Vakar tiesa Maskavā formāli noteikusi arestu pieciem Ziemeļkaukāza izcelsmes vīriešiem, kuri aizturēti par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību.
Viens no viņiem atzinis savu līdzdalību šajā noziegumā, bet trīs paziņojuši, ka neesot vainīgi. Tomēr, pat ja aizturēti tieši slepkavības veicēji, šo noziegumu nevar uzskatīt par atklātu, kamēr nav zināms, kurš to pasūtījis.
Aizdomās turētie nedēļas nogalē aizturēti Ingušijā, vakar paziņojis Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Vladimirs Markins, kurš tiesai nosūtījis lūgumu viņus apcietināt. Interneta ziņu vietne Newsru.com vēsta, ka viņiem bijis vēl viens līdzzinātājs, kurš aizturēšanas brīdī Groznijā uzspridzinājis granātu un gājis bojā. Gazeta.ru ziņo, ka vakar notikušajā tiesas sēdē savu vainu nozieguma pastrādāšanā atzinis Zaurs Dadajevs, kurš beidzamos desmit gadus dienējis Čečenijas prezidentam Ramzanam Kadirovam pakļautajā iekšlietu ministrijas vienībā Sever. No Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) vadītāja Aleksandra Bortņikova sacītā izriet, ka Z. Dadajevs un Anzors Gubaševs, kurus FSB darbinieki aizturēja pirmos, ir tieši slepkavības veicēji, bet pārējie aizturētie palīdzējuši viņiem sagādāt ieročus un izsekot uzbrukuma upuri. Tiesa, trīs no aizturētajiem savu saistību ar noziegumu kategoriski nolieguši, viens no viņiem pat apgalvojis, ka viņam esot neapstrīdams alibi, tomēr izmeklētāji sarunā ar Krievijas medijiem uzsvēruši, ka pierādījumi nepārprotami liecina par visu vainu.
Laikraksts Kommersant vēsta, ka noziegumu izdevies atšķetināt, pateicoties tiesībsargājošo struktūru rīcībā esošajām tehniskajām iespējām. Proti, pēc tam, kad, izmantojot videonovērošanas kameru ierakstus, izdevies identificēt automašīnu, kurā īsi pēc B. Ņemcova nogalināšanas ielēca slepkava, noskaidrots šīs automašīnas pārvietošanās maršruts iepriekšējās dienās. Citu videonovērošanas kameru ieraksti palīdzējuši identificēt abus cilvēkus, kuri atradušies automašīnā, bet pēc tam noskaidroti arī viņu līdzdalībnieki. Turklāt izmeklētāji pirmo reizi apstiprinājuši, ka slepkavībai ir arī citi liecinieki, atskaitot B. Ņemcova pavadoni Annu Duricku – tie esot «policijas darbinieki, kuri tajā brīdī nepildīja savus dienesta pienākumus». Vienam no Krievijas opozīcijas līderiem Aleksejam Navaļnijam šāds traktējums gan licis pasmīnēt. Viņš jau nākamajā dienā pēc B. Ņemcova slepkavības apgalvoja, ka neticot iespējai, ka divas dienas pirms liela opozīcijas mītiņa B. Ņemcovs netiekot novērots. Cik noprotams, atšķirībā no A. Durickas (viņa jau atgriezusies Ukrainā, pirms tam liecinot, ka neesot redzējusi ne slepkavības brīdi, ne slepkavu), šie policijas (vai citu īpašo dienestu) darbinieki ir redzējuši noziedznieku.
Nedz sestdien, nedz vakar Izmeklēšanas komitejas amatpersonas tā arī nav izteikušās par nozieguma motīviem. B. Ņemcova meita Žanna, kura pašlaik uzturas Vācijā, uzsvērusi, ka ir pārliecināta – neviens no aizturētajiem viņas tēvu nav pazinis un nekādas domstarpības viņiem nav varējušas būt. Ž. Ņemcova ir pārliecināta, ka viņas tēvs nogalināts ja ne pēc varas iestāžu tieša rīkojuma, tad ar to atbalstu.