Beļģijā pieņemts vēsturisks darba likums seksa pakalpojumu sniedzējiem

© Pixabay.com

Beļģijā pieņemtais likums ir pirmais Eiropā un pasaulē, kas nodrošina seksa pakalpojumu sniedzējiem tādu sociālo nodrošinājumu kā pensija, grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājums, kā arī oficiālu darba līgumu, raksta euronews.com.

Kad Emīlija pirmo reizi uzzināja par Beļģijas lēmumu izveidot Eiropā pirmo darba likumu seksa pakalpojumu sniedzējiem Eiropā, viņa bija sajūsmā, ka viņas darba apstākļi beidzot uzlabosies.

"Tādā veidā mēs iegūsim plašāku drošo vietu izvēli, kur mēs varam piedāvāt savus pakalpojumus, jo šobrīd tas tā nav," sacīja sieviete, kura dzīvo Beļģijas lielākajā pilsētā.

Seksa darbiniece Emīlija (vārds mainīts) ir piedzīvojusi atbalsta trūkumu seksa pakalpojumu sniedzējiem Covid-19 pandēmijas laikā, kad daudzi viņas nozares darbinieki zaudēja ienākumus, taču nebija tiesīgi saņemt valsts atbalstu, jo viņu nozare oficiāli nepastāvēja.

Viņa un citi profesijas pārstāvji cer, ka tas mainīsies, - Beļģijā pieņemts Eiropā un visā pasaulē pirmais darba likums attiecībā uz seksa pakalpojumu sniedzējiem.

Ko jaunais likums nozīmē praksē?

Likums, kas tika apstiprināts ar 93 balsīm par, 33 atturoties un 0 balsīm pret, ļauj pirmo reizi nodrošināt Beļģijas seksa pakalpojumu sniedzējus ar darba līgumu.

Izmaiņas nodrošina seksa pakalpojumu sniedzēju piekļuvi sociālajam nodrošinājumam, piemēram, pensijām, veselības apdrošināšanai un ikgadējam atvaļinājumam. Tas arī nodrošina seksa pakalpojumu sniedzēju aizsardzību pret ar darbu saistītiem riskiem, tostarp ievieš standartus par to, kurš var kļūt par pakalpojuma ņēmēju.

Dāns Bauvenss no Beļģijas seksa darbinieku savienības UTSOPI paskaidroja, ka jaunais likums nosaka ierobežojumus tam, kas var slēgt līgumus ar seksa pakalpojumu sniedzējiem, ierobežojot izmantošanas iespēju.

Cilvēki, kuriem ir iepriekšēja sodāmība, piemēram, par cilvēku tirdzniecību, nevarēs kļūt par darba devējiem, sacīja Bauvenss. "Tā ir ļoti svarīga lieta, jo līdz šim tas bija iespējams."

Seksa darbiniekiem ir arī tiesības uz citām pamattiesībām, tostarp iespēju atteikties no klienta vai seksuālas darbības, kā arī jebkurā brīdī pārtraukt seksuālo darbību.

Ja kāda no šīm tiesībām tiek izmantota vairāk nekā 10 reizes viena gada laikā, darbinieks vai darba devējs var izsaukt valdības starpnieku, lai iejauktos.

Beļģija Eiropas kontekstā joprojām ir izņēmums, atbildot uz seksa pakalpojumu sniedzēju arodbiedrību prasībām. Tikai pirms diviem gadiem tā kļuva par pirmo valsti Eiropā, kas dekriminalizēja seksuālo darbu Eiropā, kamēr citas Eiropas valstis ir vai nu zināmā mērā legalizējušas seksa darbu, vai arī sekojušas tā sauktajam "Ziemeļvalstu modelim", kas nosaka kriminālatbildību par seksuālu pakalpojumu sniegšanu vai saņemšanu.

Eiropa jau sen nav spējusi vienoties par vienotu modeli seksa darba regulēšanai - pagājušā gada septembrī Eiropas Parlaments pieņēma domstarpības izraisošu ziņojumu par seksuālā darba regulēšanu, kurā norādīta nepieciešamība samazināt pieprasījumu pēc seksuālo pakalpojumu sniedzējiem un sodīt klientus.

Emīlija uzsver, ka svarīga ir ikviena drošība un labklājība, un pilnīga dekriminalizācija visā Eiropā ir vissvarīgākais pirmais solis, kam sekos stingri darba likumi.

"Ja paskatās uz to no zinātniskā viedokļa, tad jūs redzēsit, ka pētījumi liecina, ka dekriminalizācija ir daudz efektīvāka seksa pakalpojumu sniedzēju aizsardzībā un ka patiesībā, ja jūs kriminalizējat klientus, jūs padarāt daudz bīstamāku iesaistīšanos šajā nozarē. Es ceru, ka starptautiskā sabiedrība kādā brīdī to sapratīs un sekos Beļģijas piemēram," secināja Emīlija.

Svarīgākais