Pasaules astoņi bagātākie cilvēki kontrolē tikpat lielus aktīvus kā 3,6 miljardi mūsu planētas nabadzīgāko ļaužu.
Tā liecina labdarības organizāciju konfederācijas Oxfam pētījums, kas tradicionāli publiskots Davosas foruma priekšvakarā. Lai gan atsevišķi eksperti apšauba gan Oxfam metodiku, gan izdarītos secinājumus, šie skaitļi daiļrunīgi liecina par pieaugošo materiālo nevienlīdzību un vismaz daļēji atbild uz jautājumu, kādu motīvu vadīti, cilvēki izvēlas protesta balsojumu.
«Nevienlīdzība ne tikai nolēmusi miljardiem cilvēku nabadzībai, bet arī šķeļ sabiedrību un saindē politisko vidi,» sarunā ar Deutsche Welle sacījis Oxfam GB vadītājs Marks Goldrings. Gan Brexit balsojumu, gan Donalda Trampa ievēlēšanu par ASV prezidentu Oxfam skaidro ar to, ka aizvien vairāk ļaužu pat relatīvi pārtikušajās zemēs ir vīlušies tā dēvētajā ierastajā politikā un vairs nevēlas šā status quo saglabāšanu. Nedz Apvienotajā Karalistē, nedz ASV nedzīvo liels skaits no 3,6 miljardiem pasaules nabadzīgāko cilvēku (ja vispār tādi ir), tomēr nevienlīdzības sekas daudzi izjūt personīgi. Lielo kompāniju akcionāri un vadītāji līksmo par ekonomiskās krīzes beigšanos, un viņiem ir pamats to darīt - ieņēmumi, dividendes, algas un prēmijas viņiem ievērojami augušas. Taču tas pats nav sakāms par ierindas darbiniekiem, kuru algas arī Rietumeiropā joprojām stagnē. Saskaņā ar Oxfam datiem veiksmīgas britu kompānijas menedžera vidējā alga 129 reizes pārsniedz šajā kompānijā strādājoša ierindas darbinieka vidējo algu. Menedžeris, kurš, piemēram, strādā apģērbu ražošanas kompānijā, saņem tikpat, cik 10 000 Bangladešas iedzīvotāju, kuri strādā kompānijai piederošajās tekstila rūpnīcās un reāli saražo produkciju.
Ekonomikas pieaugums ir laba lieta, taču slikti ir tas, ka ieguvēji no tā ir gandrīz tikai bagātnieki. «Ļaudis ir nikni un pieprasa alternatīvu. Viņi sajūtas izstumti, jo, lai cik cītīgi strādātu, nevar piedalīties ekonomiskās izaugsmes augļu sadalē,» norāda Oxfam. Ko tad rosina šī organizācija? Pirmkārt, pēc tās domām, ir jāpalielina nodokļi pašiem turīgākajiem cilvēkiem un lielāko peļņu gūstošajām organizācijām. Otrkārt, valstīm jāizbeidz sacensties, kura piedāvās pievilcīgākus (zemākus) nodokļus uzņēmējiem. Bet, treškārt, kas pat būtu svarīgāk, ir jāmēģina panākt, lai kompānijas taisnīgāk sadalītu iegūto peļņu, pienācīgi atalgojot ne tikai akcionārus, bet arī ierindas darbiniekus. «Mums jāseko veselajam saprātam un jāveido tāda ekonomika, no kuras ieguvēji būtu 99% tajā iesaistīto, nevis tikai 1%, kā ir pašlaik,» norāda Oxfam.
Tiesa, sapnis par taisnīgāku pasauli ir tikpat sens kā pati pasaule, un ne mazums speciālistu uzskata, ka Oxfam tikai lieki uzkurina kaislības. «Katru gadu Oxfam mūs maldina ar savu labklājības statistiku. Skaitļi ir pareizi, tie nāk no Credit Suisse, taču interpretācija ir aplama,» sarunā ar BBC sacījis Ādama Smita institūta izpētes nodaļas vadītājs Bens Sautvuds. Pēc viņa domām, lielāka uzmanība būtu pievēršama nevis naudas skaitīšanai superbagātnieku maciņos, bet gan faktam, ka pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju labklājības līmenis ar katru gadu pieaug.
***
ASTOŅI BAGĀTĀKIE CILVĒKI PASAULĒ
1. Bils Geitss (ASV): Microsoft līdzdibinātājs (75 miljardi dolāru)
2. Amansio Ortega (Spānija): Inditex (zīmola Zara īpašnieka) dibinātājs (67 miljardi dolāru)
3. Vorens Bafets (ASV): Berkshire Hathaway lielākais akcionārs (60,8 miljardi dolāru)
4. Karloss Slims (Meksika): Grupo Carso īpašnieks (50 miljardi dolāru)
5. Džefs Bezoss (ASV): Amazon dibinātājs un vadītājs (45,2 miljardi dolāru)
6. Marks Cukerbergs (ASV): Facebook līdzdibinātājs un vadītājs (44,6 miljardi dolāru)
7. Lerijs Elisons (ASV): Oracle līdzdibinātājs un vadītājs (43,6 miljardi dolāru)
8. Maikls Blūmbergs (ASV): Bloomberg LP īpašnieks (40 miljardi dolāru)
Avots: Forbes