Vai Grieķija uzgriezīs muguru Eiropai?

Vai Grieķija patiešām ir gatava sagraut Eiropas Savienības valstu vienotību, vai arī premjers Aleksis Ciprs tikai vēlas demonstrēt savam elektorātam, ka visiem spēkiem cenšas pildīt priekšvēlēšanu solījumus? Atbildes uz šiem jautājumiem, iespējams, tiks saņemtas šodien, kad A. Ciprs viesosies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.

Uz Grieķijas premjera aktivitātēm ar zināmām bažām raugās ES amatpersonas un mediji, bet Kremļa saimniekam viņš devis lielisku iespēju nodemonstrēt, ka ne visi Eiropā vēlas Maskavas izolāciju.

Putins meklē vājos posmus

«Putins ar glaimu, naudas, vēsturiskās un ideoloģiskās propagandas palīdzību metodiski ir uzbrucis ES vājākajiem posmiem. Viņš ir izvērtis kampaņu, lai apliecinātu Maskavas ietekmi vairākos problēmu pārņemtos Eiropas reģionos. Viens no viņa acīmredzamajiem uzdevumiem ir sagraut Rietumu trauslo vienotību attiecībā uz Ukrainas konfliktu,» raksta The New York Times. Avīze norāda, ka Kipras, Ungārijas, Čehijas un Grieķijas līderi ļoti rezervēti izturas pret sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju, ik pa laikam ierunājoties, ka tās būtu iespējams atcelt. Savas veto tiesības sankciju turpināšanai gan šīs valstis nav uzlikušas, bet atsevišķi politologi bažījas, ka tas var notikt, ja Maskava piedāvās pietiekami augstu cenu.

Tieši šādā kontekstā arī tiek vērtēta A. Cipra vizīte Krievijā. Nav nekāds noslēpums, ka Grieķijas sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem nerit gludi, iespējas aizņemties naudu finanšu tirgos līdzinās nullei, tāpēc Grieķijas valdība meklē kādu dāsnu kreditoru. «Pašas lielākās bažas ir par tā dēvēto Trojas zirga plānu, kā izteicies kāds augsta ranga ES ierēdnis. Proti, kas notiks tad, ja Krievija piešķirs Grieķijai miljardiem eiro lielus antikrīzes kredītus apmaiņā pret to, ka Grieķija uzliek veto sankcijām? Šāds solis sagrautu Rietumu vienoto pozīciju Ukrainas jautājumā,» raksta The Financial Times.

Augļi un gāze

Pirms došanās uz Maskavu A. Ciprs vairākās intervijās gan uzsvēris, ka nebrauc uz Krieviju «prasīt kredītus», bet gan vienoties par savstarpēji izdevīgu sadarbību ekonomikā, tirdzniecībā, zinātniskos pētījumos un tehnoloģiskajā attīstībā. Kā šāda sadarbība iespējama situācijā, kad ES un Krievija noteikušas savstarpējas sankcijas, gan nav īsti skaidrs.

Viena no problēmām, ko A. Ciprs vēlas atrisināt Maskavas vizītes laikā, ir Krievijas noteiktais embargo ES ražotajiem lauksaimniecības produktiem. Tiek lēsts, ka pagājušajā vasarā Grieķijas augļu audzētāji vien cieta aptuveni 180 miljonus eiro lielus zaudējumus un bija spiesti izmest atkritumos Krievijas tirgum paredzētās zemenes, persikus un citrusaugļus, atgādina Sueddeutsche Zeitung. Krievija jau ir devusi mājienus, ka tām ES valstīm, kuras «demonstrēs sapratni un vēlmi sadarboties», ir gatava panākties pretim, mīkstinot noteikto embargo. Ziņu aģentūra Bloomberg raksta, ka Krievijas likumdošana allaž ļauj atrast kādas spraugas, ja vien tas, kurš tās meklē, ir pietiekami ietekmīgs. «Piemēram, grieķu lauksaimniekiem varētu atļaut apiet embargo, ja viņi izveidotu kopuzņēmumus ar Krievijas uzņēmējiem,» norāda Bloomberg.

Otrs Atēnām būtiski svarīgais jautājums ir gāzes cenas. Grieķija cer uz kārtējām atlaidēm Gazprom piegādātajai gāzei, paužot gatavību aktīvi iesaistīties Krievijas plānotajā Turkish Stream projektā – citiem vārdiem sakot, tieši Grieķija kļūtu par vārtiem uz Eiropu caur Turciju sūknētajai Krievijas dabasgāzei. AP atgādina, ka vakar Budapeštā, tiekoties Turcijas, Serbijas, Maķedonijas, Ungārijas un Grieķijas ārlietu ministriem, panākta principiāla vienošanās par Turkish Stream atzaru būvi. The Financial Times norāda, ka vienlaikus Grieķija varētu bloķēt ES ideju saņemt Kaspijas jūras gāzi pa gāzes vadu, kas tiktu izbūvēts zem Adrijas jūras.

Tikai pabiedēšana?

Krievijas laikraksti gan norāda, ka ar to šodienas sarunas neaprobežosies – A. Ciprs pavisam noteikti esot ieinteresēts izzondēt situāciju, ja notikumi attīstīties Grieķijai pavisam nelabvēlīgi un šī valsts būs spiesta izsludināt defoltu un izstāties no eiro zonas. Laikraksts Kommersant vēsta, ka Krievija ir gatava apspriest kredītu piešķiršanu Grieķijai apmaiņā pret vairāku grieķu aktīvu nodošanu Krievijas valsts uzņēmumu rokās. Runa ir par gāzes uzņēmumu DEPA, privatizējamo dzelzceļa kompāniju TrainOSE, kā arī Atēnu un Salinoku ostam, norāda Kommersant, atgādinot, ka interesi par šiem projektiem savulaik izrādījis Gazprom un Krievijas dzelzceļš.

The Financial Times komentētājs Volfgangs Minhauss gan šādu scenāriju vērtē kā ļoti maz ticamu, turklāt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, sankcijas un naftas cenu kritums ir atstājuši savu iespaidu uz Krievijas ekonomiku, un Maskavas brīvie finanšu līdzekļi nav neierobežoti. Otrkārt, Grieķija ļoti labi saprot, ka tāds kreditors kā Maskava, kas savus noteikumus diktēs vismaz tikpat skarbi kā starptautiskie aizdevēji, Atēnām var būt pat bīstams. Jo vairāk tāpēc, ka pašlaik Grieķijai pastāv iespēja vērsties dažādās starptautiskās instancēs, bet divpusēja vienošanās ar Krieviju tādu liegs. Treškārt, nedrīkst aizmirst, ka Grieķija joprojām saņem finansējumu no ES un atklāts konflikts ar Briseli var novest pie šo subsīdiju atcelšanas, raksta The Financial Times.

Šādam vērtējumam piekrīt arī The Wall Street Journal, kas norāda – vizītes laikā Maskavā A. Cipram nāksies ļoti uzmanīgi balansēt, lai nodemonstrētu saviem vēlētājiem neatkarību lēmumu pieņemšanā, bet vienlaikus pārāk neaizkaitinātu ES, no kuras akūti nepieciešams jauns finansējums. «Grieķi tikai izmanto Krieviju, lai ieriebtu Berlīnei, pabaidītu to,» ir pārliecināts Berlīnes brīvās universitātes eksperts Teoharis Grigoriadis. Pēc viņa domām, A. Ciprs nepavisam nevēlas padarīt Grieķiju par Krievijas satelītu. «Krievi to saprot un vācieši arī. Tas ir tikai teātris, spēle Grieķijas izpildījumā,» viņš sacījis sarunā ar The Financial Times. Laikraksts norāda, ka Grieķija līdzīgi nerīkojas pirmo reizi – kad tai sabojājas attiecības ar Rietumiem, šī valsts allaž cenšas šantažēt savus partnerus, imitējot vētrainu sadarbību ar Maskavu. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā Grieķija jutās aizvainota par to, ka NATO pārāk lielu lomu sākusi spēlēt tās tradicionālā sāncense Turcija. Toreiz Grieķijas valdība, nespējot citādā veidā izdarīt spiedienu uz NATO, piedāvāja PSRS ierīkot savu jūras kara flotes bāzi Sirosas salā. «Simptomātiski, ka šī vienošanās tā arī netika noslēgta – tāds ir daudzu Grieķijas un Krievijas kopējo plānu liktenis,» norāda The Financial Times.