu kolēģa piemēram, atkāpjoties no troņa par labu dēlam), Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs, Dānijas karaliene Mārgarete, Japānas imperatore Mičiko un Taizemes kroņprincese Maha Čakri Sirindhorna. Savas delegācijas bija atsūtījuši arī Marokas un Kataras karaļnami, taču Lielbritāniju pārstāvēja vien šīs valsts vēstnieks Beļģijā.

Divas dienas pirms bērēm ļaudīm bija iespēja atvadīties no Fabiolas karaliskajā pilī Briselē. Daudzi sērotāji, runājot ar AFP, norādījuši, ka Fabiola bijusi ļoti ticīga katoliete un tieši šī ticība viņai palīdzējusi saliedēt valsti, kurā attiecības starp ziemeļos dzīvojošo flāmu kopienu un valoņiem valsts dienvidos nav īpaši labas. «Monarhijai ir ļoti liela nozīme Beļģijas vienotībā,» sacījis 61 gadu vecais Kristiāns Haneuzē. 18 gadus vecā studente Viktorija Šītekeita slavējusi to, ka bijusī karaliene allaž demonstrējusi patstāvību, bet 51 gadu vecā kongolēziešu izcelsmes beļģiete Džoelembuka Mbeka, kura strādā veselības aprūpē, atgādinājusi, ka Fabiola bijusi ļoti saprotoša un izpalīdzīga. «Ja bija kāda problēma, vajadzēja tikai uzrakstīt vēstuli karalienei. Pat adresi nevajadzēja zināt, pietika, ja uz aploksnes rakstīja Karalienei Fabiolai. Viņa vienmēr atrada veidu, kā palīdzēt,» teikusi Dž. Mbeka. 2012. gadā Fabiola gan paspēja kļūt par skandāla varoni, jo nodibināja privātu fondu, lai saviem radiniekiem Spānijā varētu atstāt mantojumu, nesamaksājot 70% lielo Beļģijas mantojuma nodokli. Taču tagad šis pārpratums ir aizmirsts.