ASV, Lielbritānijas un Turcijas ieroču ražotāji riskē palikt ārpus ES pārapbruņošanās plāna

ASV, Lielbritānijas un Turcijas ieroču ražotāji netiks iekļauti jaunajā Eiropas Savienības (ES) aizsardzības finansējumā 150 miljardu eiro apmērā, ja šīs valstis neparakstīs aizsardzības un drošības līgumus ar Briseli, vēsta laikraksts "Financial Times".

Plānotais fonds ieroču iegādei būs pieejams tikai ES aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem un uzņēmumiem no trešajām valstīm, kas parakstījušas aizsardzības līgumus ar bloku, trešdien paziņoja amatpersonas.

Tas arī neiekļaus uzlabotās ieroču sistēmas, attiecībā uz kurām trešajām valstīm ir izstrādes tiesības, kas ir ierobežojums to izstrādei vai noteiktu komponentu izmantošanai, vai arī kontrole pār to iespējamo izmantošanu, amatpersonas paskaidroja.

Tas izslēgtu ASV pretgaisa un pretraķešu aizsardzības platformu "Patriot", ko ražo aizsardzības uzņēmums RTX, un citas ASV ieroču sistēmas, attiecībā uz kurām Vašingtonai ir ierobežojumi par to, kur tās var izmantot.

Tāda politika ir uzvara Francijai un citām valstīm, kas ir pieprasījušas, ka aizsardzības investīcijām kontinentā ir jāizmanto pieeja, ka tiek iepirkts Eiropā ražotais, ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa radītās bažas par ASV kā aizsardzības partnera un piegādātāja ilgtermiņa uzticamību, vēsta izdevums.

Vismaz 65% no produktu vērtības ir jāiztērē ES, Norvēģijā un Ukrainā.

ES dalībvalstis nevarēs tērēt naudu par produktiem, "ja ir iespējama kontrole attiecībā uz šo ieroču izmantošanu vai mērķi", teica amatpersona, norādot, ka "tā būtu reāla problēma, ja valstu iegādāto aprīkojumu nevarētu izmantot kādas trešās valsts iebildumu dēļ".

Lielbritānija ir aktīvi lobējusi, lai tiktu iekļauta šajā iniciatīvā, jo īpaši ņemot vērā tās galveno lomu Eiropas "ieinteresēto pušu koalīcijā", kuras mērķis ir stiprināt kontinenta aizsardzības spējas. Lielbritānijas aizsardzības uzņēmumi, jo īpaši "BAE Systems" un "Babcock International", ir cieši integrēti ES valstu, piemēram, Itālijas un Zviedrijas, aizsardzības nozarēs.

Sarunas starp Londonu un Briseli par aizsardzības vienošanos ir sākušās, taču tās ir iestrēgušas, jo tiek pieprasīts noslēgt plašāku ES un Lielbritānijas līgumu, kas ietvertu arī tādus strīdīgus jautājumus kā zvejas tiesības un migrācija, liecina "Financial Times" rīcībā esošā informācija.

Laikrakstā pausts, ka Lielbritānijas un Turcijas izslēgšana radītu problēmas lielākajiem Eiropas aizsardzības uzņēmumiem, kuriem ir ciešas saites ar ražotājiem vai piegādātājiem šajos tirgos.

Uz lūgumu komentēt Londonas nostāju attiecībā uz jaunā ES fonda noteikumiem, otrdien kāda britu amatpersona sacīja, ka Lielbritānija ir "gatava sadarboties Eiropas aizsardzības jomā plašākas Eiropas drošības interesēs, lai novērstu Eiropas aizsardzības tirgu sadrumstalotību un izveidotu juridiskas struktūras, kas ļautu dalībvalstīm sadarboties ar trešajām valstīm".

Tas izraisījis ievērojamu satraukumu Lielbritānijas aizsardzības nozarē. Kāds augsta ranga Lielbritānijas aizsardzības nozares iekšējais eksperts sacīja, ka tas rada "nopietnas bažas", piebilstot, ka "saskatām milzīgas iespējas, un ir pareizi, ka Lielbritānija tiek uzskatīta par daļu no Eiropas".

Iepriekšējie Francijas mēģinājumi ierobežot ES uzņēmumu izdevumus aizsardzībai ir sastapušies ar stingru pretestību no tādām valstīm kā Vācija, Itālija, Zviedrija un Nīderlande, kurām ir ciešas saites ar aizsardzības nozares ražotājiem ārpus ES.

Priekšlikums ir jāapstiprina ES valstu vairākumam.

Plāns paredz ES valstis varētu izmantot aizdevumus ražojumiem, kuros izmantotas detaļas no Norvēģijas, Dienvidkorejas, Japānas, Albānijas, Moldovas, Ziemeļmaķedonijas un Ukrainas, paziņoja amatpersonas.

Eiropas Komisija ir prezentējusi Eiropas pārapbruņošanās plānu "ReArm Europe". Tā ir 800 miljardu eiro pakete, kas paredz, ka lielākā daļa no šiem līdzekļiem nāktu no lielākas fleksibilitātes, ko ES piešķir dalībvalstīm attiecībā uz fiskālajiem noteikumiem, palielinot aizsardzības izdevumus, skaidroja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis.

Papildu ES līmenī paredzēta 150 miljardu eiro aizdevumu pakete, ko dalībvalstis varēs piesaistīt aizsardzības projektu finansēšanai. Līdztekus paredzēta lielāka elastība ES fondu līdzekļu izmantošanā aizsardzības mērķiem.