Pēc apvērsuma mēģinājuma Turcijas iedzīvotāji sāk aktīvāk pieprasīt nāvessodu izpildi, savukārt cita daļa Turcijas iedzīvotāju sāk aktīvāk spriest par ASV, Kanādas vai arī Eiropas vīzu iegūšanas iespējām, ja situācija kļūs vēl nestabilāka, aģentūrai LETA sacīja Turcijā dzīvojoša latviete Sandra Brīnuma.
Taujāta par Turcijā notiekošo, viņa sacīja, ka Turcija vienmēr bijusi forša, bet pārāk raibi krāsaina, turklāt tagad ir sajūta, ka "viss ir vienā lielā mikslī". Piemēram, vakaros cilvēki ir ielās ar karogiem, svin demokrātijas uzvaru.
"Redzēju bēres pa ceļam, kuras apmeklē daudz cilvēku. Mani draugi un paziņas... Nebūtu tā, ka viņi būtu atbalstījuši šo revolūciju, jo tas dod lielu nestabilitāti un nevar arī zināt, kas tad nāktu pie varas, bet tas, kas tagad notiek, arī viņus dziļi sāpina un biedē," viņa atzina.
Brīnumai pēc visa redzētā šķiet, ka daudzi cilvēki, kas izgājuši ielās, savā ziņā dodas reliģijas vārdā, saucot reliģiskus saukļus un rādot reliģiskus simbolus. Kā viņai sacījusi kāda draudzene - cik bieži pēdējā laikā ir dzirdēta Turcijas himna?
"Es neesmu dzirdējusi. Draugi arī nē. Karogi ir, bet saukļi ir citi. Negribu vispārināt, varbūt kaut kur arī tika dziedāta himna. Vismaz ceru, ka cilvēki dziedāja," atzina Brīnuma.
Viņa redzējusi arī plakātus ar uzrakstu "Mēs mīlam [Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu] Erdoanu".
"Saprotu cilvēku vēlmi iziet ielās par valsti, bet tiešām - nedzirdu himnas, nedzirdu saukļus par valsti. Man ir sajūta, ka demokrātijas vārds tiek novalkāts. Cilvēki ielās svin, brauc mašīnās un taurē, taisa selfijus uz tankiem, sauc saukļus, ka grib redzēt nāvessodus. Pašreizējā Turcijas likumdošana tos gan neatļauj," viņa sacīja, piebilstot, ka kādā ziņu raidījumā kāds jurists sacījis, ka nāvessoda atjaunošana ar atpakaļejošu datumu nebūtu likumīgs solis.
"Bet tagad nevar zināt, varētu arī atjaunot, ja tauta prasa.. Visi nogaida, kā nu būs. Draugi domā par iespējām kārtot ASV, Kanādas, Eiropas vīzas, ja situācija kļūst vēl nestabilāka. Bērnu dēļ," viņa piebilda.
Latviete arī sacīja, ka daļa Turcijas iedzīvotāju pašlaik ir pārlaimīga, savukārt cita daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts tuvāk virzīsies reliģijai, prezidentālai varai un regresijā. Daudz diskusiju arī norisinās par to, kas notiks ar kareivjiem, kuri vien klausīja ģenerāļu pavēlēm. "Vai tiks sodīti civiliedzīvotāji, kuri uzbruka tiem kareivjiem. Runāts par ģenerāļu arestiem un sodiem. Bija tomēr spīdzināšanas un civiliedzīvotāju nāves," viņa sacīja, piebilstot, ka valsts, kurā ir terorisms un kaimiņos norisinās aktīvas karadarbības, zaudē aptuveni pusi no saviem ģenerāļiem.
"Cik droši šeit vispār ir? Pastāv spekulācijas, ka tas viss ir labi iestudēts teātris, lai nostiprinātu varu. Runā par uz Grieķu aizceļojušo karavīru atgriešanu Turcijā - vai Grieķija atdos tos tiesāšanai Turcijā," norādīja Brīnuma.
"Visi nu gaida, kā būs tālāk, kādas izmaiņas būs likumdošanā. Kurā virzienā ies pati valsts? Daudzi domā, ka ne uz to labāko pusi. Ceram gan vēl, ka viss tomēr būs labi," viņa sacīja, norādot, ka arī Turcijā dzīvojošo latviešu starpā domas dalās par notiekošo.
"Ja man jāsaka savs viedoklis, es gribētu vairāk redzēt cilvēkus, kas ielās iziet par valsti, par kopību, nevis partiju vai reliģiju," viņa piebilda.
Jau vēstīts, ka Turcijas premjerministrs Binali Jildirims pirmdien paziņoja, ka saistībā ar apvērsuma mēģinājumu ir aizturēti vairāk nekā 7500 cilvēku, tajā skaitā 103 ģenerāļi un admirāļi.
Neveiksmīgā puča laikā gājuši bojā vairāk nekā 300 cilvēku.
Erdoans puča organizēšanā apsūdz savu galveno ienaidnieku - ASV mītošo islāma sludinātāju Fethullahu Gilenu - un viņa piekritējus, bet Gilens noliedz jebkādu saistību ar to un ir pieļāvis iespēju, ka apvērsuma mēģinājums var būt paša Erdoana inscenēts.