Beļģija un Eiropa šķetina teroristu tīklu
Nedēļu pēc Briselē notikušajiem terora aktiem, kas, saskaņā ar jaunāko informāciju, prasījuši 35 cilvēku dzīvības (neskaitot trīs teroristus pašnāvniekus), turpinās pret teroristiem mērķēti īpašo dienestu reidi ne tikai Beļģijā, bet arī citās Eiropas valstīs.
Beļģijā, šķiet, izdevies aizturēt cilvēku, kurš 22. marta rītā Zaventemas lidostā ieradās kopā ar diviem spridzinātājiem pašnāvniekiem, tāpat kļuvis skaidrs, ka Briseles terora aktu veicēji bijuši cieši saistīti ar to pašu teroristu šūniņu, kas pagājušā gada 13. novembrī sarīkoja 130 cilvēku dzīvības prasījušos uzbrukumus Parīzē.
Francijas prezidents Fransuā Olands jau paspējis paust gandarījumu par to, ka šis teroristu tīkls, šķiet, beidzot esot likvidēts, tomēr drošības eksperti apšauba, vai tas līdz galam izdevies. Bet Beļģijas varas iestādēm tikmēr nākas meklēt atbildes uz nepatīkamiem jautājumiem – kādēļ 22. marta uzbrukumi pieļauti, neraugoties uz plašajiem pret islāmistiem vērstajiem reidiem, kas notiek kopš novembra, kāpēc kārtējo reizi koordinācijas trūkuma dēļ ignorēti signāli par radikālajiem islāmistiem, un kādēļ no ieslodzījuma pirms termiņa atbrīvoti par smagiem noziegumiem notiesāti cilvēki, divi no kuriem pirms nedēļas uzspridzinājās Briselē?
Upuru skaits pieaug
«Slimnīcās ir miruši četri pacienti, lai gan mediķi darīja visu iespējamo. Upuru skaits ir pieaudzis līdz 35 cilvēkiem,» vakar savā Twitter kontā ierakstījusi Beļģijas veselības aizsardzības ministre Magija de Bloka. Dienu iepriekš oficiāli tika vēstīts, ka no 340 cilvēkiem, kas tika ievainoti pagājušās nedēļas sprādzienos lidostā un metro vilcienā, 101 joprojām ir slimnīcās, turklāt 62 cilvēki atrodas reanimācijas nodaļās, un daudzu stāvoklis ir ļoti smags – cilvēki cietuši no nopietniem ķermeņa apdegumiem.
Tikai pagājušās nedēļas nogalē tika pabeigta bojāgājušo identifikācija, un varas iestādes vēstījušas, ka uzbrukumos dzīvību zaudējuši Beļģijas, Lielbritānijas, Itālijas, Ķīnas, Nīderlandes, Francijas, Vācijas, Zviedrijas un ASV pilsoņi. Medijus jau aplidojusi ziņa par Lielbritānijas pilsoņa Deivida Diksona fatālo neveiksmi. Viņš atradies lidostā brīdī, kad izlidošanas zālē uzsprāga divas bumbas, un pēc kāda laika saviem radiniekiem nosūtījis īsziņu, ka neesot cietis. Taču stundu vēlāk D. Diksonam nepalaimējās atrasties metro vagonā, kas tika uzspridzināts īsi pēc atiešanas no Maalbeek stacijas, un viņš gājis bojā.
Svētdien Briseles Biržas laukumā, kas pagājušonedēļ stihiski tika pārvērsts par piemiņas vietu bojāgājušajiem, bija iecerēta masu manifestācija, kuras rīkotāji vēlējās paust solidaritāti ar cietušajiem un viņu tuviniekiem, kā arī apliecināt, ka teroristu aktivitātes nespēj iebiedēt pilsoņus. Tomēr oficiālā demonstrācija tika atcelta pēc varas iestāžu lūguma. Pilsētas mērs Īvs Maijē bija norādījis, ka pašreizējos apstākļos lielas demonstrācijas rīkošana nebūtu produktīva, jo rūpes par tās dalībnieku drošību atrautu policiju un citus dienestus no brīvībā palikušo teroristu vajāšanas. Tomēr policijas īpašo uzdevumu vienībām vienalga nācās iejaukties pēc tam, kad cilvēkiem, kuri vēlējās nolikt ziedus un godināt upuru piemiņu, pievienojušies vairāki simti gados jaunu cilvēku, kuru atribūtika liecinājusi par piederību galēji labējiem grupējumiem. Vietējie mediji vēsti, ka šie jaunieši, visticamāk, radikāli noskaņotie futbola fanu klubu biedri, izklieguši provocējošus saukļus (piemēram – Nāvi arābiem!) un salutējuši nacistu sveicienā, tāpēc policija bijusi spiesta viņus izklīdināt ar ūdensmetēju palīdzību. Briseles mērs šo ļaužu grupu nosaucis par «neliešiem», bet premjerministrs Šarls Mišels intervijā ziņu aģentūrai Belga paudis sarūgtinājumu par to, ka viņi iztraucējuši mierīgu piemiņas brīdi.
Spridzinātāji un notvertais
Visus trīs teroristus, kuri uzbrukuma laikā zaudēja dzīvību, policijai jau ir izdevies identificēt. Terora aktu Briseles stacijā sarīkojis Halids el Bakraui, bet lidostā uzspridzinājās viņa brālis Ibrahīms un Nadžims Lašaū. Jau noskaidrojies, ka N. Lašaū DNS pēdas atrastas uz spridzinātāju pašnāvnieku vestēm, kas pagājušā gada novembrī tika izmantotas Parīzes terora aktos – neoficiāla informācija liecina, ka
N. Lašaū bijis šo spridzekļu izgatavotājs. Savukārt H. el Bakraui noīrējis dzīvokli, kurā vēlāk tika atrasts slēpjamies Parīzes terora aktu līdzdalībnieks Salehs Abdeslams, kuru pēc ilgstošas meklēšanas Beļģijas policijai izdevās atrast vien pirms nepilnām divām nedēļām. Tas apliecina, ka Parīzes un Briseles uzbrukumu veicēji bijuši savstarpēji saistīti un, visticamāk, uzbrukumus Briselē pasteidzinājis
S. Abdeslama arests – viņa līdzdalībniekiem nācies rīkoties, bažījoties, ka viņš pratināšanas laikā varētu izpaust teroristu nodomus.
Žurnālists Nikolā Enēns, kurš 10 mēnešus pavadījis grupējuma Islāma valsts gūstā, sarunā ar AP vērsis uzmanību uz to, ka no četriem cilvēkiem, kas tika meklēti pēc Parīzes terora aktiem, trīs bija iesaistīti uzbrukumos Briselē, turklāt šoreiz bija kļuvuši par lielgabalu gaļu. Tas, kurš no teroristiem izdzīvo, bet kurš mirst šādos uzbrukumos, sniedz vērtīgu informāciju par teroristu šūniņu struktūru, par to, kurus savus biedrus tā uzskata par aizstājamiem, bet kurus – par svarīgiem nākamā uzbrukuma gatavošanā. Turklāt šīs lomas nav pastāvīgas, norāda N. Enēns, vēršot uzmanību uz to, ka Briselē upurēti cilvēki, kuriem Parīzē nebija jāriskē ar savām dzīvībām. Šādā veidā Islāma valsts arī atbrīvojas no nevēlamiem lieciniekiem, un nebūtu nekāds pārsteigums, ja izrādītos, ka arī S. Abdeslamam uzbrukumos Beļģijā bija atvēlēta pašnāvnieka loma.
Kopš pagājušās otrdienas Beļģijas policija veikusi neskaitāmus reidus gan Briselē, gan citās valsts pilsētās, piemēram, Antverpenē un Mehelenā. Oficiālā informācija gan parasti aprobežojas vien ar aizturēto skaita minēšanu (jāpiebilst, ka liela daļa no šiem cilvēkiem pēc dienas vai divām tiek atbrīvoti), sīkākas detaļas nesniedzot. Tomēr, kā raksta Le Sour un citi Beļģijas izdevumi, ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka izdevies apcietināt cilvēku, kuru videonovērošanas kameras fiksējušas kopā ar diviem spridzinātājiem lidostā – viņu pazinis arī taksometra vadītājs, kurš šo kompāniju vedis uz lidostu.
AFP raksta, ka apcietinātais, kuram svētdien oficiāli izvirzītas apsūdzības terora akta veikšanā, esot Feisals Šefo, kurš pats apgalvojis, ka nodarbojas ar žurnālistiku, specializējoties bēgļu problēmu jautājumos. Varas iestādēm šis cilvēks gan labāk esot pazīstams kā musinātājs un kūdītājs. Viņš regulāri apmeklējis Maksimiliāna parkā (netālu no Ziemeļu dzelzceļa stacijas) ierīkoto bēgļu nometni, uzstājies ar provokatīvām runām un, spriežot pēc visa, mēģinājis starp bēgļiem atrast tos, kuri gatavi nostāties uz džihāda takas. AFP vēsta, ka Briseles mērs Ī. Maijē jau pagājušā gada sākumā pievērsis uzmanību šīm aktivitātēm, taču bijis grūti juridiski pamatot aizliegumu F. Šefo apmeklēt bēgļu centru. Šā cilvēka loma Briseles terora aktos joprojām nav skaidra – iespējams, ka viņam bija dots rīkojums uzspridzināties pašam (lidostā atrada vienu ceļasomu ar nedetonējušu spridzekli), bet, iespējams, F. Šefo bija jākontrolē pašnāvnieki. Beļģijas varas iestādes neizpauž, vai viņš ir sniedzis kādas liecības. Joprojām tiek meklēts cilvēks, kurš redzēts pavadām H. el Bakraui uz metro staciju, savukārt Itālijā esot izdevies aizturēt kādu alžīrieti, kurš nodrošinājis teroristus ar viltotiem dokumentiem. Aresti veikti arī Vācijā, Nīderlandē, Francijā un citur, taču nav apstiprinājuma, ka tie saistīti tieši ar uzbrukumiem Briselē.
Varas iestādēm jātaisnojas
Jau pagājušajā ceturtdienā Beļģijas iekšlietu ministrs Žans Žambons un tieslietu ministrs Koens Gēns piedāvājās atkāpties no amata, un, lai gan premjers demisiju nepieņēma, dienu vēlāk abiem valdības locekļiem nācās atbildēt uz ļoti nepatīkamiem parlamentāriešu jautājumiem par to, kādēļ pieļauts šis uzbrukums. Kaislības uzkurinājuši beļģu mediji un atsevišķi drošības eksperti, kuri norādījuši, ka no arestētā un ievainotā S. Abdeslama «par katru cenu» vajadzējis izspiest liecības par teroristu plāniem, taču tas nav izdarīts. Uz šo pārmetumu abiem ministriem gan ir pienācīga atbilde – varas iestādes darbojušās likuma ietvaros, bet pret aizturēto klusēšanu citi līdzekļi kā spīdzināšana, kas demokrātiskā valstī nav pieļaujama, diemžēl nav izgudroti.
Taču Ž. Žambonam nācies atzīt, ka kļūdas ir pieļautas un palaists garām brīdis, kad tieši šos trīs vīriešus varēja identificēt kā draudu valsts drošībai un, kā minimums, pievērst viņiem vairāk uzmanības. Pagājušā gada vasarā Turcijas varas iestādes aizturēja I. el Bakraui, kurš bija ceļā uz Sīriju, lai pievienotos Islāma valsts kaujiniekiem. Jau tad Beļģijai un Nīderlandei (I. el Bakraui izvēlējās deportāciju uz Amsterdamu) tikuši nosūtīti dokumenti par viņa saistību ar teroristiem, taču – tie kaut kur noklīduši, un tagad vaina par šo nolaidību tiek uzvelta kādam Beļģijas vēstniecības Turcijā ierēdnim. Savukārt decembrī I. el Bakraui uzvārds iekļauts ASV īpašo dienestu izstrādātajā potenciālo teroristu sarakstā, taču beļģu drošībnieki atkal tam nav pievērsuši vajadzīgo uzmanību.
Beļģijas mediji vērš uzmanību arī uz pārlieku lielo iecietību pret notiesātajiem noziedzniekiem, atgādinot, ka 29 gadus vecajam I. el Bakraui vēl vajadzētu izciest cietumsodu. 2010. gada septembrī viņam tika piespriesti 10 gadi cietumā par mēģinājumu aplaupīt valūtas maiņas punktu Briselē, turklāt šā nozieguma pastrādāšanas laikā ar lodi, kas izšauta no Kalašņikova automāta, tika ievainots policijas virsnieks. Tomēr Beļģijas liberālie likumi pat šāda kalibra noziedzniekam ļāva iznākt brīvībā jau pēc četriem gadiem. Jaunākais brālis, 27 gadus vecais Halids 2011. gada februārī tika notiesāts uz pieciem gadiem cietumā par bruņotām laupīšanām (arī šajā lietā figurēja Kalašņikova automāti), taču jau 2013. gada decembrī par priekšzīmīgu uzvedību tika atbrīvots. Pat tas, ka pērn viņš pārkāpa nosacītās atbrīvošanas noteikumus un sāka bēguļot, nepamudināja varas iestādes uz intensīvāku noziedznieka meklēšanu – tiesas dokumentos lasāms vien tas, ka viņš neierodoties uz sēdēm un neesot sazvanāms.