Šīsdienas Eiropadomes sanāksmē galvenais jautājums ir migrācijas plūdu savaldīšana. Valstu vadītāji, premjeru Māri Kučinski ieskaitot, centīsies pierunāt Turciju ņemt migrantus atpakaļ pie sevis, apmaiņā piedāvājot nelielu naudas summu. Tāds ir Eiropas glābšanas plāns.
Politiķu runas par Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu efektīvāku aizsardzību un jaunas aģentūras izveidi šim nolūkam rada maldīgu priekšstatu, ka turpmāk svešinieki vairs netiks pie mums ielaisti. Taču patiesībā ar vārdu aizsardzība tiek domāta tā pati neefektīvā migrantu aprūpes sistēma, ar ko robežsargi jau ilgstoši darbojas operācijā Frontex. Viņi nevis nelaiž migrantus Eiropā, bet gluži pretēji – pasniedz roku, palīdz izkāpt uz sauszemes, iedod siltu segu un ceļvedi turpmākajām gaitām. Egejas jūrā tagad uzturas četru NATO valstu karakuģi, bet arī to funkcija ir novērot, ziņot un nepieciešamības gadījumā glābt. Šādi papildspēki noteikti sniedz lielāku drošības izjūtu ļaudīm, kas kontrabandistu sarūpētajās gumijas laivās dodas jūrā. Nedz robežsargiem, nedz armijai nav un netiks dots uzdevums viņus aizkavēt. Tikai izķeksēt no ūdens un sasildīt.
Mums pienākas vairāk!
Nedēļas nogalē Eiropas māja Rīgā rīkoja diskusiju par Eiropas ārējās robežas stiprināšanu. Piedalījās ministri, parlamentārieši, eksperti. Līdzīgas parunāšanas notikušas arī agrāk, taču šajā reizē tika aizskarts tāds būtisks temats kā eiropiešu tiesības dzīvot labāk par citiem.
Sociālantropoloģe Ieva Raubiško spriež, ka eiropieši pašlaik dzīvo ar tādu «palaimēšanās morāli» – mēs te piedzimām, tāpēc mums pienākas, bet viņiem ne. «Šī ir ļoti neērta patiesība – mūsu labā dzīve un brīvais tirgus tiek nodrošināti uz citu – ārpus Eiropas Savienības dzīvojošu – cilvēku rēķina.» Minētā eksperte ir pieskaitāma pie tā dēvētajiem velkamistiem, – ekonomiskos migrantus nevajag atdalīt no kara bēgļiem, jālaiž iekšā pēc iespējas vairāk cilvēku, mums jābūt atvērtiem daudzveidībai utt. Taču bez saprātīga morāla pamatojuma tiešām grūti rast attaisnojumu eiropiešu tiesībām uz labāku dzīvi. Ekspertei ar līdzību mēģināja atbildēt eiroparlamentārietis Artis Pabriks. Blaumaņa Nāves ēnā pēc vairākām uz ledus gabala pavadītām dienām jūrā iepūstajiem zvejniekiem klāt piebrauca igauņu laiva. Pateica, ka var uzņemt tikai septiņus. Trim latviešiem nācās palikt uz ledus. «Ļoti daudziem vajag palīdzēt, bet pasaule nav taisnīga,» konstatē A. Pabriks. Katrai valstij ir savas spējas, sava kapacitāte, un ar humāno palīdzību, bēgļu uzņemšanu un pat militāru spēku nav iespējams atrisināt sunnītu un šiītu konfliktu, kas lielā mērā ir migrācijas nepatikšanu cēlonis.
Cerības uz Turciju
Efektīvas receptes migrantu plūsmas samazināšanai joprojām nav. Visas cerības uz Turciju, kas jau uzņēmusi 2,5 miljonus cilvēku. Eiropa tagad mēģina sarunāt, ka apmaiņā pret trīs miljardiem eiro Turcija ņems atpakaļ savienībā ienākušos ekonomiskos migrantus. Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne vēsta, ka no tiem ienācējiem, kam nepienākas patvērums, pašlaik tikai 40% tiek nogādāti, no kurienes nākuši. Pārējie 60% tātad klīst pa Eiropu, un neviens nezina, ar ko viņi nodarbojas. Teorētiski vajadzētu panākt, lai šie ļaudis otrā jūras pusē nemaz netiek iekāpt noziedznieku laivās. Taču, kā Neatkarīgajai paskaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jaunās Eiropas krasta un robežapsardzes aģentūras uzdevums būs cits – nākt palīgā valstīm, kas netiek galā ar ienākošo migrantu plūsmu vai nevēlas to apstrādāt. Līdzīgi kā mūsu policisti gājuši talkā Slovēnijai šķirot bēgļus un nodrošināt sabiedrisko kārtību. Aģentūra būs tiesīga arī veikt personu atgriešanas procedūras. Mūsu ministrs uzskata, ka to nevar saukt tikai par segu dalīšanu. ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls šo piedāvājumu ir nodēvējies pat par «Eiropas līmeņa atbildi Eiropas mēroga problēmai». Aģentūras rīcībā būs 1500 robežsargu, 50 no Latvijas. Nepieciešamības gadījumā triju dienu laikā viņi dosies uz jebkuru no ES dalībvalstīm, kur radušies sarežģījumi.
6 miljardi šķēršļu
Debatētājiem Eiropas mājā neklātienē video formātā pievienojās arī eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins. Viņš min četras lietas, kas, pēc sociālistu domām, neatliekami darāmas migrācijas krīzes risināšanā. Jāpārstāj pārdot ieročus valstīm, kas atbalsta teroristu filozofiju, jāinvestē nauda migrantu plūsmas izcelsmes vietās. Jāpārtrauc cilvēku pārvietošanas bizness un «jāaizsargā ārējās robežas tā, it kā mēs dzīvotu Eiropas Savienotajās Valstīs».
Uz spēles likti būtiski Eiropas labumi – Šengena un brīvais tirgus. Taču nosaukto uzdevumu īstenošanai ir arī ārkārtīgi daudz šķēršļu. Grieķijai ir ap 3000 salu, bet cilvēku kontrabandistu gada peļņa ir aptuveni 6 miljardi eiro.