"Visticamāk, tas ir cilvēciskais faktors, jo uz pilotiem, iespējams, varēja būt izdarīts spiediens, ka jādodas uz svarīgu notikumu, kuru nedrīkst nokavēt, lai arī to [nolaišanos biezajā miglā] nedrīkstēja darīt," par aizvadītajā nedēļas nogalē notikušo traģēdiju Smoļenskā Krievijā stāsta Latvijas Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja (TNGIIB) Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Visvaldis Trūbs.
Par sestdien notikušās lidmašīnas avārijas iemesliem, kuras laikā dzīvību zaudēja Polijas valsts prezidents Lehs Kačiņskis un viņa sieva Marija, kā arī citas augstas amatpersonas, pagaidām ir izvirzītas tikai versijas.
"Mūsu rīcībā esošie dati liecina, ka lidaparātam nebija tehnisku problēmu," Krievijas premjerministram Vladimiram Putinam norādījis Krievijas Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins. Kā liecina pilota un gaisa kontroles centra sarunu ieraksti, pilots vairākkārt brīdināts par bīstamajiem apstākļiem. "Pilots bija informēts par sarežģītajiem laikapstākļiem, taču tik un tā pieņēma lēmumu nolaisties," teica A. Bastrikins.
Krievijas mediji vēsta, ka viens no pašlaik ticamākajiem avārijas iemesliem ir pilota kļūda. Simulācijā redzams, ka virs lidlauka pie Smoļenskas Polijas prezidenta lidmašīna trīs reizes riņķo ap lidostu vairāku simtu metru augstumā, lai sagatavotos nosēšanās procedūrai un piezemētos. Lai arī gaisa satiksmes dispečeri norādījuši, ka sliktās redzamības dēļ nolaišanās kara lidlaukā, kas nav tik labi aprīkots kā civilie lidlauki, nav iespējama, pilots to nolēma darīt.
Ceturtā mēģinājuma laikā tikai vienu kilometru no lidostas lidmašīna samazināja augstumu un atradās nieka 20 metru augstumā virs zemes. Lidaparāts aizķēris gaisa satiksmes antenu, pēc tam pilots mēģinājis palielināt augstumu, bet aizķēries aiz kokiem 10 metru augstumā. 200 metru attālumā no lidostas skrejceļa lidmašīna nokritusi.
Publiskajā telpā ir izvirzītas vairākas versijas, kas varētu būt par nelaimes cēloņiem. TNGIIB pārstāvis V. Trūbs norāda, ka, nezinot precīzi nianses, nelaimes gadījuma detaļas ir grūti komentēt. Taču viņš uzsver: lai arī lidmašīna bija vairāk nekā 20 gadu veca, tā pērn izgājusi kapitālo remontu un modernizēta.
Kā viens no variantiem tiek minēts apgalvojums, ka piloti, iespējams, neesot sapratuši dispečeru norādījumus krievu valodā vai vispār gaisa kuģim neesot bijis saziņas ar zemi. "Tā gan nevar būt, jo iepriekš taču saziņa starp apkalpi un dispečeriem notika. Apkalpei bija doti divi alternatīvi varianti, doties uz Minsku vai Maskavu, kas bija piedāvāti kā rezerves lidlauki, taču, visticamāk, politisku iemeslu dēļ uz turieni lidot nevarēja. Kara lidlaukā ir cits aprīkojums un faktiski tajā ir grūtāk nolaisties, taču kārtība nav citāda. Visi kara lidotāji to prot. Jau pirmo reizi, kad viņi mēģināja piezemēties un tas nesanāca, vajadzēja lidot prom," pārliecināts ir V. Trūbs.