Pagājušonedēļ notikušās debates televīzijā, kurās piedalījās trīs vadošo Lielbritānijas partiju līderi, apgriezušas kājām gaisā visas prognozes pirms 6. maijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Pateicoties sava līdera Nika Klega pārliecinošajai diskutēšanas prasmei, liberāldemokrātiem, kuriem līdz šim tika atvēlēta trešā vieta, izdevies ievērojami palielināt savu piekritēju skaitu, un viena no socioloģiskajām aptaujām viņus pat ierindo pirmajā vietā.
Svētdien un pirmdien publicētie aptauju dati liecina, ka liberāldemokrātu atbalstītāju skaits dažu dienu laikā pieaudzis par 10 līdz 12 procentiem, vēsta AP. Saskaņā ar BPIX veikto aptauju par viņiem gatavi balsot 32% vēlētāju, bet 31% savas balsis atdotu par opozīcijā esošajiem konservatīvajiem, savukārt 28% balsotu par leiboristiem, kas valstī pie varas ir jau 13 gadu. ICM aptaujā pirmajā vietā gan likti konservatīvie (31%), bet liberāldemokrāti no viņiem atpaliek par vienu procentpunktu, ar tikpat lielu pārsvaru apsteidzot leiboristus.
Politikas speciālisti atzīst, ka tik dramatiskas izmaiņas reitingos padara vēlēšanu rezultātu prognozēšanu faktiski neiespējamu, tomēr zināmus secinājumus jau var izdarīt. Tā kā liberāldemokrāti līdz šim diezgan kategoriski deklarējuši, ka nesadarbosies ar konservatīvajiem, šīs partijas līdera Deivida Kemerona izredzes pēc vēlēšanām ieņemt premjera amatu ar katru brīdi iet mazumā. Vēl pirms pusgada aptaujas liecināja par pārliecinošu konservatīvo uzvaru, taču, pat neraugoties uz to, ka šīs partijas līderi nav pieļāvuši skaļas kļūdas, viņu popularitāte samazinās, vēsta Reuters, piebilstot, ka, pēc visa spriežot, nevienai no partijām neizdosies iegūt noteicošo vairākumu jaunajā parlamentā un pirmo reizi kopš 1974. gada Lielbritānijā nāksies veidot koalīcijas vai mazākuma valdību.
Kaut gan 43 gadus vecais N. Klegs Kārdifā notikušajā preses konferencē skaidri un gaiši paziņojis, ka vēlas kļūt par premjeru, Reuters norāda, ka tas ir maz ticami. Lielbritānijā partijas mandātu skaits parlamentā atkarīgs ne tikai no tās rezultātiem nacionālā mērogā, bet arī piekritēju skaita atsevišķos apgabalos. Tādēļ, pat neraugoties uz straujo reitinga pieaugumu, liberāldemokrāti, visticamāk, tā arī paliks trešajā vietā pēc iegūto mandātu skaita.Taču ar šīm balsīm būs pietiekami, lai bloķētu D. Kemerona izredzes uz premjera amatu, un, ļoti iespējams, ka savu posteni izdosies saglabāt pašreizējam premjeram Gordonam Braunam. To ļoti labi apzinās arī D. Kemerons, kurš, liekas, maina priekšvēlēšanu taktiku. Atsakoties no līdzšinējiem uzbrukumiem leiboristiem, konservatīvo līderis galveno uzmanību pievērsis "pārmaiņu" tēmai, kuru nešaubīgi aizņēmies no N. Klega. "Vienīgais veids, kā nodrošināt šādas pārmaiņas, ir skaidrs un nešaubīgs vēlēšanu iznākums. Mums nepieciešama konservatīvā valdība, kurai būtu stingrs mandāts," D. Kemerons saka uzrunā, kas izplatīta YouTube. Viņš licis vēlētājiem saprast, ka, balsojot par N. Klegu, viņi faktiski atdos savas balsis pašreizējai leiboristu valdībai un sekmēs G. Brauna palikšanu amatā. "Un tas nozīmē [budžeta] deficītu, nekustīgu ekonomiku un nekādas izmaiņas," biedējis konservatīvo līderis.
N. Klegs, kura partija tiek raksturota kā fiskāli konservatīva, bet sociāli liberāla, jau tiek dēvēts par "britu Baraku Obamu", un liela daļa no tiem britiem, kuri nevēroja pirmās televīzijas debates (tās noskatījās gandrīz 10 miljoni cilvēku), ir gatavi ieslēgt televizorus debašu otrās kārtas laikā, kas notiks ceturtdien. Tiesa, domājams, ka tagad N. Klegam klāsies grūtāk, jo debašu pirmajā kārtā divi galvenie favorīti viņam īpašu uzmanību nepievērsa, bārstoties ar savstarpējām apsūdzībām. Tagad par pretinieka nenovērtēšanu vairs nav ne runas, bet politologi ar nepacietību gaida, kādas korekcijas reitingos ieviesīs šīsnedēļas debates.