Sašutuma vētru Šveices baņķieru un politiķu aprindās izraisījusi Vācijas gatavība iegādāties no kādas šveiciešu bankas nozagtu informāciju, kas satur datus par aptuveni 1500 Vācijas pilsoņiem, kuri, izmantojot kaimiņvalsts bankas, izvairījušies no nodokļu maksāšanas.
Anonīms piedāvātājs par disku, kurā ierakstīta bankas HSBC informācija, prasot 2,5 miljonus eiro, un Vācijas valdība ir noskaņota to pirkt.
"Mums jādara viss, lai šo informāciju iegūtu – protams, ja tā ir nekļūdīga un palīdzēs atklāt cilvēkus, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas," paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt Vācijas finanšu ministrijas pārstāvis Mikaēls Offers piebildis, ka "galīgais lēmums tiks pieņemts saskaņā ar precedentu tā dēvētajā Lihtenšteinas lietā 2008. gadā". Reuters atgādina, ka toreiz Vācijas slepenpolicija par 5 miljoniem eiro iegādājās no Lihtenšteinas bankas LTG nozagtu informāciju par vāciešiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, izmantojot šīs valsts bankas. Tas noveda ne tikai pie pazīstamu cilvēku atmaskošanas (izrādījās, ka gandrīz miljonu eiro šādā veidā bija noslēpis bijušais Deutsche Post vadītājs Klauss Cumvinkels), bet arī starptautiska skandāla – Lihtenšteinas kroņprincis Aloīzs apsūdzēja Vāciju "uzbrukumā" savai valstij un gandrīz jau aizrunājās līdz pašreizējās valdības un Trešā reiha salīdzināšanai.
Pašlaik tālu no tā nav Šveice. "Tas ir tāds jauns banku laupīšanas paveids. Agrāk, lai tiktu pie naudas, bija jāiet uz banku un jāpiedraud ar ieroci, bet tagad to iespējams paveikt elektroniski, vienkārši nozogot informāciju," sarunā ar radiostaciju Deutschlandfunk uzsvēris Šveices parlamenta deputāts Pirmins Bišofs, kurš norādījis, ka valstis, kurās ir likuma vara, šādas metodes nedrīkstētu izmantot. Līdzīgu viedokli izteicis Šveices finanšu ministrs Hanss Rūdolfs Mercs, kurš norādījis, ka Šveices varas iestādes nesniegs nekādu juridisku palīdzību Vācijai jautājumos, kas saistīti ar nozagto informāciju. Jāatgādina, ka pagājušogad starp Vāciju un Šveici jau izcēlās skaļš strīds, kad toreizējais Vācijas finanšu ministrs Pērs Šteinbriks apsūdzēja Šveici, ka tā iedrošinot vāciešus izvairīties no nodokļu maksāšanas. Toreiz Šveices laikraksts ministru nodēvēja par "personu, kuru šveicieši ienīst visvairāk".
Šveices prezidente Dorisa Leitharda uzsvērusi, ka, pēc viņas domām, Vācijai nebūtu korekti izmantot informāciju, kas iegūta nelegālā ceļā. Interesanti, ka šādās pašās domās ir A. Merkeles kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – Brīvo demokrātu partija. Šīs partijas līderis, ārlietu ministrs Gvido Vestervalle, uzsverot, ka nodokļu nemaksāšana ir apkarojama, norādījis, ka šajā cīņā "nedrīkst piemirst par pašu likumiem un konstitūciju", ziņo AP. Tomēr pašlaik Vācijas valdībā, šķiet, valda viedoklis, ka no 100 līdz 200 miljoniem eiro, kas nav samaksāti nodokļos, jāatgūst par jebkādu cenu.