Putina Uzvaras diena austrumu gaumē

Jau kopš marta vidus notiek gatavošanās Uzvaras dienas parādei, kurā piedalīsies aptuveni 16 000 karavīru, 200 bruņutehnikas vienību un vismaz 150 lidmašīnu un helikopteru © Scanpix

Pirms trim gadiem, uzsākot gatavošanos grandiozām svinībām par godu 70. gadadienai kopš nacistiskās Vācijas sakāves, Krievijas prezidents Vladimirs Putins noteikti cerēja, ka 2015. gada 9. maijā Maskavas Sarkanais laukums kļūs par pasaules nabu. Taču Krievijas agresija pret Ukrainu novedusi pie tā, ka Rietumu valstu līderi atteikušies braukt uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā, un Kremļa saimniekam sava viesmīlība un vēriens būs jāizrāda Ķīnas, Indijas, Ziemeļkorejas, Vjetnamas, Palestīnas un Mongolijas augstākajām amatpersonām.

«Pirms desmit gadiem, kad tika atzīmēta uzvaras 60. gadadiena, Putins uzņēma ASV un Francijas prezidentus Džordžu Bušu un Žaku Širaku, kā arī Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu. Šoreiz augstākā līmeņa viesi ieradīsies no Ķīnas un Indijas, tādējādi akcentējot, ka, pēc Rietumu sankciju ieviešanas, Krievija mēģina stiprināt alianses ar šīm valstīm,» raksta britu avīze The Guardian. Tas gan ir piespiedu solis, jo patiesībā V. Putins ļoti cerēja ja ne uz ASV prezidenta Baraka Obamas, tad vismaz vadošo Eiropas valstu līderu viesošanos Maskavā. Tomēr šīs valstis būs pārstāvētas tikai vēstnieku līmenī, un labākajā gadījumā Krievijas līderis varēs lepoties, ka viņam izdevies sašķelt Eiropas vienotību, jo Maskavā plāno ierasties Grieķijas, Kipras un Čehijas prezidenti. Čehijas prezidents Milošs Zēmans dzimtenē izjustā spiediena ietekmē gan pagājušās nedēļas nogalē sācis laipot, paziņojot, ka uz Maskavu viņš gan braukšot, lai pieminētu tos padomju karavīrus, kuri piedalījās Čehoslovākijas atbrīvošanā no nacistiem, bet uz militāro parādi neiešot, šo laiku izmantojot sarunām ar Slovākijas premjeru Robertu Fiko. Tiesa, paša R. Fiko kanceleja nav apstiprinājusi, ka valdības vadītājs ieplānojis 9. maijā apmeklēt Maskavu.

Krievijas amatpersonas ziņu aģentūrai RIA Novosti stāstījušas par 25 līdz 30 valstu vadītājiem, kuri ieradīsies uz Uzvaras dienas svinībām, bet V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs solījis, ka galīgais goda viesu saraksts tiks izziņots līdz aprīļa beigām. Jau tagad ir zināms, ka Vācijas kanclere Angela Merkele Maskavā ieradīsies 10. maijā un kopā ar V. Putinu noliks vainagu pie Nezināmā kareivja kapa. Ņemot vērā nacistiskās Vācijas lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā, bija skaidrs, ka pavisam ignorēt Maskavā rīkotos pasākumus Vācijas valdības vadītāja nevar. Tajā pašā laikā Ukrainas amatpersonas skaidri un gaiši paziņojušas, ka pašreizējos apstākļos ierašanās Maskavā nav iespējama – interesanti, ka Ukrainā šogad pirmo reizi tiks atzīmēta gan kara upuru piemiņas diena 8. maijā, gan uzvara pār nacistisko Vāciju 9. maijā.

Ļoti iespējams, ka Rietumos attieksme pret Maskavas iecerētajām svinībām būtu citādāka, ja vien Kremlis saskaņā ar tradīciju neliktu uzsvaru uz militāro parādi un jaunu ieroču demonstrāciju – par šāgada parādes naglu jau pasludināts jaunais tanks Armata un krasta apsardzes baterija Bastion, kas, kā lepni raksta Krievijas bulvāru prese, padzinusi amerikāņu karakuģus no Melnās jūras Krimas aneksijas laikā. Bieži vien šie superieroči gan izgatavoti vien pāris eksemplāros, un līdz nonākšanai armijas bruņojumā tiem vēl ļoti tāls ceļš ejams. Piemēram, šogad tikai mēnesi pirms parādes noskaidrojies, ka tajā tomēr netiks demonstrēts piektās paaudzes iznīcinātājs T–50, jo kara lidmašīna neesot izgājusi visas nepieciešamās tehniskās pārbaudes. Arī slavenā Armata parādes mēģinājumu laikā uzvedusies diezgan kaprīzi – turklāt to raksta nevis kādi opozīcijas blogeri, bet gan avīzes, kuras regulāri atbalsta V. Putina valdību.

Nedz ASV, nedz Eiropas valstu vadītāji neslēpj, ka galvenais iemesls, kādēļ viņu nebūs līdzās V. Putinam Sarkanā laukuma tribīnē, ir agresija pret Ukrainu. Čehu laikraksts Mlada fronta Dnes trāpīgi raksta, ka tie paši tanki, kas 9. maijā brauks pa Sarkano laukumu, iespējams, bijuši iesaistīti uzbrukumos Ukrainas armijai netālu no Debaļceves vai Mariupoles. «Un šie tanki ir ļoti līdzīgi tiem, kuri 1968. gadā okupēja Prāgu, 1956. gadā iebruka Ungārijā un 1953. gadā apspieda sacelšanos Austrumvācijā,» piebilst avīze. Arī Sueddeutsche Zeitung norāda, ka laikā, kad Ukrainas austrumos joprojām iet bojā cilvēki, turklāt nav nekādu šaubu par Krievijas sniegto militāro palīdzību separātistiem, Rietumu valstu līderiem nav nekādas vajadzības klausīties ieroču žvadzināšanā. Turklāt vēl raudzīties uz Svētā Georgija lentītēm, kuras kā simbolu pilnībā sakompromitējuši Krimas aneksijas veicēji un Austrumukrainas separātisti. Atsevišķi politologi pat ne īpaši politkorekti norāda, ka Krievijai kā valstij ir nepieciešama psihoanalītiķa palīdzība, jo uzvaru pirms daudziem gadu desmitiem notikušā karā tā atzīmē tā, it kā būtu zaudējusi un alktu revanša.

Bet no Krievijas amatpersonām tikmēr dzirdama ierastā žēlošanās par «mēģinājumiem pārrakstīt kara vēsturi». «Šodien mēs redzam ne tikai mēģinājumus sagrozīt kara notikumus, bet arī ciniskus melus. Bezkaunīgi tiek apmelota vesela cilvēku paaudze, kas atdeva visu uzvarai, aizstāvēja mieru uz zemes. Šādas rīcības mērķis ir acīm redzams: mazināt Krievijas spēku un morālo autoritāti, izmantot vēsturiskas spekulācijas savās ģeopolitiskajās spēlēs,» nesenajā 9. maija svinību rīcības komitejas sēdē sacījis V. Putins. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova sarunā ar The Guardian sūrojusies, ka «Eiropas valstu līderi saviem Otrā pasaules kara veterāniem aizmirsuši pajautāt, vai ir pareizi boikotēt tos, kuri zaudēja simtiem tūkstošus cilvēku, glābjot Eiropu no fašisma». Arī Krievijas mediji, pat tāda savulaik cienījama avīze kā Argumenti i Fakti, jau vairākas nedēļas regulāri publicē rakstus par «nepateicīgajiem eiropiešiem».

Itin viedus vārdus šā mēneša sākumā RIA Novosti sacījis D. Peskovs: «Tie ir mūsu svētki, tāpēc, ka esam uzvarētāji, un svētki mūsu veterāniem, kuri uzvarēja šajā karā.» Taču praksē, vismaz attiecībā uz veterāniem, kuru paliek aizvien mazāk un mazāk, tā parasti Krievijā nenotiek, un rūpes par Otrā pasaules kara dalībniekiem bieži vien izvēršas farsā. Krievijas mediji, piemēram, ziņo par plāniem attiecināt amnestiju arī uz tiem veterāniem, kuri pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus, vai ideju obligāti ieviest lielveikalos īpašas kases, kas apkalpos tikai kara dalībniekus...

Svarīgākais