Ņemcova slepkavības pēdas ved pie Kadirova

Zaurs Dadajevs, kurš svētdien it kā atzinies Borisa Ņemcova slepkavībā, tagad apgalvo, ka ticis spīdzināts un neesot vainīgs © Pochuyev Mikhail, ITAR-TASS

Krievijas izmeklētāji, visticamāk, pasteigušies, dodot mājienus, ka Kremļa opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavība ir atšķetināta un pieci aizturētie (kā arī vēl viens, kurš aresta brīdī gāja bojā) to izplānojuši paši, šādā veidā it kā atriebjoties B. Ņemcovam par musulmaņus aizvainojošiem izteikumiem.

Galvenais aizdomās turētais, Zaurs Dadajevs, par kura vaļsirdīgo atzīšanos svētdien paziņoja Maskavas tiesa, nu apgalvo, ka neesot vainīgs, turklāt sākotnējā atzīšanās no viņa iegūta pēc spīdzināšanas.

Izmeklēšanas komiteja joprojām atturas no oficiālu paziņojumu sniegšanas, tā vietā prasmīgi organizējot informācijas noplūdes presē. Savukārt Krievijas opozīcija, kas kategoriski noraidījusi versiju par to, ka B. Ņemcovs būtu nogalināts dēļ tā, ka aizvainojis musulmaņus, mudinājusi tālāk šķetināt «čečenu pavedienu», atgādinot, ka Z. Dadajeva saimnieks – Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs – neslēpti uzsver savu lojalitāti Krievijas līderim Vladimiram Putinam un šīs nedēļas sākumā nez par ko izpelnījies augstu valsts apbalvojumu – Goda ordeni.

Atzīšanās izsista?

Otrdienas vakarā līdz ar Krievijas Cilvēktiesību padomes (SPČ) pārstāvjiem iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā Z. Dadajevu, Anzoru un Šadidu Gubaševus, Tamerlanu Eskerhanovu un Hamzatu Bahajevu apmeklējis arī avīzes Moskovskij komsomoļec žurnālists. Laikraksts vēsta, ka Z. Dadajevs sūdzējies par spīdzināšanu, kas sākusies īsi pēc tam, kad viņš 6. martā aizturēts Ingušijā. Aizturētais esot sists, viņa galvā uzmaukts maiss, un pratinātāji visu laiku pieprasījuši, lai viņš atzīstas B. Ņemcova slepkavībā, solot, ka šādā gadījumā viņš vismaz paglābs savu kolēģi, kurš arī ticis aizturēts. Sākotnēji Z. Dadajevs liedzies, ka nošāvis B. Ņemcovu, taču vēlāk tomēr atzinies – viņš pats izteicies, ka cerējis, ka viņu aizvedīs uz Maskavu, kur tiesā varēs pastāstīt patiesību, taču šajā sēdē nemaz neesot laists pie vārda. Svētdien, pēc tam, kad Z. Dadajevs stājās tiesas priekšā, tiesnese Nataļja Mušņikova, paziņojot, ka pieņemts lēmums par viņa arestu, norādījusi, ka Z. Dadajevs atzinies pastrādātajā noziegumā. Šis izteikums plaši citēts ne tikai Krievijas, bet arī ārzemju medijos, taču žurnāls Time uzsvēris, ka vismaz tajā sēdes daļā, kas bija atklāta, šāda atzīšanās nav izskanējusi.

Vakar V. Putina tiešā pakļautībā esošās SPČ vadītājs Andrejs Babuškins, kurš runājis ar apsūdzēto, aicinājis Ģenerālprokuratūru un izmeklēšanas komiteju pārbaudīt ziņas par Z. Dadajeva spīdzināšanu, taču reakcija bijusi vairāk nekā dīvaina. Gazeta.ru vēsta, ka izmeklētāji nolēmuši uz pratināšanu izsaukt pašu A. Babuškinu un viņa kolēģi Jevu Merkačovu, jo viņi, lūk, ne tikai «nelikumīgi interesējušies par kriminālprocesu, kurā paši nav iesaistīti», bet arī noplūdinājuši informāciju medijiem, tādējādi traucējot izmeklēšanai, – bet tas jau ir krimināli sodāms nodarījums. Pagaidām nav arī zināma reakcija uz ierosinājumu aizdomās turētos pārbaudīt, izmantojot melu detektoru, bet tikmēr tiesa apstiprinājusi, ka no apsūdzēto advokātiem saņemtas apelācijas par viņiem noteikto drošības līdzekli.

Vienkārši un maz ticami

Izmeklēšanas komitejas oficiālais pārstāvis Vladimirs Markins otrdien kārtējo reizi atgādinājis par to, ka medijos tiek publicēts ļoti daudz nepārbaudītas informācijas – vieni žurnālisti meklējot sensācijas tur, kur to nav, bet citi apzināti publicējot provocējošus materiālus. Tajā pašā laikā izmeklētāji oficiāli nemaz nerunā ar žurnālistiem – laikraksts Novaja gazeta uzskata, ka tas ir tikai tādēļ, ka pašā augšā jeb Kremlī vēl nav izlemts, kurš īsti jāsoda par šo skaļo noziegumu.

Krievijas varasiestādēm pietuvinātās interneta ziņu vietnes Rosbalt publikāciju par to, ka seši musulmaņi noziegumu pastrādājuši tādēļ, ka B. Ņemcovs nopulgojis viņu reliģiju, Novaja gazeta uzskata par savdabīgu lakmusa testu – uz anonīmiem, bet drošiem avotiem balstītās publikācijas mērķis bijis pārbaudīt, kā pret to attieksies Krievijā un ārzemēs. Jāatgādina, ka saskaņā ar šo versiju vienīgais B. Ņemcova slepkavības iemesls bijis tas, ka pēc janvārī Parīzē notikušās masu slepkavības satīriskā žurnāla Charlie Hebdo redakcijā viņš aizstāvējis žurnālistu tiesības uz vārda brīvību un pieminējis «islāma inkvizīciju», gan uzreiz norādot, ka pēc daudziem gadsimtiem šī reliģija kļūs par pieaugušu, gluži tāpat kā kristietība, un musulmaņu pastrādātos terora aktus uzskatīs par tikpat kļūdainiem kā inkvizatoru veiktās spīdzināšanas.

B. Ņemcova līdzgaitnieki, piemēram, Iļja Jašins un bijušais premjerministrs, nav kavējušies šo versiju nodēvēt par absolūti neticamu. Lai gan jau dienu pēc B. Ņemcova slepkavības izmeklēšanas komiteja paziņojusi, ka viņš saņēmis draudus no islāmistu radikāļiem, opozicionāra ilggadējā palīdze Olga Šorina sarunā ar Time noliegusi, ka tā būtu patiesība. «Absolūtas muļķības,» viņa sacījusi. Time pat ironizē, ka tikpat labi islāmisti varētu vērsties pret pašu V. Putinu, kurš Parīzes uzbrukumus nosaucis par barbariskiem, vai Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kurš 11. janvārī piedalījās gājienā Parīzē, nosodot teroristiskos uzbrukumus. Jāatgādina, ka sarunā ar RBK gan Z. Dadajeva, gan brāļu Gubaševu mātes paudušas neticību, ka viņu dēli šādu noziegumu varējuši pastrādāt, reliģiozu motīvu vadīti. Viņi esot apmeklējuši mošejas un ievērojuši lūgšanu laiku, taču nekādā gadījumā nav uzskatāmi par islāma fanātiķiem. «Zaurs nav ļoti ticīgs cilvēks,» sacījusi Aimani Dadajeva.

Vēl vienu triecienu šai versijai, kas būtu ļoti izdevīga Krievijas varasiestādēm, devis laikraksts Moskovskij komsomoļec. Tas noskaidrojis, ka automašīnu ZAZ – Chance, kas tika izmantota, lai B. Ņemcova slepkava aizbēgtu no nozieguma vietas, kaukāzieši iegādājušies pagājušā gada rudenī. Videonovērošanas kameru ieraksti liecina, ka šis auto vairākkārt fiksēts B. Ņemcova dzīvesvietas apkaimē. Ja tā nav sagadīšanās, versija par aizvainotajiem musulmaņiem atkrīt pilnībā, jo Parīzes uzbrukumi notika tikai šā gada janvārī...

Par ko ordenis Kadirovam?

Novaja gazeta veiktā izmeklēšana liecina, ka bez slepkavības organizatora un pasūtītāja šajā gadījumā nav iztikts. Kreisi noskaņotais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs pat riskējis nosaukt viņa vārdu – tas esot kāds bijušais R. Kadirovam uzticamais kaujinieks Ruslans Geremejevs, kura rados ir gan Federācijas padomes loceklis Suleimans Geremejevs, gan Valsts domes deputāts Adams Delimhanovs, gan viņa brālis Alimbeks – tas pats, kura pakļautībā Z. Dadajevs desmit gadu dienējis Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka bataljonā Sever, kas tiek uzskatīts par R. Kadirova personisko gvardi.

Tas varētu liecināt, ka pavēli par B. Ņemcova likvidēšanu devis tieši Čečenijas vietvaldis. Atšķirībā no musulmaņiem, kuru reliģiju B. Ņemcovs nav aizskāris, pašu R. Kadirovu viņš nav kautrējies kritizēt gan par cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā, gan to, ka šajā Krievijā ietilpstošajā republikā atklāti tiek pārkāptas cilvēktiesības, gan to, ka R. Kadirovam lojālie kaujinieki devušies karot uz Ukrainu prokrievisko separātistu pusē, turklāt prezidents pats mudinājis viņus uz šādu rīcību.

Intervijā televīzijas kanālam Rossija 1 Krievijas Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka Ziemeļkaukāza reģionālās pavēlniecības pārstāvis Igors Grudnovs atklājis apbrīnojamu faktu – no dienesta Z. Dadajevs atvaļināts 28. februārī, tas ir, nepilnu diennakti pēc B. Ņemcova slepkavības. Raports par atvaļināšanos iesniegts vēl pagājušā gada 23. decembrī, bet šā gada 27. janvārī Z. Dadajevs uz mēnesi devies atvaļinājumā. Arī šajā gadījumā ir runa par kārtējiem meliem, kuru jēga nav saprotama, jo vairāk tādēļ, ka tos ir pārāk vienkārši atmaskot – 28. februāris šogad bija sestdiena, un ikvienam darba ņēmējam Krievijā ir zināms, ka saskaņā ar likumu viņu var atbrīvot piektdien vai pirmdien, taču ne jau sestdienā. Kad nedz armijas, nedz policijas kadru daļu darbinieki parasti darbā neatrodas.

Tikmēr R. Kadirovs, kurš šīs nedēļas sākumā apbalvots ar Krievijas Goda ordeni, nodēvējis Z. Dadajevu (par slepkavību apcietinātu personu!) par «īstu Krievijas patriotu». Taču, spriežot pēc aizturētā beidzamajiem izteikumiem, viņam bija solīta krietni nopietnāka aizsardzība, un, jūtot, ka cerības nepiepildīsies, šis cilvēks var sākt runāt. Tieši tādēļ tik aktuāla ir prasība nodrošināt viņam maksimālo aizsardzību Ļefortovas izolatorā.

Svarīgākais