Japānas valdības izveidotā ekspertu komisija apstiprinājusi, ka 1969. gadā Japāna un ASV noslēgušas slepenu vienošanos, kas briesmu gadījumā paredzēja Japānas dienvidos izvietot amerikāņu kodolieročus.
Komisijas izveide bija premjera Jukio Hatojamas iniciatīva – viņš šādā veidā centās demonstrēt, ka demokrātu izveidotā valdība ir daudz atklātāka nekā Japānā ilgstoši valdījušie konservatīvie liberāldemokrāti.
Laikraksts Nikkei vakar ziņoja, ka komisija savu darbu ir pabeigusi un secinājusi, ka jau atslepenotajos amerikāņu arhīvos atrodamās ziņas par šādas vienošanās noslēgšanu ir patiesas. Tiesa, pagaidām tapis tikai komisijas ziņojuma projekts, kuru valdībai plānots iesniegt tikai nākammēnes, norāda Reuters.
1969. gada līgums paredzējis, ka amerikāņu spēkiem nopietnu briesmu gadījumā, pēc konsultācijām ar Japānas valdību, ir tiesības izvietot kodolieročus kādās no savām daudzajām bāzēm Okinavas salā. Tāpat ar kodolieročiem bruņotiem amerikāņu kuģiem bijušas tiesības nepieciešamības gadījumā ieiet Japānas ostās, un vakar sarīkotajā preses konferencē Japānas ārlietu ministrs Katsuija Okada atzinis, ka nevar ar pilnu pārliecību apgalvot, ka tas nekad nav noticis, vēsta AP.
Jāpiebilst, ka Japāna ir vienīgā pasaules valsts, kas cietusi no kodoluzbrukuma, un pēc Otrā pasaules kara tā skaidri definēja savu politiku – neražot, neiegādāties un savā teritorijā neizvietot kodolieročus. Tokijas universitātes profesora Šinoči Kataokas vadītās komisijas pētījums liecina, ka šie principi tikuši pārkāpti, lai uzturētu labas attiecības ar galveno sabiedroto, turkāt Japānas valdības konsekventi apgalvojušas, ka nekāda slepena līguma neesot.
"Tas, ka šādi fakti sabiedrībai netika atklāti tik ilgu laiku, pat pēc aukstā kara ēras beigām, ir nožēlas vērts," AP citē ārlietu ministra sacīto. K. Okada tajā pašā laikā norādījis, ka izmeklēšana un tās atklājumi neietekmēs ASV un Japānas militāro aliansi, kuras ietvaros Japānā joprojām ir dislocēti ap 50 000 amerikāņu karavīru, bet ASV uzņēmušās saistības aizstāvēt Japānu gadījumā, ja tai kāds uzbrūk, un paslēpt šo valsti zem sava kodollietussarga.
Tomēr organizācijas Asian Forum Japan eksperts Katsušiko Nakamura sarunā ar Reuters norādījis, ka tagad premjeram J. Hatojamam nāksies izšķirties par to, vai skandalozā slepenā vienošanās anulējama oficiāli. Jāpiebilst, ka kopš pagājušā gada septembra, kad pie varas nāca jaunā Japānas valdība, starp Tokiju un Vašingtonu novērojamas domstarpības par amerikāņu karabāzu likteni. J. Hatojama, atsaucoties uz sabiedrisko domu, nevēlas pildīt iepriekšējās valdības solījumus par jaunu teritoriju piešķiršanu bāzu vajadzībām, un šogad abas puses gaida nopietnas un grūtas sarunas.