Turcijai un ASV grūti atrast kopīgu valodu
Tieši pirms mēneša notikušais militārā apvērsuma mēģinājums Turcijā un represijas, kas pēc tā izvērstas, likušas saļodzīties attiecībām starp šo NATO dalībvalsti un tās svarīgāko stratēģisko sabiedroto ASV.
Turcijas amatpersonas sūdzas, ka ASV vilcinoties ar apvērsuma iedvesmotāja un organizētāja, Pensilvānijas štatā dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena arestu, lai gan joprojām nav īsti skaidrs, vai Vašingtonā vispār ir saņemts formāls pieprasījums par viņa izdošanu. Šis temats būs uzmanības centrā, kad nākamnedēļ Turcijā vizītē ieradīsies ASV viceprezidents Džozefs Baidens.
Nedēļas nogalē gan Turcijas valdības pārstāvji, gan Baltais nams apstiprināja, ka 24. augustā Dž. Baidens apmeklēs Turciju - tā būs pirmā augsta ranga amerikāņu amatpersonas vizīte Turcijā pēc 15. jūlija puča mēģinājuma. Turcijas premjers Binali Jildirims sestdien paziņojis, ka divas dienas pirms ASV viceprezidenta Turciju apmeklēs zemāka ranga amerikāņu amatpersonu delegācija, ar kuru tiks risinātas «tehniskas sarunas» par F. Gilena izdošanu, vēsta ziņu aģentūra Anadolu. «Nekādu kompromisu šajā jautājumā nevar būt - teroristu vadonim ir jāatgriežas Turcijā un jāstājas tiesas priekšā,» sacījis premjers, piebilstot, ka F. Gilena aizturēšana un izdošana esot vienīgais veids, kā mazināt pieaugošo antiamerikānisko noskaņojumu Turcijas sabiedrībā.
Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šo noskaņojumu ar saviem paziņojumiem kultivē pašas Turcijas amatpersonas, kas ne reizi vien devušas mājienus - ASV ne tikai sniegušas patvērumu F. Gilenam, bet arī paklusām atbalstījušas pučistus, cerot uz prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un viņa valdības gāšanu. Atklāti gan Vašingtonai tiek pārmesta pārāk mazas solidaritātes izrādīšana Turcijas likumīgajai valdībai un tas, ka valsts sekretārs Džons Kerijs nav nepārprotami nosodījis puču īsi pēc tam, kad kļuva zināms par tā sākšanos.
Reuters atgādina, ka R.T. Erdogans jau nākamajā dienā pēc apvērsuma neveiksmes paziņojis par «neapstrīdamiem pierādījumiem», ka puču organizējis tieši F. Gilens un tajā bijuši iesaistīti viņa izveidotās kustības Hizmet (Turcijas varasiestādes to dēvē par «paralēlo struktūru») aktīvisti. Jau tad izskanēja pirmās prasības izdot
F. Gilenu tiesāšanai Turcijā. Teorētiski tas ir iespējams, jo starp abām valstīm pastāv vienošanās par noziedznieku un aizdomās turēto izdošanu, taču amatpersonas Vašingtonā jau uzreiz skaidri paziņoja - F. Gilena aizturēšana un izdošana ir iespējama vien tad, ja Turcija spēs savas apsūdzības pamatot ar dokumentiem. Lai gan tieši šodien apritēs mēnesis kopš puča mēģinājuma, oficiāli noformēts pieprasījums par izdošanu Vašingtonā, šķiet, vēl nav saņemts. Tā vietā izskanējušas mutiskas prasības, un tikai sestdienas vakarā CNN Turk vēstīja, ka Stambulas virsprokurors nosūtījis ASV Tieslietu ministrijai dokumentu, kurā bijušas uzskaitītas desmit F. Gilenam izvirzītās apsūdzības. Tomēr, cik saprotams, ASV prasīto «stingro pierādījumu» nav arī šajā dokumentā, turklāt tas nav uzskatāms par oficiālu izdošanas pieprasījumu.
Pats F. Gilens noliedzis, ka kaut kādā veidā būtu bijis saistīts ar apvērsuma rīkošanu. Piektdien publicētā viedokļrakstā franču avīzē Le Monde viņš rosinājis izveidot neatkarīgu, starptautisku izmeklēšanas komisiju, kas objektīvi pārbaudītu Turcijas amatpersonu izvirzītās apsūdzības. «Ja kaut desmitā daļa no tām izrādīsies patiesība, es apsolos pats atgriezties Turcijā un saņemt pašu bargāko sodu,» rakstījis F. Gilens.
Politologi norāda, ka uz ASV pašlaik tiek izdarīts nopietns spiediens no Turcijas amatpersonu puses, taču šāda Ankaras taktika neesot nekas jauns. Pavasarī, kad, pateicoties amerikāņu sniegtajam atbalstam, ofensīvu pret islāmistu radikāļiem uzsāka Sīrijas kurdu spēki, Turcija līdzīgā veidā prasīja ASV izšķirties, ar ko tās ir kopā - ar Turciju vai kurdiem. Ņemot vērā to, cik kritiski Rietumos tiek vērtētas R. T. Erdogana uzsāktās represijas (sestdien Turcijas varasiestādes ar lepnumu paziņoja, ka pēc apvērsuma no darba valsts iestādēs atstādināti 76 597 cilvēki, bet vēl 4897, par kuriem neesot nekādu šaubu sadarbībā ar «paralēlo struktūru», jau atlaisti), kā arī paturot prātā gaidāmās ASV prezidenta un Kongresa vēlēšanas, pašlaik F. Gilena izdošana ir maz ticama. Tomēr uzlabot attiecības ar vienu no saviem galvenajiem sabiedrotajiem reģionā ASV būs jāmēģina, un jau paziņots, ka pēc Dž. Baidena uz Turciju rudenī dosies arī valsts sekretārs Dž. Kerijs.