Spāniju un Portugāli sodīs par Stabilitātes pakta pārkāpšanu – visticamāk, ne īpaši bargi

Eiropas Savienības valstu finanšu ministri vakardienas sanāksmē atzinuši, ka Portugāle un Spānija ir pārkāpušas vienošanos par maksimālo budžeta deficīta apmēru, un piekrituši oficiālu sankciju procedūras uzsākšanai pret šīm valstīm.

Maksimālā sodanauda var sasniegt 0,2% no attiecīgās valsts iekšzemes kopprodukta, taču politologi uzskata, ka Eiropas Komisija, kas spriedīs par sodu, noteikti atradīs kādus vainu mīkstinošus apstākļus un Madrides un Lisabonas virzienā tikai tiks pakratīts pirksts - ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no ES un eiroskeptiķu partiju popularitātes pieaugumu virknē dalībvalstu, Brisele pašlaik nevar atļauties noteikt bargas sankcijas, lai kā to vēlētos dažas tās turīgākās dalībvalstis.

DPA atgādina, ka eirozonas Stabilitātes un izaugsmes paktā cita starpā noteikts - dalībvalsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta. Portugālei un Spānijai šo kritēriju neizdodas ievērot jau ilgstoši. Pagājušajā gadā Spānijā budžeta deficīts bija 5,1% no iekšzemes kopprodukta, bet Portugālē - 4,4%. EK viceprezidents Valdis Dombrovskis atgādinājis, ka vērā ņemtas abu valstu starta pozīcijas (2012. gadā tajās budžeta deficīts pārsniedza 10%) un EK nebija pieprasījusi, lai tās jau līdz pagājušā gada nogalei samazina deficītu līdz noteiktajam 3% līmenim, taču sliktākais esot tas, ka gan Portugālē, gan Spānijā beidzamo divu gadu laikā nav novērojams būtisks progress un deficīta līmenis nesamazinās.

Tieši tādēļ pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija iniciēja sankciju uzsākšanas procedūru pret abām pārkāpējām - recidīvistēm. Pēc tam, kad pirmdien šo lēmumu atbalstīja eirozonas finanšu ministri, bet vakar arī visu ES dalībvalstu finanšu ministri, Eiropas Komisijai ir 20 dienu laika, lai paziņotu savu verdiktu - ir skaidrs, ka tas notiks līdz 27. jūlijam, kad ieplānota pēdējā EK sēde, pirms komisāri dosies vasaras atvaļinājumā. Ministri vakar deva Spānijai un Portugālei desmit dienu laika, lai izskaidrotu savu pozīciju un mēģinātu pārliecināt EK, ka pret tām nav jāpiemēro bargas sankcijas.

Starptautiskās ziņu aģentūras, uzsverot, ka šī ir pirmā reize, kad kādai valstij gatavojas piemērot sankcijas par budžeta disciplīnas neievērošanu, raksta, ka tās var būt visai iespaidīgas - līdz 0,2% no iekšzemes kopprodukta. Spānijas gadījumā tas nozīmētu aptuveni 2,16 miljardu eiro, bet Portugāles gadījumā - 359 miljonus eiro lielu naudassodu. Papildus tam var tikt iesaldēti līdzekļi, ko pārkāpējas saņem no dažādiem ES fondiem.

Tajā pašā laikā iespējamība, ka Spānija un Portugāle tiks bargi sodītas, ir ļoti maza. Lai kā atsevišķas ES dalībvalstis (visskaļāk par šo tēmu izteikušās Vācijas un Nīderlandes amatpersonas) vēlētos nodrošināt budžeta disciplīnas ievērošanu, ekonomisti atzīst, ka sodanaudu uzlikšana nav tas efektīvākais paņēmiens, lai samazinātu budžeta deficītu. Gluži otrādi, jo līdzekļus no šiem mērķiem valstīm nāksies ņemt no budžeta, vēl vairāk palielinot iztrūkumu, tāpat naudassods neveicinās ekonomisko augšupeju, kurai galu galā vajadzētu būt galvenajam mērķim. Arī pašreizējā situācija Eiropas Savienībā, kas saistīta ar Lielbritānijas nobalsošanu par izstāšanos, nebūt neveicina to, lai Brisele ķertos pie bargām soda sankcijām, vēl vairāk uzkurinot kontinentā gruzdošo neapmierinātību ar ES struktūrām.

Reuters vēsta, ka gan EK ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī, gan vairāku valstu finanšu ministri vakardienas sanāksmē uzsvēruši, ka EK savas pilnvaras jāizmanto «gudri», lai tas nekaitētu ekonomiskajai augšupejai. Savukārt eirokomisārs V. Dombrovskis, kuram eirozonas stabilitāte ir tiešā atbildības zona, sarunā ar Reuters uzsvēris: «Protams, pastāv iespēja, ka šīs [sankciju] procedūras laikā dalībvalstis nāks klajā ar pamatotiem lūgumiem, kas palīdzēs mazināt sankciju apjomu vai pat tās reducēt līdz nullei.» Citiem vārdiem sakot, Brisele var skaļi un oficiāli paziņot, ka nolēmusi sodīt budžeta disciplīnas neievērotājus, taču patiesībā sods reāli aprobežosies vien ar skaļu rājienu un bargu pirksta pakratīšanu.

Visticamāk, tā arī notiks, prognozē The Wall Street Journal. Izdevums norāda, ka šāds lēmums varētu būt atbalstāms konkrētajā brīdī, taču tajā pašā laikā liek uzdot vairākus jautājumus. Pirmkārt, vai precedenta radīšana uz budžeta disciplīnas pārkāpšanu nepamudinās arī citas valstis, piemēram, Itāliju? Otrkārt, vai Briseles struktūru popularitāte nemazināsies vēl vairāk, kļūstot acīm redzamam, ka atsevišķas no vienlīdzīgajām ES dalībvalstīm var rēķināties ar lielāku pretimnākšanu? Kā lai neatceras, ka maijā, kad EK tika pārmesta pārlieku labvēlīga attieksme pret Franciju, kas arī bija pārkāpusi vairākus kritērijus, EK vadītājs Žans Klods Junkers pilnā nopietnībā paziņoja: «Bet tā taču ir Francija», šādā veidā liekot saprast, ka uzskata tālākas debates par liekām. Un treškārt - kāda jēga ir no noteiktiem kritērijiem un soda mehānismiem, kurus vajadzētu piemērot to nepildīšanas gadījumā, ja tas vienalga netiek darīts?