Krievija pārliecināta, ka tās lidmašīna nav uzspridzināta

Krievijā vakar bija izsludinātas sēras, pieminot 92 cilvēkus, kuri gāja bojā naktī uz svētdienu, kad netālu no Soču (Adleras) lidostas Melnajā jūrā iegāzās aizsardzības ministrijas lidmašīna Tu154, kas bija ceļā uz Sīriju.

Bojāgājušo vidū ir izslavētā Krievijas armijas Aleksandrova ansambļa koristi, labdarības fonda Taisnīgā palīdzība vadītāja Jeļizaveta Gļinka un deviņi televīzijas žurnālisti. Lai gan līdz šim izdevies uziet tikai atsevišķas lidmašīnas atlūzas un virkne aviācijas ekspertu izteikušies, ka laineris varētu būt izjucis gaisā, Krievijas amatpersonas uzsver - ir ļoti maz ticams, ka tas bijis terora akts.

RIA Novosti vēsta, ka Tu154 no radaru ekrāniem pazuda svētdienas rītā pulksten 5.25 - divas minūtes pēc pacelšanās. Lai gan Krievijas medijus jau bija aplidojusi ziņa, ka kādā pludmalē uzstādītā videonovērošanas kamera fiksējusi spilgtu uzliesmojumu debesīs, Federālā drošības dienesta amatpersonas vakar pēc ieraksta izpētes secinājušas, ka ar lidmašīnas avāriju tam nav nekāda sakara, jo uzliesmojums noticis pusstundu pēc lainera pazušanas, visticamāk, tas bijis zibens. Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs, kurš iecelts par īpašās valdības komisijas vadītāju, vakar informējis - pašlaik izmeklētāji balstās uz pieņēmumu, ka lidmašīna vai nu tehnisku problēmu, vai arī pilota kļūdas dēļ pēkšņi sākusi zaudēt augstumu un iegāzusies Melnajā jūrā.

Radiolokācijas staciju datu apkopojumi liecina, ka Tu154, visticamāk, iekritis jūrā aptuveni sešus kilometrus no krasta, kur arī meklējams lidmašīnas vraks. Gazeta.ru vēsta, ka vakar šajā reģionā, aptuveni 10 kvadrātkilometru platībā, meklēšanas darbos bija iesaistīti 45 kuģi, pieci helikopteri un vairāk nekā desmit bezpilota lidaparāti. Pēcpusdienā Soču lidostā tika nogādāti Krievijas Ģeogrāfijas biedrības batiskafi CQuester un CExplorer, kas zem ūdens var darboties astoņas stundas pēc kārtas. Šie batiskafi ir pilotējami un aprīkoti ar visdažādākajiem manipulatoriem. Pirmais no tiem spēj nolaisties līdz 100 metriem dzelmē, bet otrais - līdz pat 300 metriem. Meklēšanas darbos iesaistīti aptuveni 3500 speciālistu no visdažādākajām iestādēm - sākot ar aizsardzības ministriju un beidzot ar ārkārtas situāciju ministriju.

Jau svētdien no jūras izceltas 11 cilvēku mirstīgās atliekas, kas vakar nosūtītas uz Maskavu ekspertīzei un identifikācijai, meklētājiem izdevies uziet arī samērā daudz lidmašīnas atlūzu. Tās izkaisītas diezgan plašā rajonā, kas ne vienam vien drošības ekspertam lika atcerēties par ainu pēc 2015. gada oktobrī notikušās pasažieru lidmašīnas avārijas virs Sīnāja pussalas, - vēlāk noskaidrojās, ka tas bija terora akts un lidmašīnā bija ievietota bumba. Taču šoreiz Krievijas amatpersonas kategoriski noliedz tādu iespējamību. Pirmkārt, lidmašīna, kuras galamērķis bija Hmeimimas aviācijas bāze Sīrijā, izlidojusi no Piemaskavā esošā Čkalovskas militārā lidlauka, kur ir ļoti stingra kontrole. Otrkārt, nosēšanās degvielas uzpildīšanai tai bija paredzēta Mozdokā, un tikai pašā pēdējā brīdī slikto laika apstākļu dēļ lidmašīna devās uz Adleru. Šajā lidostā laineris degvielas uzpildes laikā ticis pienācīgi apsargāts - tajā iekāpuši vien divi robežsargi un muitnieks, bet lidmašīnu uz brīdi atstājis stūrmanis, kurš kontrolējis degvielas uzpildi, uzsvēruši TASS avoti Krievijas īpašajos dienestos.

To, ka atlūzas atrastas diezgan plašā teritorijā, krievu speciālisti skaidrojuši gan ar hidrotriecienu, lidmašīnai iegāžoties jūrā, gan spēcīgajām zemūdens straumēm, kas ir šajā apvidū. Viņi atgādinājuši arī par sarežģīto jūras dibena reljefu - Soču un Adleras piekrastē netrūkst simtiem metru dziļu zemūdens kanjonu. Tas var apgrūtināt lainera vraka un lidojuma datu ierakstu ierīču (melno kastu) atrašanu, turklāt, tā kā šo Tu154 kā transportlidmašīnu izmantojuši militāristi, tās melnās kastes nav aprīkotas ar radiobākām, skaidrojis M. Sokolovs.

***

TRAĢISKAS LIDMAŠĪNU TU154 KATASTROFAS

1996. gada 29. augusts - Špicbergenas salā, ietriecoties kalnā, avarēja Vnukovo Airlines lidmašīna Tu154, ar kuru no Maskavas uz Špicbergenu devās kalnrači un viņu ģimenes locekļi. Katastrofā, kas prasīja 141 cilvēka dzīvību, vainojama pilota kļūda.

1997. gada 15. decembris - nosēšanās laikā Šārdžas lidostā (AAE) avarēja lidsabiedrības Tajikistan Airlines lidmašīna. No 85 cilvēkiem, kas tajā atradās, izdzīvoja tikai stūrmanis. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka avārija notikusi pilota kļūdas dēļ.

1998. gada 29. augusts - Kubas aviokompānijas Cubana lidmašīna Tu154, kas bija ceļā no Kito, nosēšanās laikā noslīdēja no Havanas lidostas skrejceļa un aizdegās. Bojā gāja 79 cilvēki, starp tiem desmit jaunieši, kuri atradās uz futbola laukuma, kurā ietriecās degošā lidmašīna.

1999. gada 24. februāris - China Southwest Airlines lidmašīna Tu154, kas bija ceļā no Čendu uz Veņdžou, nogāzās pavisam netālu no lidostas, un šī avārija prasīja 61 cilvēka dzīvību. Katastrofa notika tehnisku iemeslu dēļ - kad pilots uzsāka nosēšanās manevru, viņš konstatēja, ka sabojājusies augstuma stūre, un lidmašīna pārāk strauji tuvojās zemei.

2001. gada 3. jūlijs - Krievijas lidsabiedrības Vladivostokavia lidmašīna Tu154, kas bija ceļā no Jekaterinburgas uz Vladivostoku, avarēja nosēšanās laikā Irkutskā, kur lainerim bija jāuzpilda degviela. Bojā gāja 145 cilvēki, bet izmeklēšana secināja, ka avāriju izraisījusi pilota kļūda.

2001. gada 4. oktobris - Krievijas aviokompānijas Sibir Airlines lidmašīnu, kas bija ceļā no Telavivas uz Novosibirsku, virs Melnās jūras notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzības mācību laikā raidīta raķete. Bojā gāja 78 cilvēki.

2002. gada 12. februāris - Irānas lidsabiedrības Airtour lidmašīna Tu154 ietriecās kalnu grēdā netālu no Horamabadas pilsētas, kas bija tās lidojuma galamērķis. Bojā gāja visi 119 cilvēki, kuri atradās lidaparātā, bet izmeklētāju slēdziens liecināja, ka avārijā vainojama apkalpe.

2002. gada 1. jūlijs - Krievijas lidsabiedrības Bashkirian Airlines lidmašīna Tu154, kas bija ceļā no Ufas uz Barselonu, virs Vācijas sadūrās ar kravas lidmašīnu. Bojā gāja visi 69 cilvēki, kuri atradās lainerī, turklāt 52 no upuriem bija bērni. Tāpat bojā gāja kravas lidmašīnas apkalpe - divi cilvēki. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka katastrofa notikusi aviodispečera neuzmanības dēļ.

2006. gada 22. augusts - Krievijas lidsabiedrības Pulkovo Airlines lidmašīna, kas bija ceļā no Anapas uz Sanktpēterburgu, nogāzās dažus desmitus kilometru no Ukrainas pilsētas Doņeckas, bojā gāja visi 170 cilvēki, kuri atradās lidaparātā. Izmeklētāji noskaidroja, ka pilots, vēloties izvairīties no pērkona negaisa, veicis riskantu manevru, pēc kura zaudējis kontroli pār lidmašīnu, un tā sākusi krist.

2006. gada 1. septembris - Irānas aviokompānijas Airtour lidmašīna Tu154 nosēšanās laikā Mašadas pilsētā noskrēja no skrejceļa un aizdegās. Bojā gāja 29 no 147 cilvēkiem, kuri atradās lainerī. Izmeklēšana liecināja, ka avārija notikusi aizdegušās riepas dēļ.

2009. gada 15. jūlijs - Irānas lidsabiedrības Caspian Airlines lidmašīna Tu154 avarēja reisa laikā no Irānas uz Armēniju, bojā gāja 168 cilvēki. Avāriju izraisīja viena dzinēja izjukšana, lidmašīnai atrodoties gaisā.

2010. gada 10. aprīlis - netālu no Smoļenskas lidostas Krievijā nogāzās Polijas Gaisa kara spēkiem piederošā Tu154, ar kuru uz piemiņas pasākumu Katiņā devās Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un viņa vadītā delegācija. Bojā gāja visi 96 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Sākotnēja izmeklēšana, kuru veica Krievijas un Polijas eksperti, liecināja, ka katastrofā vainojams lidmašīnas pilots, kurš sarežģītos laika apstākļos nav paklausījis dispečeru rīkojumam doties uz rezerves lidlauku, par katru cenu cenšoties nosēsties Smoļenskā. Polijas jaunās varasiestādes pašlaik uzsākušas atkārtotu izmeklēšanu.

Avots: AFP, AP