Aktivizējas Vācijas antiislāmistu pretinieki

© scanpix

Kopš pagājušā gada oktobra ik pirmdienu Drēzdenē tiek rīkotas demonstrācijas, kuru dalībnieki iestājas par kristīgām vērtībām, iebilst pret nekontrolējamu imigrāciju un to, ka Vācijā ieceļojušie musulmaņi cenšas uzspiest savu kārtību. Aizvakar demonstrācija pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – 18 000 cilvēku, taču vienlaikus Berlīnē, Ķelnē un citās Vācijas pilsētās notika ne mazāk vērienīgas pretdemonstrācijas, kuru dalībnieki aicināja uz iecietību un protestēja pret ksenofobiju un neonacismu, kuru it kā propagandējot Drēzdenes demonstrāciju dalībnieki.

Reuters atgādina, ka Vācijā ir ļoti liberāli likumi patvēruma meklētājiem un, pateicoties tiem, pērn vien Vācijā ieradušies aptuveni 200 000 cilvēku – četras reizes vairāk nekā 2012. gadā. Turklāt liela daļa no viņiem ir musulmaņi, kuri bēguši no karadarbības pārņemtās Sīrijas, Irākas vai citām nestabilajām Tuvo Austrumu valstīm. Organizācija PEGIDA (tās nosaukums atšifrējams kā Patriotiskie eiropieši pret rietumvalstu islamizāciju), kas organizē Drēzdenes protesta akcijas, uzsver, ka nedz Vācijas valdība, nedz sabiedrība tīri sadzīviski nav gatava tik lielam un straujam ieceļotāju pieplūdumam, turklāt problēmu sarežģī tas, ka viņi ir citas reliģijas, turklāt pašlaik itin kareivīgas reliģijas, piekritēji.

Savā manifestā, kas publiskots interneta sociālajos tīklos, PEGIDA uzsver, ka tai neesot nekādu iebildumu pret tiem ieceļotājiem – musulmaņiem, kuri spējuši integrēties Vācijas sabiedrībā, taču organizācija uzskata par nepareizu to, ka Vācijā patvērums tiek piešķirts ļaudīm, kuri uzstājas ar naida runām, aicina uz musulmaņu svēto karu jeb džihādu un cenšas panākt to, ka tradicionāli kristīgā Vācijā pamazām «islamizējas». Kā konkrētu piemēru kustības līderi Lucs Bahmans un Katrina Ērtele parasti mēdz minēt pagājušajā vasarā Vācijas medijos plaši apspriestās ziņas par to, ka atsevišķās pilsētās musulmaņu kopienas organizējušas savas šariāta policijas, kuru uzdevums citā starpā bijis sekot līdzi tam, vai musulmaņu sievietes ģērbjas atbilstoši islāma kanoniem. «PEGIDA aicina pretoties šādai pret sievietēm vērstai politiskajai ideoloģijai, kas slavina varmācību,» uz radikālā islāma briesmām savā manifestā norādījusi organizācija. Tā arī atgādinājusi, ka daudzās Vācijas mazpilsētās vai lielpilsētu rajonos, kur kompakti dzīvo ieceļotāji, kristiešiem ir problemātiski nosvinēt savus tradicionālos svētkus – Ziemassvētku egles uzstādīšanu vai Lieldienu olu maketu izvietošanu iebraucēji traktē kā viņus un viņu ticību aizskarošus.

Interesanti, ka regulārās pirmdienas demonstrācijas Drēzdenē uzsāktas gandrīz precīzi 25 gadus pēc tam, kad šajā Austrumvācijas (toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas) pilsētā tika sāktas, turklāt arī pirmdienās, regulāras protesta akcijas pret valdošo sociālisma režīmu, kas galu galā noveda pie Berlīnes mūra krišanas un Vācijas atkalapvienošanās. Pašā Drēzdenē pašlaik ieceļotāju skaits ir daudz mazāks nekā lielākajā daļā Vācijas pilsētu – mazliet vairāk nekā 2% iedzīvotāju. Deutsche Welle raksta – varētu šķist, ka tas padara šos protestus neloģiskus, taču patiesībā loģika ir labi saskatāma. Lēni un pakāpeniski arī bijušās Austrumvācijas zemes sāk pietuvoties tam labklājības līmenim, kas novērojams Rietumvācijā, un ir tikai laika jautājums, kad arī tādas pilsētas kā Drēzdene kļūs pievilcīgas imigrantiem.

"Pret reliģisko fanātismu un jebkāda veida radikālismu" - tāds ir PEGIDA rīkotodemonstrāciju galvenais lozungs, bet kā simbols nereti tiek izmantots Vācijas karoga krāsās krāsots krusts. Pagājušā gada nogalē nedēļraksta Stern aptaujā 30% vāciešu atzina, ka arī viņus satrauc tas, ka islāms kļūst par aizvien izplatītāku reliģiju, turklāt vietējās musulmaņu kopienā aizvien stingrākas pozīcijas ir radikālajiem sludinātājiem, kuri nereti vervē džihādistus, kas gatavi aizstāvēt Islāma valsts intereses Irākā un Sīrijā. Vairāk nekā 12% aptaujāto paziņojuši, ka labprāt piedalītos PEGIDA demonstrācijās, ja tās notiktu netālu no viņu mājām.

Tikmēr Vācijas politiskā elite un biznesa aprindas cenšas PEGIDA iztēlot  par ksenofobistisku un neonacistisku organizāciju, pat neraugoties uz to, ka galēji labējo grupējumu simbolika tās pasākumos ir aizliegta un, kā raksta Deutsche Welle, demonstrācijās līdz ar jauniešiem, kuru galvas sedz kapuces, dodas arī pusmūža dāmas kažokādas cepurēs. Savās Ziemassvētku un Jaungada uzrunās Vācijas tautai demonstrāciju dalībniekus kritizējuši gan prezidents Joahims Gauks, gan kanclere Angela Merkele. Viņi abi runājuši par iecietību, nepieciešamību palīdzēt tiem, kuri bēg no karadarbības zonām, likuši saprast, ka šādas demonstrācijas kaitē Vācijas tēlam pasaulē. Krietni atklātāk izteikušies Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible un Rūpnieku federācijas vadītājs Ulrihs Grillo, kuri atgādinājuši, ka Vācijai, lai saglabātu konkurētspēju un iedzīvotāju labklājības līmeni, ir nepieciešami imigranti, citiem vārdiem runājot, papildu darbaspēks. «Ņemot vērā to, kāda ir mūsu demogrāfijas dinamika, tikai imigrācija nodrošinās izaugsmi un labklājību,» sarunā ar DPA sacījis U. Grillo.

Taču lielākā daļa no tiem 50 sabiedrībā labi pazīstamajiem cilvēkiem, kuri vakar tabloīda Bild slejās pauduši nosodījumu PEGIDA demonstrācijām,  uzsvaru vienalga likuši uz to, ka šo demonstrāciju dalībnieki ir ksenofobi, novecojušu stereotipu izplatītāji un neiecietīgi ļaudis, kādu, par laimi, Vācijā esot mazākums. K. Ērtela šādu attieksmi nodēvējusi par politisku represiju pazīmi. «Kā gan citādi nosaukt to, ka pie varas esošās partijas un mediji mūs atklāti apvaino, sauc par rasistiem un nacistiem – un tas viss tikai dēļ tā, ka mēs pamatoti kritizējam Vācijas patvēruma piešķiršanas politiku un imigrācijas politikas neesamību,» viņa sacījusi.

Pasaulē

ASV eksprezidents un prezidenta kandidāts Donalds Tramps piektdien apsūdzēja kompāniju "Google", ka tās interneta meklētājprogramma rāda tikai "sliktus stāstus" par viņu, un solīja iesūdzēt kompāniju tiesā, ja viņš atgrieztos Baltajā namā.