Vācija gatava izlēmīgāk apkarot islāmistu radikāļus

REIDI. Vairākās Vācijas pilsētās vakar notika kārtējie reidi pret islāmistu radikāļiem © Scanpix

Pakāpeniski palielināt Vācijas policijas spēkus un labāk tos apbruņot, paplašināt videonovērošanas kameru tīklu, paātrināt to nelegālo migrantu, kuriem atteikts patvērums, deportāciju, atteikties no dubultās pilsonības un uzlikt ārstiem par pienākumu ziņot, ja kāds no viņu pacientiem izskatās gatavs veikt terora aktu – ar šādiem ierosinājumiem cīņā pret terorismu šodien oficiāli varētu nākt klajā Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. Lielākā daļa šo pasākumu mērķēti pret islāmistu radikāļiem, kuru aktivizēšanās Vācijā beidzamo mēnešu laikā kļuvusi acīmredzama.

Reuters atgādina, ka jūlijā tikai vienas nedēļas laikā Vācijā notika četri terora akti, kas kopā prasīja 15 cilvēku dzīvības. Divos gadījumos uzbrucēji, kuri valstī bija ieradušies kā bēgļi, pirms doties pašnāvnieku misijās, bija deklarējuši savu uzticību teroristu grupējumam Islāma valsts.

Beidzamajās nedēļās liela daļa Vācijas sabiedrības dzīvo pastāvīgas trauksmes apstākļos, un ne bez iemesla. Otrdien varas iestādes apstiprināja Der Spiegel rīcībā nonākušo informāciju, ka pagājušās nedēļas nogalē Muterštates pilsētā Reinzemē Pfalcā apcietināts kāds 24 gadus vecs Sīrijas pilsonis, kurš kā bēglis Vācijā ieradies šā gada sākumā. Vācijas izlūkdienestu dati liecina, ka šis cilvēks ir saistīts ar augsta ranga Islāma valsts kaujiniekiem, bet mediji noskaidrojuši, ka pastāvējušas aizdomas - aizturētais plānojis sarīkot terora aktu augusta nogalē, kad sāksies Vācijas futbola Bundeslīgas turnīrs un stadionos pulcēsies desmitiem tūkstošu cilvēku. Savukārt vakarrīt notikuši policijas reidi gan Reinzemes Pfalcas, gan Ziemeļreinas Vestfālenes federālo zemju pilsētās. Vācijas federālā prokuratūra nav apstiprinājusi ziņas, ka tie bijuši saistīti ar pagājušās nedēļas arestu. Saskaņā ar oficiālo versiju, reidi veikti pret vairākiem cilvēkiem, kuri nodarbojušies ar kaujinieku vervēšanu karošanai Islāma valsts rindās Sīrijā un Irākā, bet viens no aizdomās turamajiem sniedzis teroristu grupējumam finansiālu un loģistikas palīdzību.

Pēc jūlija notikušajiem uzbrukumiem Vācijas kanclere Angela Merkele bija spiesta pārtraukt savu atvaļinājumu un atgriezties Berlīnē, kur agrāk nekā ierasts tika sarīkota gadskārtējā preses konference. Tomēr nekā jauna no savas valdības vadītājas Vācijas iedzīvotāji neuzzināja, viņa atkārtoja jau ierasto mantru par solidaritāti, par nepieciešamību sniegt palīdzību tiem, kam tā ir vajadzīga, par to, cik nepareizi ir ieceļotājus asociēt ar teroristiem. Kancleres attieksme izraisīja asu kritiku arī viņas pašas nometnē - Bavārijas Kristīgo sociālistu savienības (CSU, kas tiek uzskatīta par valdošās Kristīgo demokrātu savienības jeb CDU māsas partiju) līderis Horsts Zēdorfs ne reizi vien apsūdzējis federālo valdību bezrūpībā.

Tomēr Vācijas mediju rīcībā esošās ziņas liecina, ka vezums beidzot izkustējies no vietas un liberālos dažnedažādo brīvību aizstāvjus varētu gaidīt vilšanās. «Mēs dzīvojam grūtos laikos, jo terora draudi ir augsti,» vakar Brēmenē, apmeklējot vietējo policijas iecirkni, paziņojis iekšlietu ministrs, kura plānoto priekšlikumu detaļas jau nopludinātas medijiem. Par mazāko pārsteigumu var uzskatīt to, ka līdz 2020. gadam policistu skaitu Vācijā paredzēts palielināt līdz 15 000 cilvēkiem, piešķirot darbiniekiem mūsdienīgu ekipējumu - sākot ar nopietnākiem ieročiem un beidzot ar videokamerām, kas piestiprinātas pie ķiverēm un filmē visu notiekošo. Tāpat pēc Lielbritānijas parauga plānots pilsētu un citu apdzīvoto vietu ielās izvietot pēc iespējas vairāk novērošanas kameru, lai policijas iecirkņu un citu drošības iestāžu dežurantiem būtu iespēja tiešraidē sekot līdzi situācijai pilsētu ielās.

Taču tālāk jau seko priekšlikumi, kuri Vācijā pavisam noteikti tiks vērtēti dažādi, jo vairāk tāpēc, ka dažus no ierosinājumiem T. de Mezjērs vēlas realizēt bez attiecīgu likumu pieņemšanas Bundestāgā, bet gan tikai ar valdības un ministrijas direktīvām - jo to prasa drošības situācija. Pirmām kārtām tas attiecas uz nelegālo ieceļotāju deportācijas kārtību - Vācijā joprojām uzturas desmitiem tūkstošu migrantu, kuru pieprasījumi pēc bēgļu statusa ir noraidīti, taču piespiedu kārtā nogādāt viņus dzimtenē neļauj pārāk humānie likumi. Otrkārt, T. de Mezjēra un federālo zemju iekšlietu ministru sanāksmē panākta vienprātība par to, ka ar laiku Vācijā būtu jāaizliedz dubultpilsonība, turklāt tiem dubultpilsoņiem, kuri bijuši iesaistīti teroristiskās aktivitātēs, Vācijas pilsonība jāatņem nekavējoties. «Dubultpilsonība ir liels šķērslis integrācijai. Tiem, kuri vēlas iesaistīties ārvalstu valdību politikas atbalstīšanā, mēs ieteiktu doties prom no Vācijas,» ministru paziņojumu citē ARD. Treškārt, iekšlietu ministrs vēlas, lai ārsti, galvenokārt psihiatri, laikus ziņotu policijai par potenciāli bīstamiem pacientiem. Šis ierosinājums, pēc Vācijas Federālās ārstu asociācijas (BÄK) vadītāja Franka Ulriha Montgomerija domām, ir pretrunā ar konstitūcijā noteiktajām ārstu un pacientu konfidencialitātes tiesībām, norāda DPA.



Svarīgākais