Baltija, Ziemeļvalstis, Francija, Polija un Vācija turpinās atbalstīt Ukrainu, stiprināt Eiropas un NATO drošību un aizsardzību, un līdz šim valstis Ukrainas atbalstam ir novirzījušas 100 miljardus eiro, paziņojusi Aizsardzības ministre Baiba Braže, aizvadot vēsturisku starpvalstu tikšanos Bornholmā.
Turpmākais atbalsts Ukrainai, Baltijas jūras reģiona drošība, Krievijas, tostarp tās “ēnu flotes” ierobežošana, transatlantiskās attiecības, Eiropas un visas Eiroatlantiskās telpas drošības un aizsardzības stiprināšana - nozīmīgākie ikgadējā Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru sanāksmē pārrunātie jautājumi. NB8 sanāksmē pirmo reizi pievienojās “Veimāras trīsstūra” valstis - Polija, Vācija un Francija. Tā notika 28. un 29.aprīlī Dānijā, Bornholmā.
Tikšanās Bornholmā ir vēsturiska, jo šādā formātā tiekamies pirmo reizi, un tas ir apliecinājums kopīgam mērķim - padziļināt reģionālo sadarbību, stiprināt drošību un noturību Baltijas jūras reģionā. Mēs visi esam “vienā laivā”, un kopīgi pieņemtie lēmumi ietekmēs mūsu visu drošību, paziņojusi Ārlietu ministre Baiba Braže.
Esam vienoti par turpmāko atbalstu Ukrainai - tas ir mūsu visu morāls, juridisks un politisks pienākums - atbalstīt valsti, kura pašaizsargājas un vienlaicīgi cīnās arī par mūsu drošību. Ziemeļvalstu, Baltijas un Veimāras valstu sabiedrotajiem ir vienots redzējums - suverēna, neatkarīga un demokrātiska Ukraina ir neatņemama daļa no Eiroatlantiskās un globālās drošības. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma mēs - 11 valstis, sniedzot vairāk nekā 100 miljardu eiro militāru un cita veida atbalstu, esam starp lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem. Mēs turpināsim Ukrainai sniegt politisku, ekonomisku, militāru un humānu atbalstu, lai tai nodrošinātu iespējami spēcīgākas pozīcijas ceļā uz visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru, kas garantētu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī stiprina Eiropas drošību.
Mums ir strauji un ātrāk jāstiprina pašu drošība - nepieciešams būtiski palielināt aizsardzības izdevumus, lai sasniegtu NATO spēju mērķus un lai mēs uzņemtos lielāku atbildību par Eiropas un Eiroatlantisko drošību. Tāpat ir jāturpina padziļināt sadarbību starp NATO un ES.
Mēs apzināmies, ka Krievija ir un pārskatāmā nākotnē būs tiešs drauds mūsu visu drošībai. Esam pateicīgi ASV par tās centieniem miera sarunu procesā. Pašlaik nekas neliecina par Krievijas vēlmi pēc miera - tās nelikumīgais agresijas karš pret Ukrainu un arvien intensīvāki hibrīddraudi ietekmē stabilitāti un drošību globālā mērogā. Mēs turpināsim ierobežot Krieviju ar jaunām sankcijām, kā arī sagaidām ES rīcības plānu attiecībā uz pakāpenisku Krievijas energoresursu importa pārtraukšanu - tas ir būtisks instruments Krievijas kara ekonomikas ieņēmumu samazināšanai. Tāpat esam vienojušies par koordinētāku sadarbību, lai ierobežotu Krievijas “ēnu floti”. Krieviju jāturpina vājināt, lai, noslēdzot pamieru, Krievijai nav spēju un iespēju īstenot jaunu iebrukumu.”
Kopīgs NB8 un Veimāras valstu paziņojums angļu valodā pieejams šeit.
Ministri bija vienisprātis, ka Krievijas aktīviem jāpaliek iesaldētiem līdz brīdim, kad Krievija pārtrauks savu agresijas karu pret Ukrainu un pilnībā kompensēs nodarīto kaitējumu.
Ministri pauda stingru atbalstu Ukrainas Eiroatlantiskajai integrāciju. Tāpat amatpersonas atzinīgi vērtēja progresu, kas panākts Londonas sanāksmē starp E3 (Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija) valstīm, Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šis process ir jāturpina. Tāpat ministri atzinīgi novērtēja paveikto “Labas gribas koalīcijā”.
Ministri pārrunāja arī Eiropas Komisijas Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības gatavību 2030.gadam un ReArm Europe plānu, kā arī nepieciešamību palielināt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko kapacitāti un novērst kritisko spēju trūkumus. Tas ietver stratēģiskas partnerības, kopīgus iepirkumus un investīcijas u.c., lai Eiropā attīstītu spēcīgu aizsardzības industriju.